Par to vēsta Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance, kas atgriezusies no atvaļinājuma un atsākusi darbu Kijivā.
Gada laikā okupanti pavirzījušies uz priekšu par 21 kilometru
Vissmagākās cīņas šobrīd turpinās Pokrovskas virzienā Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā. Tur notikusi aptuveni trešā daļa no visām sadursmēm.
Kā izteicies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis – nelielā Pokrovskas pilsētiņa pēc Krievijas ofensīvas nesenās izgāšanās Harkivas apgabalā kļuvusi par jauno Krievijas uzbrukumu mērķi.
ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" ziņo, ka pēdējo dienu laikā Krievijas karaspēkam ir izdevies pavirzīties uz priekšu Doneckas apgabalā Časivjaras apkaimē un uz dienvidrietumiem no Doneckas. Taču šie panākumi nav ievērojami.
"Ja aplūkojam situāciju salīdzinājumā ar 2023. gada 31. jūliju, mēs redzam Krievijas darbības gada griezumā.
Gada laikā Pokrovskas virzienā viņi ir pavirzījušies uz priekšu par 21 kilometru. Ko nozīmē 21 kilometrs gadā? Tie ir vidēji 60 metri dienā. Lūk, viņu tempi!" norāda Ukrainas militārais eksperts Oleksandrs Kovalenko.
"Jā, laiku pa laikam viņi ieņem apdzīvotas vietas, laiku pa laikam ieņem kādu ciemu, pirms tam to pilnībā iznīcinot ar vadāmajām aviobumbām un artilēriju un pārvēršot pilnīgās drupās. Citu iespēju ieņemt kādu apdzīvoto vietu viņiem nav.
Bet tai pašā laikā katrus 60 metrus viņi izgriež no Ukrainas teritorijas, paši cīnoties ar milzīgiem zaudējumiem. Vai tas ir kaut kāds izrāviens, frontes sabrukums, kaut kāds "Barbarosas plāns"? Nekā tamlīdzīga!"
Ukrainai ļoti noder Rietumu sarūpētie ieroči
Arī Ukrainas 26. artilērijas brigādes pārstāvis Olegs Kalašnikovs ceturtdien pauda, ka Časivjaras apkaimē situācija joprojām ir saspringta, bet ukraiņi kopumā notur frontes līniju.
"Ienaidnieks turpina izmantot savu taktiku – mēģina mūs ielenkt, dara to no dienvidu flanga puses. To, ko jau no sākuma darīja, bet viņiem tas neizdodas.
Tāpat ienaidnieks cieš diezgan nozīmīgus zaudējumus. Tā ka varam teikt – mēs noturam aizsardzību, iznīcinām okupantus. Un, lai kā arī nebūtu, tuvinām mūsu uzvaru."
Kā atzina Kalašnikovs, ukraiņiem šobrīd ļoti noder arī Rietumu sarūpētie ieroči un artilērijas lādiņi, ko viņa vienība jau saņem, un tas ievērojami stiprina kaujaspējas.
Taču viņš atzīmēja, ka tik aktīvā kaujas fāzē, kāda šobrīd ir šajās teritorijās, ieroču un lādiņu nekad līdz galam nepietiks, jo Krievijas karaspēks ļoti intensīvi uzbrūk un ukraiņiem nākas arī intensīvi atbildēt.
Ukrainas amatpersonas pagaidām nav komentējušas arī informāciju par to, ka Ukraina beidzot ir saņēmusi ilgi gaidītos iznīcinātājus "F-"16. Aģentūra "Bloomberg" trešdien vēstīja, ka pirmie iznīcinātāji jau ir piegādāti Ukrainai, bet to skaits nav liels.
Piefrontes pilsētās joprojām smagi apstākļi
Vissarežģītākie apstākļi ir frontei tuvāk esošajās pilsētās. Piemēram, Ukrainas otrā lielākajā pilsētā Harkivā, kur fronte atrodas diezgan tuvu. Krievija teju katru dienu uz Harkivu palaiž vadāmās aviobumbas, kas ir milzīgas, simtiem kilogramu un līdz pat 3 tonnām smagas, vai arī uzbrūk ar raķetēm vai droniem.
Uzbrukumi Harkivai notiek nemitīgi, arī šonakt uzbrukts ar raķeti un trāpīts kādai no Harkivas dzelzceļa stacijām. Par laimi, naktī tur nav bijuši apmeklētāji un ievainojumus guvusi tikai viena darbiniece.
Uzbrukumi turpinās Hersonai, šī piefrontes pilsēta katru dienu piedzīvo lielākus vai mazākus uzbrukumus, arī ceturtdien ir vairāki ievainotie.
Tāpat mierīgi dzīvot nav iespējams arī Mikolajivā, Dņipro un citu frontei tuvāk esošo pilsētu iedzīvotājiem. Tur notiek uzbrukumi, un arī citas pilsētas nevar justies īpaši pasargātas.
Iebrucējiem izdodas nodarīt ievērojamus postījumus arī it kā labāk pasargātajā galvaspilsētā Kijivā, kur pavisam nesen tika smagi izpostīta bērnu slimnīca.
Dronu uzbrukumā cietis krievu opozīcijas politiķis
Šonakt dronu uzbrukumā postījumi nodarīti vairākām ēkām Kijivas apgabalā. Ievērojami cietusi arī Ukrainā dzīvojošā bijušā Krievijas Valsts domes deputāta Iļjas Ponomarjova māja Kijivas apgabalā.
Ponomarjovs jau ilgāku laiku dzīvo Ukrainā un ir pamanāms ar dažādām aktivitātēm, kas saistītas ar opozīciju Putina režīmam. Krievijas dronu uzbrukumā šonakt pamatīgi izpostīta viņa māja un ievainojumus guvis arī viņš pats un viņa dzīvesbiedre. Ponomarjovs uzbrukumu saistīja ar savām aktivitātēm Krievijas opozīcijā.
"Šis ir vēl viens piemērs, kādu nozīmi Maskava piešķir tam, ar ko mēs nodarbojamies. Viņi patiešām uzskata, ka partizānu aktivitātes, krievu vienības frontē [Ukrainas pusē], tautas deputātu kopāsanākšana – tas viss ir konstrukcijas, kas apdraud Krievijas valstiskuma pastāvēšanu.
Maskavai tas, ko mēs tagad darām, ir tas pats, ko "Hamās" dara attiecībā pret Izraēlu," spriež Ponomarjovs.
Pašlaik nav zināms, vai tas ir bijis mērķēts uzbrukums Ponomarjova mājai vai arī opozicionāra īpašums nelaimīgā kārtā atradās tur, kur nokrita Krievijas raidītais "Šahed" drons. Krievija ceturtdien uzbruka Ukrainai ar kopumā septiņiem "Šahed" droniem, un ukraiņiem visus izdevās notriekt. Taču ar dronu atlūzām ir nodarīti dažādi postījumi, vairāki cilvēki ir cietuši.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
