(papildināts ar vēlētāju aptauju datiem)
Vēlēšanu iecirkņi svētdien vakarā jau ir slēgti un jaunākās vēlētāju aptaujas rāda, ka "Alternatīva Vācijai" Tīringenes federālajā zemē būs saņēmusi vairāk nekā 30% balsu, apsteidzot centriski labējo Kristīgo demokrātu savienību, par kuru balsojuši 24% vēlētāju , kā arī kreiso "Zāras Vāgenknehtas savienību", kuru atbalsta 16%. Arī Saksijā AFD prognozē 30% vēlētāju atbalstu, kamēr Kristīgie demokrāti, visticamāk, saņēmuši vairāk nekā 31% balsu, bet "Zāras Vāgenknehtas savienība" - 12 % atbalstu.
Ja "Alternatīva Vācijai" uzvara būs tikpat pārliecinoša, kā prognozēts, tā būs pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad galēji labējai partijai būs visvairāk vietu Vācijas federālo zemju parlamentā.
Saksijā un Tīringenē kopā dzīvo seši miljoni cilvēku jeb aptuveni 8% Vācijas iedzīvotāju, taču tur notiekošajām landtāgu vēlēšanām ir pievērsta milzīga uzmanība, jo abās federālajās zemēs visvairāk vēlētāju balsu varētu iegūt AfD.
Aptaujas pirms vēlēšanām rādīja, ka AfD gan Saksijā, gan Tīringenē varētu saņemt aptuveni 30% balsu un kļūt par lielāko frakciju abu reģionu parlamentos.
Priekšvēlēšanu kampaņā dominējošie jautājumi bija imigrācija, drošība un Krievijas karš Ukrainā.
Liela daļa Vācijas austrumu iedzīvotāju baidās, ka iebraucēji apdraud viņu labklājību. Viņu vidū arī kāda Saksijas iedzīvotāja: "Kad es redzu šos ārzemniekus: šeit bērns, tur bērns un vēl viens bērns vēderā. Viņi vienkārši dzīvo uz mūsu rēķina, un darba pietiek. Te ir ieradušies tik daudz ārzemnieku, ka darba nevajadzētu trūkt."
Austrumvācijā, kas kādreiz atradās Padomju Savienības kontrolē, daudziem joprojām ir siltas jūtas pret Krieviju. Noskaņojums nav mainījies arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tur pastrādātajām zvērībām, tāpēc ievērojama daļa austrumvāciešu uzskata, ka Vācijai nebūtu jāpiegādā bruņojums Ukrainai, bet jāatbalsta miers.
Iedzīvotāju noskaņojumu izmanto AfD, kas iestājas par stingrākiem imigrācijas ierobežojumiem un uzskata, ka karu Ukrainā var izbeigt tikai diplomātiskā ceļā, runājot ar Krieviju.
Tīringenē varasiestādes AfD ir oficiāli pasludinājušas par labēji ekstrēmistisku organizāciju,
bet vietējo partijas līderi Bjernu Heki maijā notiesāja par aizliegta nacistu lozunga tīšu izmantošanu. Pretimigrācijas noskaņojumu un iedzīvotāju bažas par karu Ukrainā priekšvēlēšanu kampaņā izmantoja arī BSW.
Partijas līdere Zāra Vāgenknehta sevi ir definējusi kā "kreisi konservatīvu" politiķi. Viņa Krievijas sāktajā karā Ukrainā vaino Amerikas Savienotās Valstis un NATO un uzskata, ka Krievija būtu jāintegrē Eiropas drošības arhitektūrā. Zāras Vāgenknehtas savienība arī atklāti runā par Eiropas Savienības likvidēšanu.
Aptaujas liecināja, ka BSW vēlēšanās Saksijā un Tīringenē varētu iegūt divciparu skaitļos mērāmu procentuālo atbalstu.
Politologs Karstens Košmīders norādīja uz nepatīkamu tendenci, ka citas partijas, redzot vēlētāju piesliešanos galēji labējiem un galēji kreisajiem, savā retorikā arī ir kļuvušas agresīvākas un populistiskākas.
"Austrumvācijā karš Ukrainā ir nozīmīgs jautājums. Tur iedzīvotāji ir daudz skeptiskāki attiecībā uz sankcijām pret Krieviju un palīdzību Ukrainai," teica Košmīders. "Pašlaik redzam to, ka Saksijas premjerministrs Mihaels Krečmers, kurš ir Kristīgo demokrātu savienības biedrs un darbojas partijas valdē – tātad viņš ir ietekmīgs politiķis – jau mēnešiem apgalvo: "Mums ir jāsalīgst miers ar Krieviju, atkal jāpērk Krievijas gāze, jāļauj Ukrainai zaudēt karā, jāizbeidz palīdzība Ukrainai un jāizraida Ukrainas bēgļi.""
Pat ja AfD iegūs visvairāk balsu vēlēšanās Tīringenē un Saksijā, maz ticams, ka galēji labējie pārņems varu kādā no reģioniem. Citas partijas ir paziņojušas, ka nekādā gadījumā nestrādās vienā koalīcijā ar AfD. Taču tas varētu nozīmēt sarežģītas un ilgstošas koalīcijas veidošanas sarunas.
Reģionālās vēlēšanas būs svarīgas Vācijā valdošajai Sociāldemokrātiskajai partijai (SPD). Aptaujas liecināja, ka SPD balansē uz 5% balsu barjeras, kas ir jāpārvar, lai iegūtu deputātu vietas Saksijas un Tīringenes likumdevējos.
