Krievija turpina raķešu teroru un mēģina apiet Časivjaru
Grupējuma "Hortica" pārstāvis Nazars Vološins intervijā televīzijā informēja, ka ienaidnieks bijis ļoti aktīvs šajā virzienā un pie pašas Toreckas, kā arī divām citām apdzīvotām vietām nedēļas laikā bijušas 114 militāras sadursmes.
Savukārt pie Časivjaras fiksēti 30 uzbrukumi, kā arī veikti regulāri uzbrukumi ar vadāmām aviācijas bumbām. Tā dēvētie "kabi" ir ļoti efektīvs uzbrukuma ierocis, un ienaidnieks Doneckas apgabalā kopumā tos izmantojis 124 reizes.
Vološins arī norādīja, ka kauju gaita liecina par Krievijas armijas vēlmi apiet Časivjaru no flangiem.
Tikmēr Ukrainas analītikas centra "DeepState" speciālisti informēja, ka agresoram tomēr izdevies pavirzīties uz priekšu austrumu frontē, tai skaitā pie Doneckas apgabala apdzīvotām vietām Sokolas un Južnijas.
Bet arī naktī uz otrdienu Ukrainā vairākos apgabalos skanējusi gaisa trauksme, tostarp Kijivas un vairākos ziemeļu un austrumus apgabalos. Krievija ar raķešu palaišanas sistēmām un artilēriju apšaudījusi arī Hersonas centrālo daļu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā izteicies, ka jūlijs varētu dot Ukrainai vēl vairāk spēka, jo īpaši debesu aizstāvēšanā no agresora. Te runa ir par pretgaisa aizsardzību.
Zelenskis norādījis, ka Ukrainas un Krievijas militārpersonu zaudējumu attiecība šajā kara posmā ir viens pret seši, piebilstot, ka agrāk attiecība bijusi viens pret četri. Ukrainas ģenerālštābs nesen ziņoja, ka Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā ir zaudējusi vairāk nekā 540 000 karavīru. Šis skaitlis ietver gan nogalinātos, gan ievainotos un nav neatkarīgi pārbaudāms.
Ukraina tuvākajā laikā varētu saņemt F-16 no Nīderlandes
Nīderlande tuvākajā laikā varētu nosūtīt uz Ukrainu pirmos iznīcinātājus F-16, jo saņemta nepieciešamā eksporta licence. Kijiva kopumā saņems 24 tai ļoti nepieciešamās kaujas lidmašīnas.
Nīderlandes aizsardzības ministre Kajsa Ollongrena jau jūnija vidū pavēstīja, ka Ukraina pirmos F-16 iznīcinātājus no Rietumu sabiedrotajiem saņems šovasar. Pirmā būšot Dānija un tai sekos Nīderlande, bet tie būšot kopīgi centieni.
Beļģija iepriekš paziņoja par 30 lidmašīnu piegādi, Dānija – 19, bet Norvēģija paziņoja, ka Ukrainas gaisa spēki no tās saņems iznīcinātājus ar jaunākiem ieročiem.
Pirmdien, 1. jūlijā, Kajsa Ollongrena informēja Pārstāvju palātas deputātus par projektu un uzsvēra, ka Kijivai lidmašīnas ir ļoti nepieciešamas, lai aizsargātos pret Krievijas gaisa triecieniem.
Tomēr ne aizsardzības ministre, ne parlamentārieši neatklās konkrētu F-16 piegādes laiku.
Dānija, Beļģija, Nīderlande un Norvēģija apsolījušas Kijivai aptuveni 60 iznīcinātājus. Ukrainas bruņotie spēki tos saņems vairākās partijās ilgākā laika posmā, bet izmantošanu var aizkavēt pilotu apmācības problēmas.
ASV amatpersonas norādījušas, ka līdz gada beigām Ukrainai būs vairāk F-16 lidmašīnu nekā kvalificētu pilotu, kas ar tām lidos.
Izdevums "Politico" vēsta, ka Demokrātu grupa ASV Pārstāvju palātā aicinājusi Pentagonu paplašināt ukraiņu pilotu apmācību ar iznīcinātājiem F-16. Vēstulē aizsardzības ministram Loidam Ostinam demokrāti aicina šogad apmācīt vēl 10 ukraiņu pilotus. Demokrātu ieskatā, situācija, kurā Ukrainai ir vairāk lidmašīnu nekā pilotu, potenciāli grautu stratēģiskās priekšrocības, ko šīs lidmašīnas varētu sniegt Ukrainai.
Izdevums "Politico" vēl nesen rakstīja, ka Ukrainā ir 30 piloti, kuri varētu nekavējoties sākt mācības Savienotajās Valstīs, taču prezidenta Džo Baidena administrācija Kijivai norādījusi, ka tai nav pietiekami daudz apmācības vietu. Pilotu apmācību no nākamā gada vairs neturpinās Dānija, kur apmācību pabeiguši 50 speciālisti darbā ar iznīcinātājiem. Lielākā daļa no viņiem atgriezusies Ukrainā.
Ukraina zaudē Rietumu piegādātos tankus un kaujas mašīnas
Ukraina pilna mēroga kara laikā saņēmusi simtiem tanku un tūkstošiem bruņumašīnu no Rietumu partneriem. Kā jebkurā karā daļa no šī aprīkojuma tiek zaudēta kaujas laukā.
Monitoringa projekta "Oryx" eksperti mēģinājuši noteikt aptuvenu zaudēto Rietumu tehnikas apmēru. Tiek lēsts, ka pašlaik kaujās ar iebrucējiem Ukrainas bruņotie spēki ir zaudējuši vismaz divus desmitus tanku un aptuveni divsimt Rietumu tipa kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru. No tankiem visvairāk zaudēti tanki "Leopard", taču sabojāti vai iznīcināti ir arī tanki "Abrams" un "Challenger".
Skaidrs, ka aplēses nevar būt precīzas un tās ir optimistiskākas par reālo situāciju. Eksperti arī norāda, ka aprēķinos nav ņemts vērā cita veida bruņu militārais aprīkojums.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
