Šie plūdi, kas otrdien skāra Spānijas dienvidu un austrumu daļu, izraisījuši haosu plašā valsts teritorijā. Valensijas reģionā plūdi ir sagrāvuši infrastruktūru, aizslaukot tiltus, ceļus un dzelzceļa sliedes. Ceļi daudzu desmitu kilometru garumā nav izbraucami, bet ātrgaitas vilciena satiksmi starp Valensiju un Madridi labākajā gadījumā būs iespējams atjaunot vien pēc pāris nedēļām.
Apdzīvotu vietu ēkas un ielas klātas ar dubļiem, kaudzēs saskalotas automašīnas, aizskalotas un pussabrukušas mājas. Vairākās vietās joprojām nav atjaunots elektrības pieslēgums un nav pieejams dzeramais ūdens. Appludinātas arī lauksaimniecības zemes.
Tieši šajā reģionā tiek saražotas aptuveni divas trešdaļas Spānijā izaudzēto citrusaugļu, piemēram, apelsīni, un valsts tos eksportē visā pasaulē.
Līdz šim zināms, ka Valensijas reģionā valsts austrumos dzīvību zaudējuši 202 cilvēki. Savukārt Kastīlijas-Lamančas un Andalūzijas reģionos gājuši bojā trīs cilvēki.
Daļa cilvēku atrasti savās mājas, kur plūdu dēļ palika iesprostoti un noslīka. Citi savukārt bija mēģinājuši pamest plūdu skartās vietas automašīnās. Cilvēki atrasti arī dubļu un gruvešu kaudzēs.
"Durvis tika vienkārši izrautas un aiznestas, un es visu nakti pavadīju tur. Visur bija ūdens, divus metrus dziļš. Es biju uzkāpis uz plaukta augšas. Tas bija vienīgais, kas tur bija palicis, jo visa pārējā degvielas uzpildes stacija bija pazudusi. Tā bija dzīva elle. Dzīva elle…" stāstīja kāds vīrietis, kuram izdevās palikt dzīvam degvielas uzpildes stacijā.
Tomēr joprojām ir daudzi desmiti bezvēsts pazudušo. Seku likvidēšanas darbos, kā arī cilvēku meklēšanā iesaistās tūkstošiem cilvēku – gan glābēji, karavīri un policisti, gan brīvprātīgie un paši vietējie.
Bezvēsts pazudušos meklē arī vides darbinieki, civilās aizsardzības un Sarkanā Krusta darbinieki. Cilvēkus meklē arī ar suņiem, helikopteriem, droniem un citām ierīcēm.
Spānijā šobrīd turpinās trīs dienu sēras. Politiķi un amatpersonas tikmēr apmainās ar pārmetumiem viens otra virzienā par to, kādēļ cilvēki netika laikus brīdināti par plūdiem.
Cilvēkus plūdi pārsteidza otrdienas vakarā, kad daudzi automašīnās devās mājās no darba. Citi, neko ļaunu nenojaušot arī nepameta savas mājas. Liels bojāgājušo skaits ir arī tāpēc, ka plūdi skāruši blīvi apdzīvotas vietas.
Dažviet Valensijas reģionā astoņu stundu laikā nolija gada nokrišņu norma. Un šī traģēdija ir Spānijas lielākā ar plūdiem saistītā katastrofa mūsdienu vēsturē. 1973. gadā plūdos Spānijā bojā gāja 150 cilvēki.
Protams, ka šādu plūdu cēlonis ir vairāku faktoru kopums, tomēr pieaugošā atmosfēras un ūdens temperatūra šādus ārkārtējus laikapstākļus rada biežāk un padara tos postošākus.
2021. gadā Vācijā lielos plūdos gāja bojā vismaz 185 cilvēki. Pirms tam 1970. gadā Rumānijā gāja bojā 209 cilvēki, bet plūdos Portugālē 1967. gadā gāja bojā gandrīz 500 cilvēku.
Kolumbijā tieši šobrīd norisinās ANO bioloģiskās daudzveidības konference. Eiropas Komisijas pārstāve Florika Finka-Hūjere konferencē sacīja, ka šīs nedēļas sākumā Spānijā notikusī katastrofa izgaismo saikni starp bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un cilvēku izraisītām klimata pārmaiņām.
Proti, biežāks sausums un plūdi izraisa koku izzušanu, kas kalpo kā aizsargs pret dažām globālās sasilšanas sekām.
