Pēdējās nedēļās Krievijas spēki vairākkārt ir spējuši pārraut Ukrainas aizsardzību. Zelenskis uzskata – Krievijas armija virzās uz priekšu arī tādēļ, ka krievu karavīrus, ja tie atsakās doties tālāk, nošauj savējie. Bet Ukraina neko tādu nedarīs.

Krievijai palīdz arī tas, ka rietumvalstis ir aizliegušas Ukrainai ar Rietumu ieročiem šaut pa mērķiem Krievijā.

Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis gan norādījis, ka Krievijas armija frontē gūst nenozīmīgus panākumus un par to maksā ar lieliem zaudējumiem.

Krievija savus uzbrukumus visos virzienos lielākā vai mazākā intensitātē turpina, un dažviet okupantu spēkiem ir nelieli panākumi. Taču, kā pēc frontes apmeklējuma secinājis virspavēlnieks Sirskis – aktīvu kaujas darbību laikā armijas daļu taktiskās pozīcijas var mainīties pat vairākas reizes diennaktī un, pēc viņa teiktā, būtiskas izmaiņas pagaidām nav notikušas.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad  frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.