Līdz ar to kārtējo reizi tiek pārceltas vēlēšanas, kurām saskaņā ar valsts pamatlikumu jānotiek pusgada laikā pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas. Ārkārtas stāvoklis spēkā ir kopš militārā apvērsuma 2021. gada februārī, kad tika gāzta demokrātiski ievēlētā valdība.
Huntas līderis ģenerālis Mins Auns Hlains ierosināja pagarināt ārkārtas stāvokli, lai pirms vēlēšanām varētu rīkot tautas skaitīšanu. Tiek uzskatīts, ka vēlēšanu rīkošana var būt veids, kā hunta gatavojas leģitimizēt savu varu. Militārais režīms nesen solīja, ka vēlēšanas tiks rīkotas nākamajā gadā.
Trīsarpus gadu laikā Mjanmas armija iesaistījusies sīvās cīņās ar opozīcijā esošo demokrātiski orientēto spēku militārajām vienībām un etnisko mazākumtautību organizācijām. Šobrīd tiek lēsts, ka huntas kontrolē ir mazāk nekā puse Mjanmas teritorijas.
KONTEKSTS:
2021. gada februāra sākumā Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar iepriekšējā gada novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga.
Kad militārie spēki pārņēma varu, Mjanmas valdības vadītāja Auna Sana Su Či un citi valdošās Nacionālās demokrātijas līgas augstākie pārstāvji tika aizturēti. Daudzas valstis nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.
Militāristi ir apņēmušies sarīkot vēlēšanas, taču Rietumu valdības tās jau nodēvējušas par viltus vēlēšanām.
