Somijā streiko jau trešo dienu pēc kārtas, bet piektdien ir streika kulminācija, kad tajā piedalās vislielākais skaits strādājošo. Tiek lēsts, ka tie ir aptuveni 300 tūkstoši cilvēku.
Streika dēļ visā valstī faktiski ir apstājusies sabiedriskā transporta kustība, tāpēc daudziem somiem šodien bija grūtības nokļūt darbā vai arī nācās strādāt attālināti. Arī daļā skolu mācības notika attālināti.
Tā kā streikā piedalās arī aviācijas nozarē strādājošie, tad nacionālajai aviokompānijai "Finnair" vakar un šodien nācās atcelt 550 lidojumus, kas ietekmēja aptuveni 60 tūkstošu pasažieru plānus.
Streikā ir iesaistījušies arī daļa pārtikas rūpniecībā un apkalpošanas nozarē strādājošo, kā arī kalnrūpniecībā un naftas pārstrādes nozarē strādājošo.
Plašos protestus Somijā izsauca valdības ierosinātās izmaiņas darba likumos.
Reformas paredz samazināt atsevišķas sociālās garantijas strādājošajiem, piemēram, vairs neizmaksāt kompensāciju par pirmo darbnespējas dienu. Politiķi arī vēlas ierobežot darbinieku tiesības streikot.
Streikojošais vilciena mašīnists Pauli Lāksonens sacīja, ka viņš nevēlas pieļaut valdības plāna īstenošanu.
"Lietas izskatās diezgan slikti. Strādnieki tiek rupji pazemoti, tāpēc visiem ir jāpiedalās streikā," teica Lāksonens.
Somijas nodarbinātības ministrs Arto Satonens uzsvēra, ka izmaiņas darba likumos ir nepieciešamas, lai veicinātu ekonomikas konkurētspēju.
"Mēs konkurējam pasaules tirgū. Lai somu darbs gūtu panākumus globālajā tirgū, Somijas darba ņēmējiem, darba devējiem un Somijas valdībai šajā konkurencē ir jābūt vienā pusē," paziņoja ministrs.
Savukārt Vācijā piektdien streiko autobusu, tramvaju un metro vilcienu vadītāji, tāpēc sabiedriskā transporta kustība ir paralizēta 15 no 16 federālajām zemēm, jo Bavārija streikā nepiedalās.
Arodbiedrība pieprasa, lai sabiedriskā transporta vadītāju darba laiks tiktu samazināts no 38 līdz 35 stundām nedēļā, nesamazinot atalgojumu. Tādējādi cer piesaistīt jaunus darbiniekus, jo pašlaik daudzos uzņēmumos nav aizpildīti 20% līdz 30% darbavietu.
Pēdējā nedēļā Vācija ir piedzīvojusi streiku vilni, jo iepriekš streikoja arī dzelzceļnieki un lidostu drošības kontroles darbinieki.
Vācijas Ekonomikas izpētes institūta vadītājs Marsels Francšers sacīja, ka šie streiki nenāk par labu Eiropas lielākajai ekonomikai.
"Mēs redzam, ka šie streiki kļūst ilgstošāki un biežāki. Un tad ekonomiskās izmaksas ievērojami palielināsies. Tas notiek uz vājas ekonomiskās izaugsmes fona – pērn Vācijas ekonomika saruka, bet šogad tā knapi aug. Tāpēc šie streiki notiek Vācijas ekonomikai nepareizā laikā," Francšers sacīja intervijā telekanālam "Al Jazeera".
Ļoti iespējams, ka drīzumā varētu streikot arī Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" darbinieki.
Arī lauksaimnieku protesti šajā nedēļā notika vairākās Eiropas valstīs, bet plašākie bija Francijā, kur zemnieki ar saviem traktoriem mēģināja bloķēt nozīmīgākos autoceļus, kas ved uz galvaspilsētu Parīzi.
Taču šodien viņi sāka aizvākt savu tehniku, kas varētu liecināt par protestu pierimšanu.
Francijas premjerministrs Gabriels Atāls vakar lielākajām lauksaimnieku arodbiedrībām apsolīja, ka valdība palielinās subsīdijas zemniekiem, samazinās administratīvo slogu un nodrošinās labāku aizsardzību pret negodīgu konkurenci.
