Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" atsaucas uz Zelenska interviju ietekmīgajam britu laikrakstam "The Economist" un vēsta, ka jaunajā gadā Krima un ar to saistītās kaujas pie Melnās jūras kļūs par kara smaguma centru.
Zelenskis norādījis, ka 2014. gadā nelikumīgi anektētās pussalas izolēšana un Krievijas militāro spēju mazināšana ir ārkārtīgi svarīga, lai samazinātu uzbrukumu skaitu Ukrainas infrastruktūrai. Viena no panākumu atslēgām ir Rietumu partneru militārā palīdzība, un, piemēram, Vācijas "Taurus" raķetes varētu ļaut iznīcināt 4 miljardus dolāru vērto Krimas tiltu. Ukrainai tas bija un būs militārs objekts.
Zelenskis intervijā noraidīja Krievijas diktatora Vladimira Putina apgalvoto, ka Krievija būtu pārņēmusi iniciatīvu karā. Tomēr Zelenskis
neslēpa bažas gan par to, ka daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir zaudējuši eksistenciālā apdraudējuma sajūtu, gan par to, ka atsevišķi rietumvalstu sabiedrotie Krievijas karu Ukrainā vairs neuzskatot par kaut ko ārkārtēju.
Ukrainas prezidents kārtējo reizi vērsās pie sabiedrotajiem ar aicinājumu neatslābināties, jo karš turpinās, un, atbalstot Ukrainu, Eiropa aizsargājot arī sevi. Pēc Zelenska domām, Eiropas valstīm vajadzētu aktīvāk lobēt ASV palīdzību Ukrainai.
Viņš arī norādīja uz vairāku Eiropas valstu izlūkdienestu izteiktajiem brīdinājumiem, ka ir jāgatavojas iespējamam Krievijas militārajam uzbrukumam.
Zelenskis Putinu salīdzināja ar dzīvnieku, kurš sajūt savu vājumu, tāpēc viņš pie pirmās izdevības apēdīšot vakariņās Eiropas Savienību, NATO un Rietumu brīvību un demokrātiju.
Vienlaikus iepriekš ierakstītā vecgada videouzrunā Ukrainas līderis solīja būtiski palielināt savā valstī ražoto ieroču skaitu. Miljons saražoto bezpilota lidaparātu tikšot plaši izmantoti uz zemes, debesīs un, protams, Melnajā jūrā. Viņš arī uzsvēra, ka Krievijas uzbrukumi nesalauzīs un neiebiedēs ukraiņus.
Mudina Vašingtonu atbildēt Krievijas pēdējo dienu uzbrukumiem Ukrainā
Viens no ASV ietekmīgākajiem laikrakstiem "The Washington Post" redakcijas slejā ir mudinājis ASV Kongresa locekļus beidzot atbalstīt valsts prezidenta Džo Baidena iesniegto likumprojektu, kas paredz atvēlēt palīdzībai Ukrainai vairāk nekā 50 miljardus dolāru. Izdevuma žurnālisti uzskata, ka tā būtu Vašingtonas vislabākā atbilde uz Krievijas pēdējo dienu iznīcinošajiem uzbrukumiem Ukrainā.
"The Washington Post" redakcija ir pārliecināta, ka Putina mērķis paša uzsāktajā karā joprojām nav mainījies – viņš vēlas iznīcināt Ukrainas suverenitāti, kā arī tās cerības kļūt par demokrātisku valsti, kas ir integrēta Eiropas Savienībā un arī NATO.
Pēdējās dienās Putins ar brutālu spēku cenšoties demonstrēt pārliecību, ka viņam ir izdevies pārvarēt Ukrainas armijas pretestību un Rietumu ekonomiskās sankcijas, kā arī paudis pārliecību, ka Rietumu apņēmība palīdzēt Ukrainai ir ievērojami mazinājusies.
Izdevums arī norāda, ka Ukrainai ir nepieciešamas raķetes ar vēl lielāku darbības rādiusu, iznīcinātāji F-16, nepārtraukta pretgaisa aizsardzības sistēmu piegāde, kā arī pastāvīga artilērijas lādiņu un munīcijas piegāde, lai Ukraina spētu sevi aizsargāt pret Krievijas agresiju.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
