Galvenā cīņa tīmeklī un medijos
Referendums un prezidenta vēlēšanu pirmā kārta apliecināja, ka Moldovas sabiedrība ir sadalījusies divās līdzīgās daļās. Tāpēc pirms prezidenta vēlēšanu izšķirošās kārtas Sandu un Stojanoglo ir centušies uzrunāt gan tos vēlētājus, kuri pirmajā vēlēšanu kārtā balsoja par citiem kandidātiem, gan tos, kuri pirms divām nedēļām neaizgāja nobalsot.
Kišiņevas ielās nevar īpaši manīt priekšvēlēšanu kampaņu – jā, dažviet ir izlīmēti abu kandidātu plakāti, piektdienas rītā Latvijas Radio manīja arī Sandu kampaņas telti uz vienas no pilsētas centrālajām ielām, tomēr nekas vairāk neliecina, ka pēc dažām dienām moldāviem būs jāizdara ļoti svarīga izvēle.
Piektdien pusnaktī noslēgsies pirmsvēlēšanu aģitācijas periods, tāpēc sestdien vairs nekur nevarēs būt redzami kandidātu plakāti.
Galvenā priekšvēlēšanu cīņa notiek medijos un sociālajās saziņas vietnēs. Pagājušajā svētdienā notika vienīgās priekšvēlēšanu televīzijas debates starp Sandu un Stojanoglo, bet tās vairāk esot līdzinājušās iestudētam šovam, jo to laikā kandidātus neizjautāja žurnālisti, bet viņi atbildēja viens uz otra, visticamāk, iepriekš iesniegtiem jautājumiem.
Pēc tam vajadzēja notikt vēl vienām televīzijas debatēm, bet Stojanoglo atteicās tajās piedalīties, tāpēc Sandu vienatnē atbildēja uz vairāku žurnālistu jautājumiem.
Kandidātu pirmsvēlēšanu vēstījumi ir diezgan atšķirīgi.
Sandu uzsver, ka viņas vadībā Moldova turpinās kursu uz Eiropas Savienību, kā arī darīs visu iespējamo, lai palīdzētu kaimiņvalstij Ukrainai karā pret Krieviju. Prezidente arī ir atzinusi, ka līdz šim nav pietiekami strauji virzījušās viņas solītās tieslietu reformas. Viņa arī ir izteikusi gatavību pieprasīt izmaiņas valdībā, ja uzvarēs vēlēšanās.
Savukārt Stojanoglo veltījis daudz kritisku vārdu Sandu, pārmetot viņai, ka Moldovas ekonomika neattīstās, tāpēc valstī gandrīz vispār esot apstājusies būvniecība, bet viņas valdīšanas četros gados valsti esot pametuši 300 tūkstoši pilsoņu. Savukārt Stojanoglo ārpolitiskā nostāja ir tāda, ka ar visām valstīm ir jāuztur dialogs.
Aizvadītās abu prezidenta amata kandidātu debates, gan daudziem likušas vilties.
Sandu un Stojanoglu nav varējuši vienoties ne par žurnālistu, kuram uzticēt diskusijas vadību, ne par mediju, kas abām pusēm būtu pieņemams. Tādēļ galu galā debates notika neitrālā teritorijā – Nacionālajā pilī – un bez moderatora. Kandidāti paši viens otru iztaujāja, katram bija dotas 2 minūtes atbildei un pēc laika pārsniegšanas mikrofons runātājam automātiski izslēgts. Ekspertu vērtējumā Sandu šajās debatēs izskatījās pārliecinošāk par Stojanoglu, kuram turklāt pieklibo rumāņu valodas zināšanas. Debates lielākoties notika Moldovas oficiālajā – rumāņu – valodā, bet daļa – arī krieviski. Abas puses pēc tam sevi pasludināja par diskusijas uzvarētājiem, bet eksperti notikušo vērtē skeptiski.
"Manuprāt, debates nesasniedza savu mērķi tajā ziņā, ka nevienam no kandidātiem neizdevās pārliecināt vēlētājus ārpus sava atbalstītāju "burbuļa". Viņi tikai pārliecināja savus atbalstītājus, kuri jau tāpat bija viņu pusē. Turklāt tās bija organizētas ļoti dīvainā veidā.
Tās neatklāja kandidātus no kāda nezināma leņķa, tās nenostādīja nevienu kandidātu neērtā pozīcijā, lai liktu viņam improvizēt vai atklāties. Tādēļ katra puse saskatīja to, ko gribēja saskatīt," sacīja sociologs, publicists Vitālijs Sprinčāna.
Izplata aicinājumus balsot, pretī solot samaksu
Piektdiena jeb pēdējā aģitācijas diena pirms svētdien gaidāmajām Moldovas prezidenta vēlēšanām aizvadīta mierīgi, novēroja Latvijas Televīzija. Vēlēšanu kaislības galvenokārt vērojamas sociālajos tīklos, nevis ielās.
Tā piektdienas vakarā internetā izplatīti aicinājumi balsot par pašreizējo prezidenti Maiju Sandu, pretī solot samaksu. Arī vairāki žurnālisti saņēmuši draudīgas īsziņas, kurās pieprasīts būt labvēlīgākiem pret pašreizējo prezidenti. Sandu komanda gan šos incidentus sauc par provokācijām, kuru mērķis piedēvēt prezidentei līdzīgas metodes, kādas līdz šim raksturīgas viņas konkurentiem.
Moldovā nerimst balsu pirkšanas skandāli. Medijs "Ziarul de Gardă" jau pirms prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas un referenduma publicēja pētījumu par balsu pirkšanu, kura ietvaros žurnāliste bija iefiltrējusies balsu pirkšanas shēmā. Tam sekoja kratīšanas un vairāku žurnālistes atklāto balsu pircēju aizturēšana. Vakar "ZdG" publicējis vēl vienu līdzīgu, citas žurnālistes pētījumu. Tas uzrāda, ka balsu pirkšana turpinās un šoreiz cilvēkiem tiek dotas skaidras komandas balsot par Stojanoglu.
"Galvenais pārsteigums bija, ka tā sauktais "Šora tīkls" turpina darboties, nauda no Maskavas turpina nākt un cilvēkiem joprojām tiek maksāts un noteikts, par ko balsot. Daudz kas tika darīts no drošības iestāžu puses pēc tam, kad publicējām sava pētījuma pirmo daļu. Policija katru dienu informē par to, ko ir paveikusi. Taču "Šora tīkls" izrādījies daudz lielāks nekā visi sākumā domāja un tas ir liels risks, ka balsis tiks kompromitētas," sacīja laikraksta "ZdG" direktore Alina Radu.
Internetā nopludinātas Stajanoglu komandas telefonsarunas ar Kremļa un VDK kuratoriem. Viņi apgalvo - tas esot "deep-fake" viltojums.
Internetā publicēti saraksti ar to personu datiem, kuri it kā saņēmuši naudu par balsojumu. Sarakstu patiesums nav oficiāli apstiprināts, bet tajā minētie saņēmuši nosodījumu, pārmetumus un pat draudus.
Moldovas premjerministrs Dorins Rečans soctīklos komentēja anonīmo draudu zvanu vilni: "Šovakar Moldova piedzīvo bezprecedenta uzbrukumu: cilvēki visā valstī saņem anonīmus telefoniskus nāves draudus. Draudus ir saņēmuši žurnālisti, slavenības un vienkārši pilsoņi. Šiem iebiedēšanas aktiem ir viens mērķis - sēt paniku un bailes, lai cilvēki baidītos iet uz vēlēšanām. Es jums apliecinu, ka valsts struktūras nodrošinās kārtību un pilsoņu aizsardzību." Tā sacīja Rečans, aicinot pilsoņus piedalīties vēlēšanās.
Uzvaru prognozē Sandu
Runājot par vēlēšanu iznākuma prognozēm, jānorāda, ka ceturtdien tika publicēta aptauja, kurā 39% respondentu bija atbildējuši, ka balsos par Sandu, bet 32% sacīja, ka balsos par Stojanoglo. Bet vairāk nekā 24% aptaujāto vēl nebija izlēmuši, par kuru kandidātu atdot balsi.
Ņemot vērā tikai izlēmušos respondentus un pieskaitot arī ārvalstīs dzīvojošos, sociologi prognozēja, ka Sandu vēlēšanās varētu saņemt nedaudz vairāk par 55% balsu, bet Stojanoglo – gandrīz 45%.
Arī Latvijas Radio uzrunātais politologs Andrejs Kureraru izteica līdzīgu prognozi: "Droša prognoze būtu, ka Sandu gūs uzvaru ar nelielu pārsvaru, līdzīgi, kā tas bija referendumā. To prognozēja arī vakar publicētā aptauja, ko veica socioloģisko pētījumu uzņēmums, kam ir saites ar prokrievisku mediju. Ja pat viņu aptaujas rāda, ka Sandu uzvarēs, tad tas apliecina, ka viņiem ir bažas par viņas uzvaru. Taču, ja oligarham Ilanam Šoram ir izdevies uzpirkt 300 tūkstošus vēlētāju, tad tas var visu mainīt."
Jāatgādina, ka pēc referenduma un prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas Sandu paziņoja, ka Moldova ir piedzīvojusi bezprecedenta mēģinājumus ietekmēt balsojumu iznākumu, apgalvojot, ka 300 tūkstoši pilsoņu varētu būt saņēmuši naudu no Krievijā dzīvojošā oligarha Ilana Šora, kurš aicināja balsot pret valsts dalību Eiropas Savienībā un nebalsot par Sandu.
Izskatās, ka centieni ietekmēt vēlēšanu iznākumu nav mazinājušies, jo arī pēdējās dienās ir notikuši jauni aresti saistībā ar iespējamo vēlētāju balsu pirkšanu, ko esot organizējuši ar Šoru saistīti cilvēki.
Bet Moldovas Pretkorupcijas prokuratūra ceturtdien paziņoja, ka pret 40 Sabiedrisko pakalpojumu aģentūras darbiniekiem ir ierosināta krimināllieta saistībā ar aizdomām, ka viņi caur Krievijas bankām ir saņēmuši naudu, kas varētu būt izmantota, lai uzpirktu vēlētājus.
Lai atrunātu cilvēkus no savas balss pārdošanas, par ko Moldovā draud kriminālatbildība, Kišiņevas ielās patrulējot policijas automašīnas, no kurām tiek atskaņoti attiecīgi ziņojumi. Arī Kišiņevas sabiedriskajā transportā uz tablo rāda tekstu, kas brīdina par sekām, ja cilvēki pārdos savu balsi.
Ceturtdien Moldovas varasiestādes arī paziņoja, ka ir arestēti pieci cilvēki, kuriem bija uzdots aizdedzināt Moldovas Centrālās vēlēšanu komisijas ēku un policijas automašīnas. Diversanti bija ieradušies no separātiskā Piedņestras reģiona. Viens no aizturētajiem apgalvoja, ka viņus savervēja ar saziņas vietnes "Telegram" starpniecību un katram apsolīja 5000 dolāru (4600 eiro) par noziegumu pastrādāšanu.
