Latvijas Televīzija: Vai uzskatāt, ka Rail Baltica projekts apdraudēts?
Kristens Mihals: Nē, pats projekts nav apdraudēts. 2030. gads joprojām ir datums, kas ierakstīts kalendāros. Igaunijā šī gada beigās būvdarbi notiks jau aptuveni trešajā daļā no pamatlīnijas. Par pusi no pamatlīnijas jau noslēgti dažādi līgumi. Es zinu, ka Latvijā jums par to ir lielas diskusijas. Bet lielas diskusijas par lieliem projektiem demokrātijā ir normāla lieta. Es teiktu, ka no Eiropas puses, no valdības puses un no premjerministru puses galvenais vēstījums ir, ka mums jācenšas īstenot šo projektu, jo tas ir svarīgs savienojums, un tas ir svarīgs drošībai.
Projekts ir ļoti nepieciešams. Jautājums ir – kurš ko darīs, kurš par ko maksās un tamlīdzīgi. Bet šāda veida jautājumi parasti ir katrā lielā projektā. Un Igaunijā, lai gan mums šogad ir ļoti sarežģīta budžeta situācija, mēs piešķīrām vairāk līdzekļu "Rail Baltica", lai to pabeigtu līdz 2030.gadam.
Vai Jums ir bažas, ka izbūvēsiet sliedes līdz robežai ar Latviju, un otrā pusē nekā nebūs?
Nē, jo, runājot ar Latvijas premjerministri, redzēju, ka viņa izjūt bažas tieši tāpat, kā mēs. Un viņa ir spējīga un apņēmusies pabeigt "Rail Baltica".
Visi saprot, ka jā, tas ir ļoti dārgs projekts, un jo ilgāks laiks paiet, jo dārgāks tas kļūst. Galvenais ir, ka būtu jākoncentrējas nevis uz visām pārējām dzelzceļa stacijām un tamlīdzīgi, bet ka pamatlīnijai vajadzētu būt pabeigtai un darboties līdz 2030.gadam.
Vai tas attiecināms arī uz savienojumu ar Rīgas lidostu?
No mūsu puses, un droši vien arī no "Rail Baltica" puses, es teiktu, ka savienojums ar lidostu būtu vajadzīgs. Bet jautājums ir par to, kā tas tiks finansēts? Vai tas tiks finansēts ar "Rail Baltica" naudu? Vai, kā latvieši rosināja, publiskās-privātās partnerības formā? Tas jālemj Latvijai.
Sava loma šajos projektos ir arī mūsu valstu ekonomiskajai situācijai. Igaunijā pēdējos pāris gados ir bijusi ekonomikas lejupslīde, recesija. Jūs tikko no tās izkļuvāt ar nelielu pieaugumu pēdējā ceturksnī. Jūsu valdība lēmusi par nodokļu paaugstināšanu, piemēram, PVN nākamgad par diviem procentpunktiem – no 22 uz 24%. Igaunijā tas radījis neapmierinātību.
Tā ir pilnīga taisnība. Mums ir bijis ilgs ekonomikas lejupslīdes periods, un, kā minējāt, šodien statiskas dati liecināja, ka ceturkšņa griezumā mums bijis pieaugums. Taču tas ir sākotnējais vērtējums, tāpēc nepārsteigsimies.
Mēs ieviesīsim tikai vienu nodokli, un tas būs spēkā līdz 2027. gadam. Tas būs drošības nodoklis. Tam būs PVN, ienākuma nodokļa un peļņas nodokļa komponente. Tas būs pagaidu nodoklis, likumā jau iestrādāta beigu datuma klauzula. Šī nauda tiks izmantota jauna bruņojuma, munīcijas iegādei, jo Igaunija ir palielinājusi militāros tēriņus.
Protams, nevienam nepatīk nodokļi - ne valdībai, ne cilvēkiem. Bet, ja jūs dzīvojat blakus Krievijai, jūs saprotat, ka uz spēles likta mūsu izdzīvošana kā valstij, kā nācijai.
KONTEKSTS:
Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" būvniecības pirmajā fāzē savienojumu ar Rīgu plāno būvēt tikai no vienas puses. Savukārt sliedes uz Igauniju līdz 2030. gadam var arī neuzbūvēt. Tā izriet no Satiksmes ministrijas publiskotā informatīvā ziņojuma.
Satiksmes ministrija līdz 2030. gadam piedāvā:
- Izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža–Misa un atbilstoši pieejamajam finansējumam.
- Pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, pabeigt darbus abās Rīgas starptautiskajās stacijās – Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai tās varētu funkcionēt.
- Izbūvēt jaunu Krievijas platuma dzelzceļa sliežu ceļu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu. Tad starp centru un lidostu kursēt varēs "Škoda" elektrovilcieni, tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā.
- Izbūvēt vismaz četras reģionālās stacijas – Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska –, infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.
- Izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Tātad vai nu no Upeslejām līdz centram (Daugavas labajā krastā), vai arī no Misas līdz lidostai (attiecīgi kreisajā krastā). Lai šo realizētu, varētu piesaistīt alternatīvus finanšu risinājumus, piemēram, privāto un publisko partnerību.
Savukārt ES fondu finansējumu plāno primāri virzīt iepriekšējos punktos minēto aktivitāšu finansēšanai.
