Iepriekš izskanēja informācija, ka Krievijā varētu atrasties 10 000 Ziemeļkorejas karavīru, bet Blinkens precizēja skaitli pēc sarunām ar Dienvidkorejas kolēģi. Pagaidām neesot saņemta informācija, ka viņi būtu nosūtīti kaujās pret Ukrainas spēkiem, bet tas varētu notikt tuvākajās dienās. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Dienvidkorejas televīzijas kanālam "KBS" atzinis, ka tuvāko dienu laikā sagaida pirmās sadursmes starp Ukrainas un Ziemeļkorejas karavīriem.

Viņš pieļāva, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns savu karavīru dzīvības neņem vērā. Zelenskis uzskata, ka Krievija centīsies savervēt pēc iespējas vairāk Ziemeļkorejas karavīru, jo mobilizācija Krievijā ir nepopulāra. 

Savukārt ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins papildināja, ka Krievija apmācījusi šos karavīrus izmantot artilēriju un bezpilota lidaparātus, kā arī īstenot kājnieku operācijas, tai skaitā "attīrīt" ierakumus. Tas liecinot par Maskavas plāniem izmantot šos spēkus frontes operācijās, un šīs militārpersonas kļūs par likumīgu mērķi, ja iesaistīsies kaujās vai atbalsta operācijās. 

Ziemeļkorejas karavīru iesaiste uzbrukumos padara situāciju frontē vēl sarežģītāku, tāpēc Ostins solīja jau tuvākajās dienās paziņot par jaunu palīdzības paketi Kijivai. Tā paredz pretgaisa aizsardzības sistēmu, artilērijas, bruņumašīnu, munīcijas un citu ieroču piegādi. 

Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina ir gatava apmainīt karavīrus no Ziemeļkorejas, kas karo Krievijas armijas pusē, pret ukraiņu gūstekņiem.

Viņš norādīja, ka ukraiņi ciena starptautiskās tiesības, tāpēc viņiem ir ļoti svarīgi paturēt ieslodzītos dzīvus un nespīdzināt viņus. Zelenskis sociālajos tīklos sociālajos tīklos plašā ierakstā mudināja Rietumu sabiedrotos izstrādāt "konkrētus risinājumus", lai sniegtu papildu atbalstu Ukrainai. Zelenskis uzskata, ka Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins pārbauda pasaules reakciju.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.