Palīdzība ietvers prettanku ieročus un munīciju "Patriot" un citām pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Ostins par papildu palīdzību paziņoja Pentagonā, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu.
"Nekļūdieties, Ukraina nav viena, un Savienotās Valstis nekad nesvārstīsies savā atbalstā," tiekoties ar Umerovu, solīja Ostins. "Kopā ar aptuveni 50 sabiedrotajiem un partneriem mēs turpināsim nodrošināt kritiski svarīgās spējas, kas Ukrainai nepieciešamas, lai atvairītu Krievijas agresiju šodien un atturētu Krievijas agresiju rīt," paziņoja ASV aizsardzības ministrs.
Zelenskis: Krievija pagājušajā nedēļā vien Ukrainā nometusi 800 jaudīgas bumbas
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien sacīja, ka Krievija tikai pagājušajā nedēļā vien Ukrainā nometusi vairāk nekā 800 jaudīgu bumbu, un aicināja valstu līderus mazināt Kijivai noteiktos ierobežojumus Rietumu ieroču izmantošanai, lai uzbruktu militāriem mērķiem Krievijas iekšienē. Jo īpaši Ukrainai "nepieciešamie līdzekļi, lai iznīcinātu šo bumbu nesējus, tostarp Krievijas kaujas lidmašīnas, lai kur tās atrastos", uzsvēra Zelenskis.
Ostins nerunāja par ierobežojumiem, bet sacīja Umerovam, ka viņi apspriedīs "vairāk veidu, kā apmierināt Ukrainas tūlītējās drošības vajadzības un izveidot nākotnes spēkus, lai atvairītu lielāku Krievijas agresiju".
Ukraina iznīcinājusi munīcijas noliktavu Krimā
Ukraina īstenojusi kārtējo veiksmīgo uzbrukumu Krievijas militārajai infrastruktūrai okupētajā Krimā. Valsts gaisa spēku veiktā triecienā iznīcināta munīcijas noliktava.
Gaisa spēkos nenorāda, kur tieši īstenots uzbrukums, tomēr aculiecinieki ziņo par sprādzieniem Sevastopoles pilsētā Balaklavā netālu no pilsētas termoelektrostacijas.
Krievijas pilnvarotais vadītājs Sevastopolē apstiprināja, ka pilsētā darbojas pretgaisa aizsardzība. Par sprādzieniem tiek ziņots arī Fiolenta raga rajonā. Kijiva pēdējā gada laikā īstenojusi daudzus veiksmīgus uzbrukumus pa mērķiem Krievijas okupētajā pussalā un tās tuvumā, kuru rezultātā ievērojami sarukusi arī Krievijas Melnās jūras flote. Centienos pastiprināt spiedienu pret okupantiem pēdējo nedēļu laikā uzbrukumi pret mērķiem Krimā kļuvuši biežāki.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
