Kārters bija demokrātu politiķis, kurš ASV prezidenta amatā darbojās no 1977. līdz 1981. gadam. Pirms tam viņš bija zemesriekstu fermeris un sava dzimtā Džordžijas štata gubernators.
1976. gadā Kārters uzvarēja ASV prezidenta vēlēšanās, pārspējot republikāni Džeraldu Fordu. Viņa uzvara bija zināmā mērā pārsteidzoša, jo pirms kandidēšanas uz Baltā nama saimnieka posteni Kārters bija ASV mērogā diezgan mazpazīstams politiķis.
Kārtera prezidentūra nebija pārāk sekmīga, jo 70. gadu beigās ASV mocījās ar energoresursu krīzi, augstu inflāciju un bezdarbu.
Ārpolitikas jomā viņš atstāja pretrunīgu mantojumu. Kārteram izdevās panākt tā saukto Kempdeividas vienošanos starp Ēģipti un Izraēlu, kas ļāva noslēgt miera līgumu starp šīm naidīgajām valstīm.
Taču viņa valdīšanas laikā PSRS karaspēks iebruka Afganistānā, bet par lielāko pārbaudījumu Kārtera valdībai kļuva Irānas ķīlnieku krīze, kad 1979. gadā islāma radikāļi iebruka ASV vēstniecībā Teherānā un saņēma gūstā vairākus desmitus ASV pilsoņu. Viņi pavadīja gūstā vairāk nekā gadu.
1980. gadā Kārters prezidenta vēlēšanās pārliecinoši zaudēja republikāņu kandidātam Ronaldam Reiganam.
Pēc aiziešanas no prezidenta amata Kārters pievērsās cilvēktiesību aizsardzības jautājumiem, nodibinot Kārtera centru.
Par ieguldījumu demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvēšanā, kā arī starptautisko konfliktu risināšanā 2002. gadā Kārters saņēma Nobela Miera prēmiju.
Pēdējos gados Kārtera veselība bijusi ļoti trausla, un viņš reti parādās sabiedrībā. Tomēr Kārtera tuvinieki otrdien viņa dzimtajā pilsētiņā Pleinsā plāno sarīkot jubilejas ballīti. Tās laikā 100 naturalizētie amerikāņi nodos ASV pilsoņa zvērestu.
Kārteru jubilejā apsveicis tagadējais ASV prezidents Džo Baidens un citi amerikāņu politiķi.
Happy 100th Birthday, President Carter.
— President Biden (@POTUS) October 1, 2024
To put it simply: I admire you so darn much. pic.twitter.com/09DUDUlz9d
"Ne visiem izdodas nodzīvot līdz 100 gadu vecumam, un, kad kādam tas izdodas, it sevišķi, ja šis kāds ir darījis tik daudz laba tik daudziem cilvēkiem, to ir vērts nosvinēt," vēsta prezidenta mazdēls Džeisons Kārters.
Kārtera jubileju nesagaidīja viņa dzīvesbiedre Rozalinna, kura pagājušogad aizgāja mūžībā 96 gadu vecumā. Kārteru pāris laulībā nodzīvoja 77 gadus; viņiem ir četri bērni.
Pēc sievas nāves bija bažas, ka arī Džimijam vairs nav atlicis ilgs mūžs, taču tuvinieki vēsta, ka Kārteram vēl ir kāds mērķis: viņš vēlas nodzīvot līdz drīzumā gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, lai varētu nobalsot par demokrātu politiķi Kamalu Harisu. Uzvaras gadījumā viņa kļūtu par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā.
ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas 5. novembrī, bet Džordžijas štatā iepriekšējā balsošana sāksies jau 15. oktobrī.
