"Redziet, mēs neatkāpjamies, esmu apmierināts. Mēs cīnāmies ar otro [spēcīgāko] armiju pasaulē, es esmu apmierināts. Mēs zaudējam cilvēkus, es neesmu apmierināts. Mēs nesaņemam visus ieročus, ko gribējām, es nevaru būt apmierināts, bet es arī nevaru pārāk sūdzēties," Zelenskis klāstīja intervijā ziņu aģentūrai AP.
"Mēs vēlējāmies ātrākus rezultātus. No tāda viedokļa raugoties, diemžēl vēlamos rezultātus neesam sasnieguši. Un tas ir fakts," atzina Ukrainas prezidents.
Viņš paskaidroja, ka Ukrainai pietrūkst spēku, lai ātrāk sasniegtu vēlamo, tomēr viņš uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka ukraiņi nolaiž rokas un viņiem vajadzētu padoties. "Mēs esam pārliecināti par to, ko darām. Mēs cīnāmies par to, kas pieder mums," sacīja Zelenskis.
Kā norādījuši eksperti, pie vainas ir bijusi ne pietiekami vērienīga un arī ne pietiekami ātra militārā palīdzība no Rietumiem. Tika piesaukti iznīcinātāji, norādot, ka armijas īstenots pretuzbrukums bez atbalsta no gaisa ir vēl kas neredzēts un līdz ar to, protams, ļoti sarežģīts izaicinājums.
Un jo īpaši pie vainas bijis tas, ka Krievijai bija laiks šim pretuzbrukumam sagatavoties, izbūvējot vairākas kārtīgas nocietinājuma līnijas un nomīnējot plašas teritorijas, kas ievērojami apgrūtināja Ukrainas armijas virzību.
Arī Ukrainas prezidents atzina, ka viņa valsts nav saņēmusi no sabiedrotajiem visu nepieciešamo bruņojumu, bet ierobežotais karavīru skaits nav ļāvis ātri virzīties uz priekšu.
Kaujas nupat apgrūtinājusi arī ziemas iestāšanās, atzina prezidents.
"Mums ir jauna kara fāze, tas ir fakts. Karš ir sarežģīts. Ziema kopumā ir jauna kara fāze. Es teiktu, ka ziemas karš notiek ne tikai frontes līnijā, bet arī pilsētās," teica Zelenskis.
Lai gan vēl nav ļoti stindzinoša sala, tomēr darboties ar tehniku un to pārvietot paliek grūtāk. Sasalušās zemes dēļ ir grūtāk izveidot tranšejas. Arī karavīriem, lai pēc iespējas pilnvērtīgāk pildītu kaujas uzdevumus, protams, nepieciešams gan silts apģērbs, gan vietā, kur viņi uzturas, ir nepieciešams nodrošināt siltumu, lai karavīri nesaslimtu un neciestu no smagiem apsaldējumiem.
Protams, karot ziemā šo apstākļu dēļ ir arī psiholoģiski grūtāk.
Problēmu abās pusēs, proti, gan Krievijas, gan Ukrainas armijai, rada grauzēji. Kā vēsta telekanāls "Euronews", peles un žurkas meklē siltumu un pārtiku un dara to pie karavīriem.
Sociālajos medijos pēdējā laikā publicēti dažādi ieraksti, kas liecina par grauzēju invāziju Krievijas armijas frontes līnijās.
Savukārt aģentūra AFP nesen vēstīja, ka Ukrainas armijas tranšejās peles grauž dažādu iekārtu, piemēram, sildītāju un interneta ierīču, kabeļus. Grauzēji un ziemas apstākļi gan nenozīmē, ka kaujas apstāsies, un nevarētu arī teikt, ka kādai no pusēm ziema dotu kādas priekšrocības.
Vienlaikus prezidents arī teica, ka dažu pēdējo mēnešu laikā ir sasniegti atsevišķi pozitīvi rezultāti.
Zelenskis sacīja, ka Ukrainai izdevies panākt pakāpeniskus teritoriālos ieguvumus pret labāk bruņotu un nostiprinātu ienaidnieku.
Turklāt Krievijas Melnās jūras flotes spēki tika samazināti pēc Ukrainas uzbrukumiem, kas pārrāva pretgaisa aizsardzības sistēmu un skāra okupantu štābu Krimā.
Pagaidu labības koridors, ko Kijiva izveidoja pēc Krievijas izstāšanās no kara laika vienošanās, lai nodrošinātu drošu eksportu, joprojām darbojas, piebilda Ukrainas prezidents.
Tomēr Zelenskis nepievēršoties pagātnei, bet koncentrējas uz nākamo posmu – vietējās ieroču ražošanas palielināšanu.
Tam tiek atvēlēta ievērojama daļa Ukrainas budžeta, taču pašreizējie rezultāti nebūt nav pietiekami, lai pavērstu kara gaitu, paskaidroja prezidents.
Ukrainas prezidents pauda cerību, ka Rietumu sabiedrotie, īpaši ASV, piedāvās izdevīgus aizdevumus un līgumus, lai sasniegtu šo mērķi.
"Tā ir izeja," sacīja Zelenskis, piebilstot, ka nekas tik ļoti nebiedē Krieviju kā militāri pašpietiekama Ukraina.
Aģentūra AP norāda, ka pašreizējā pretuzbrukuma īstenošana ir atbalstīta ar desmitiem miljardu eiro vērtu Rietumu militāro palīdzību un smagajiem ieročiem.
Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs iepriekš paziņoja, ka karš pret Ukrainu pāriet pozīciju cīņu posmā ar statiskām un novājinošām kaujām. Viņaprāt, uzvarai ir nepieciešamas augstās tehnoloģijas. Viņš brīdināja, ka bez jaunu tehnoloģiju un spēcīga tehnoloģiskā lēciena kombinācijas Ukrainai draud ieildzis tranšeju karš.
Kādu laiku Ukraina ieguva zināmas priekšrocības dronu dēļ, bet arī Krievija palielinājusi to ražošanu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
