ĪSUMĀ:
- Krievija un rietumvalstis veikušas lielāko ieslodzīto apmaiņu kopš aukstā kara beigām.
- Rietumos nogādāti 16 cilvēki, kas atbrīvoti no Krievijas un Baltkrievijas cietumiem.
- Krievija atguvusi 10 cilvēkus, kas rietumvalstīs bija notiesāti par dažādiem noziegumiem.
- Atbrīvoto vidū ir Krievijas opozīcijas aktīvisti Vladimirs Kara-Murza un Iļja Jašins, "Memoriāla" vadītājs Oļegs Orlovs, māksliniece Aleksandra Skočiļenko.
- No Krievijas cietumiem atbrīvoti arī žurnālisti Evans Gerškovičs un Alsu Kurmaševa.
- Kremlim galvenais ieguvums ir Vācijā par slepkavību uz mūžu notiesātā aģenta Vadima Krasikova atbrīvošana.
- Apmaiņas darījums noticis, neraugoties uz ļoti saspīlētajām Krievijas un Rietumu attiecībām.
- Skeptiķi brīdina, ka tas tikai iedrošinās Putina režīmu sagrābt jaunus ķīlniekus, bet Kremļa slepkavām un spiegiem būs iedrošinājums, ka Maskava viņus izpestīs.
ASV prezidents Džo Baidens vēsta, ka sarunu ceļā panākta 16 cilvēku atbrīvošana. To vidū ir trīs ASV pilsoņi, britu pilsonis Vladimirs Kara-Murza, pieci vācieši, kā arī vēl septiņi politieslodzītie.
The deal that secured the freedom of Paul, Evan, Alsu, and Vladimir was a feat of diplomacy.
— President Biden (@POTUS) August 1, 2024
All told, we’ve negotiated the release of 16 people from Russia – some of whom were unjustly held for years.
All have endured unimaginable suffering.
Today, their agony is over.
"Daži no šiem vīriešiem un sievietēm netaisnīgi turēti apcietinājumā gadiem ilgi. Visi ir pārcietuši neiedomājamas ciešanas un neziņu. Šodien viņu agonija ir beigusies," teikts Baidena paziņojumā.
Krievija tikmēr atguvusi 10 personas: astoņus noziedzniekus, kā arī divus nepilngadīgos, kuru vecāki bija notiesāti par spiegošanu Slovēnijā.
Šāda apmaiņa notikusi par spīti tam, ka Rietumu un Krievijas attiecības kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā joprojām ir ļoti saspīlētas.
Pēc ekspertu domām, tas gan nenozīmē attiecību uzlabošanos starp pusēm.
"Šādām apmaiņām ir sena tradīcija. Tas, ka panākta vienošanās, uzreiz nenozīmē būtiskus uzlabojumus sarežģītajās attiecībās starp Maskavu un Vašingtonu. Ukraina un Krievija regulāri apmainās ar gūstekņiem, lai arī turpina karot kaujas laukā. Šī apmaiņa nozīmē vienīgi to, ka abas puses bija spējīgas panākt sev vēlamo rezultātu," sarunā ar BBC spriež drošības politikas analītiķis Gordons Korera.
Atbrīvoti vairāki ievērojami Krievijas opozīcijas aktīvisti
Apmaiņas darījuma rezultātā no Krievijas cietumiem atbrīvoti vairāki politieslodzītie, kas bija vērsušies pret diktatora Vladimira Putina režīmu. Tāpat atbrīvoti vairāki ASV un Vācijas pilsoņi, kuri bija ieslodzīti Krievijā un Baltkrievijā.
Savukārt rietumvalstis piekritušas izdot Krievijai slepkavu Vadimu Krasikovu, kuram Vācijā bija piespriests mūža ieslodzījums.
Tāpat apmaiņas darījumā iekļauti divi Slovēnijā pieķertie Krievijas spiegi, kā arī vairāki ASV cietumos ieslodzītie Krievijas pilsoņi.
Neatkarīgie mediji vēsta, ka apmaiņas darījumā iekļauti vairāki politieslodzītie: Krievijas opozīcijas politiķi Iļja Jašins un Vladimirs Kara-Murza, cilvēktiesību centra "Memoriāls" vadītājs Oļegs Orlovs, bijušās Alekseja Navaļnija kampaņas reģionālo štābu vadītājas Lilija Čaņiševa un Ksenija Fadejeva, opozīcijas aktīvists Andrejs Pivovarovs, kā arī māksliniece, pretkara aktīviste Aleksandra Skočiļenko.
Dažiem no viņiem Putina režīms bija piespriedis absurdi smagus sodus, piemēram, disidents Kara-Murza par "valsts nodevību" bija notiesāts uz 25 gadiem cietumā.
Savukārt māksliniece Skočiļenko bija notiesāta uz septiņiem gadiem cietumā par to, ka lielveikalā nomainīja cenu zīmes ar pretkara zīmītēm, kas Krievijas iedzīvotājus informēja par Ukrainā nodarīto postu.
Tāpat paredzēts atbrīvot radio "Svoboda" žurnālisti, ASV un Krievijas dubultpilsoni Alsu Kurmaševu, kurai par Krievijas armijas "nomelnošanu" bija piespriests 6,5 gadu cietumsods.
Apmaiņas darījumā iekļauts arī ASV pilsonis, amerikāņu laikraksta "The Wall Street Journal" žurnālists Evans Gerškovičs, kuram Krievijas tiesa nesen par "spiegošanu" piesprieda 16 gadu cietumsodu.
Tāpat atbrīvots par līdzīgām apsūdzībām 2020. gadā notiesātais ASV pilsonis Pols Vīlans. Abi amerikāņi noliedza viņiem izvirzītās apsūdzības.
Putins ļoti gribēja atgūt slepkavu Krasikovu
Vācija piekritusi atbrīvot Krievijas specdienestu aģentu Vadimu Krasikovu, kuram bija piespriests mūža ieslodzījums par slepkavību. 2019. gadā Krasikovs kādā Berlīnes parkā nošāva čečenu izcelsmes Gruzijas pilsoni Zelimhanu Hangošvili, kurš bija cīnījies pret Krieviju.
Putina režīms bija īpaši ieinteresēts atgūt Krasikovu, lai nostiprinātu pārliecību, ka Krievijas specdienesti savējos "nepamet nelaimē". Februārī, pēc opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāves ieslodzījumā, pat izskanēja ziņas, ka Putins esot bijis gatavs apmainīt Navaļniju pret Krasikovu.
Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs secina, ka ziemā plānotais Navaļnija apmaiņas darījums tagad ir noticis, diemžēl jau bez paša Navaļnija.
"Zīmīgi, ka Putins atbrīvojis dzīvus, foršus cilvēkus, kurus gaida tuvinieki, kurus ar prieku sagaidīs draugi. Bet pretī saņēmis slepkavu un bariņu spiegu-neveiksminieku, kurus gaida aizmirstība," norāda Volkovs.
Krievijas politologs Abass Gaļamovs tikmēr telekanāla "Doždj" ēterā izteicies, ka Putins līdz ar šo apmaiņu visiem krievu spiegiem un slepkavām nosūta signālu, ka Kremlis viņus nenodos.
Savukārt no Baltkrievijas cietuma paredzēts atbrīvot Vācijas pilsoni Riko Krīgeru, kuram bija piespriests nāvessods par "terorismu". Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko šonedēļ nolēma "apžēlot" Krīgeru.
Savukārt Slovēnija atbrīvos Krievijas pilsoņus Artjomu un Annu Duļcevus, kuri Slovēnijā notiesāti par spiegošanu Krievijas labā.
Pēdējais lielākais ieslodzīto apmaiņas darījums starp ASV un Krieviju notika 2022. gada decembrī, kad Krievija atbrīvoja ieslodzīto amerikāņu basketbolisti Britniju Graineri, bet ASV piekrita atbrīvot Krievijas ieroču tirgoni Viktoru Butu, kuram bija piespriests 25 gadu cietumsods.
Gūstekņu atbrīvošana nav bez maksas
Nav noslēpums, ka Putina un Lukašenko režīmi mēdza apcietināt un notiesāt rietumvalstu pilsoņus uz safabricētu vai pārspīlētu apsūdzību pamata, lai nākotnē viņus varētu izmantot tieši šim mērķim: apmainīt pret Krievijas specdienestiem svarīgiem cilvēkiem, kas pieķerti par spiegošanu un citām aktivitātēm Rietumos.
"Putina sistēma ņem cilvēkus par ķīlniekiem savam apmaiņas fondam. Viņiem tie pat nav cilvēki, bet banknotes ar noteiktu vērtību. Un uz banknotēm ir tādi kā Kara-Murza, Vīlans, Gerškovičs," norāda trimdā dzīvojošais Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins.
"Man šķiet, ka Putins jau no sākuma ņēma ieslodzītos kā apmaiņas fondu, kā to visi saka. Īpaši attiecībā uz ASV pilsoņiem.
Tagad es domāju, ka viņš grib parādīt, ka ir gatavs uz zināmu piekāpšanos, uz zināmu apmaiņu. Jautājums, kādus cilvēkus Putins saņems pretī, jo apmaiņas fonds rietumvalstīs nav tik liels," telekanālam "Doždj" norāda Rīgā strādājošais izdevuma "Novaja Gazeta Eiropa" galvenais redaktors Kirils Martinovs.
Ievērojamais krievu advokāts Iļja Novikovs, kurš aizstāvējis Krievijā politieslodzītos un pēc okupantu iebrukuma Ukrainā cīnījies ukraiņu pusē, gan uzskata šo darījumu par Rietumu kļūdu.
"Uz vispārējās eiforijas fona par to, ka cilvēki izglābti no [Putina režīma] asiņainajām ķetnām, nevajadzētu aizmirst, ka kāds par to samaksās ar savu dzīvību," sarunā ar portālu "Meduza" brīdina Novikovs.
"Tas nav bez maksas, tā nav labā uzvara pār ļauno. Par vienu brīvību samaksās citi, tikai mēs nezinām kuri. Taču, kad parādīsies ziņas, ka Berlīnē, Rīgā vai kur citur nogalināts kāds krievu bēglis vai Eiropas amatpersona, lūdzu, atcerieties par šo apmaiņu," norāda Novikovs, uzskatot, ka tādā veidā Putina režīmam būs vieglāk savervēt algotos slepkavas.
"Uzskatu, ka atbrīvot Krasikovu ir milzīga kļūda – vienalga, kas ir otrā svaru kausā. Domāju, ka Putinam tas atraisīs rokas algotņu teroram Eiropā," brīdina Novikovs.
