Īpašā ceremonijā NATO galvenajā mītnē Briselē Stoltenbergs oficiāli nodeva vadības grožus bijušajam Nīderlandes premjerministram.
"Mark, NATO būs drošās rokās ar tevi vadībā. Tāpēc man ir vieglāk aiziet no alianses, zinot, ka tu pārņemsi NATO ģenerālsekretāra pienākumus.
Tai pat laikā jāatzīst, ka aizeju ar jauktām jūtām – ir laiks iet, ir labs pēctecis, bet ir grūti aiziet no organizācijas, kurā esmu kalpojis 10 gadus," atzina Stoltenbergs.
Pēc tam visi pulcējās NATO sanāksmju telpā, un Stoltenbergs reizē ar amatu nodeva Rutem vikingu koka klauvēkli – āmuriņu, ko 1963. gadā Islande uzdāvināja NATO un ko var izmantot vadot sēdes – pieklauvēt, lai pievērstu visu uzmanību.
Rute sola, ka starp viņa galvenajām prioritātēm būs palīdzība Ukrainai un militārās rūpniecības jaudu palielināšana Eiropā.
NATO nākotnei izšķirošs brīdis
Rute NATO vadību uzņemsies organizācijas nākotnei izšķirošā brīdī, uzskata analītiķi. Taču bijušajam Nīderlandes premjerministram esot atbilstoša pieredze, lai saturētu kopā 32 valstu lielo aliansi.
57 gadus vecais Rute NATO vadītāja amatā stājies mēnesi pirms 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. Tajās izšķirsies, vai alianses militāri spēcīgākās valsts virspavēlnieks būs republikānis Donalds Tramps vai demokrāte Kamala Harisa.
Jaunais NATO ģenerālsekretārs vairakkārt atkārtoja, ka pazīst gan Republikāņu partijas prezidenta kandidātu Trampu, gan Demokrātiskās partijas pretendenti Harisu un spēšot sastrādāties ar abiem.
"Ikviens, ar ko es runāju Amerikā – gan no republikāņu puses, gan no demokrātu puses, kā arī šeit, Eiropā, saprot: ja Krievija uzvarētu Ukrainā, ja Putins iegūtu to, ko viņš vēlas - un tas galu galā nozīmētu, ka mūsu drošības situācija ir daudz sarežģītākā stāvoklī," uzsvēra Rute.
Analītiķi gan brīdina, ka Trampa uzvaras gadījumā ASV varētu nopietni pārskatīt savu lomu NATO, kā arī samazināt atbalstu Ukrainai karā ar Krieviju.
Rutem savulaik izveidojās labas attiecības ar Trampu, tāpēc viņam var nākties izmantot savas diplomātiskās spējas, lai pārliecinātu Trampu par nepieciešamību saglabāt spēcīgas transatlantiskās saites.
"Mums ir skaidri jāpasaka, ka bez ASV atbalsta Ukrainas, kā valsts, visticamāk, vairs nebūtu. Visi, ar ko es runāju Amerikā, gan republikāņu, gan demokrātu pusē, kā arī šeit Eiropā, saprot, ka Krievijas uzvaras gadījumā Ukrainā, ja Putins saņemtu to, ko viņš vēlas, tad tas nozīmētu krietni lielāku apdraudējumu mūsu drošībai," atzina Rute.
Galvenie izaicinājumi būs Krievija un Ķīna
Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga sarunā ar Latvijas Radio norāda, ka Rute ir iesaukts par "teflona Marku", jo viņam ir pa spēkam atrisināt arī ļoti sarežģītas politiskās krīzes.
Piemēram, viņš spējis saglabāt Nīderlandes atbalstu Ukrainai, neraugoties uz aiziešanu no premjera amata un valdības maiņu.
"Eiropā ir cerības, ka viņš varētu runāt ar Trampu, ja Tramps uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās," norāda Struberga.
Pēc viņas domām, NATO ģenerālsekretāra amatā divi galvenie izaicinājumi Rutem būs revizioniskā Ķīna un agresīvā Krievija.
Viņam vajadzēs saglabāt rietumvalstu atbalstu Ukrainai un arī ASV interesi par Eiropu, jo pašlaik ASV uzmanība arvien vairāk ir vērsta Ķīnas virzienā.
Taču Eiropa vēl nav gatava sevi aiztāvēt, tā joprojām paļaujas uz ASV drošības garantijām, norāda Struberga.
Bražes vārdu piemin saistībā ar ģenerālsekretāra vietnieka posteni
NATO ģenerālsekretāra krēsls ir aizpildīts, bet pašlaik vēl ir aktuāls jautājums par viņa vietnieka posteni. Briselē izskanējis viedoklis, ka šo amatu vajadzētu uzticēt sievietei, turklāt, vēlams, no jaunajām NATO dalībvalstīm.
Šajā saistībā kuluāros neoficiāli izskanējis arī Latvijas ārlietu ministres Baibas Bražes vārds: ka viņa gribētu atgriezties darbā NATO un ieņemt šo amatu.
Taču Bražes izredzes mazina tas, ka cita Baltijas valstu pārstāve, bijusī Igaunijas premjere Kaja Kallasa jau izvirzīta Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas vadītājas amatam.
