Laikraksts: NATO valstis sagatavojušas militārās palīdzības pasākumus Ukrainai Trampa uzvaras gadījumā

NATO valstis izstrādājušas jaunus pasākumus, lai sniegtu militāro palīdzētu Ukrainai gadījumā, ja novembrī paredzētajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Donalds Tramps, kurš ir solījis militāro palīdzību Kijivai samazināt, ziņo laikraksts "Wall Street Journal" (WSJ).

Tas vēsta, ka pasākumu nolūks ir sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.

Šie pasākumi paredz, ka NATO nosūtīs uz Ukrainu augsta ranga civilo amatpersonu, bet Vācijas pilsētā Vīsbādenē tiks izveidota jauna alianses pavēlniecība, lai koordinētu bruņojuma piegādi Kijivai un Ukrainas karavīru apmācību, teikts publikācijā.

Operācijā "NATO drošības palīdzība un apmācība Ukrainai" piedalīsies aptuveni 700 karavīru no ASV un citām alianses valstīm. Viņi pārņems lielāko daļu misijas, ko ASV bruņotie spēki veic kopš 2022. gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ziņo WSJ.

Par militāro palīdzību un mācībām atbildēs NATO, nevis Vašingtona, "tāpēc pat tad, ja ASV samazinās vai atcels atbalstu šiem centieniem, tie nepazudīs", laikrakstam sacījis bijušais ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Ivo Dālders.

Gaidāms, ka par šiem pasākumiem tiks paziņots NATO samitā Vašingtonā nākamajā nedēļā, vēsta WSJ.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti