Savukārt analītiķi uzskata, ka ieslodzīto apmaiņa var ietekmēt Rietumu turpmāko atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.
Atbrīvotie gūstekņi izsaka pateicību Baidenam
Ieslodzīto apmaiņas rezultātā no cietumiem Krievijā tika atbrīvoti 16 cilvēki, kuru vidū zināmākie ir amerikāņu laikraksta "The Wall Street Journal" žurnālists Evans Gerškovičs, bijušais ASV jūras kājnieks Pols Vīlans, kā arī Krievijas opozīcijas politiķi Vladimirs Kara-Murza un Iļja Jašins.
Lidmašīna, kurā atradās Gerškovičs, Vīlans un raidsabiedrības "Svoboda" žurnāliste Alsu Kurmaševa, šonakt piezemējās Endrūsas gaisa spēku bāzē netālu no ASV galvaspilsētas Vašingtonas. Pie lidmašīnas viņus sagaidīja ASV prezidents Džo Baidens un viceprezidente Kamala Harisa, kā arī tuvinieki.
Atvieglojums, saviļņojums un emocijas – neparakstāmas atkal apskaujot savus mīļos.
"Es mēnesi biju cietumā Jekaterinburgā, kur pilnīgi visi bija politieslodzītie. Un tie ir cilvēki, ko neviens publiski nepazīst, viņiem ir dažādi politiskie uzskati, tādēļ viņi visi nav saistīti ar Navaļņija cilvēkiem. Es kaut ko gribētu darīt viņu labā un vēlētos par to runāt nākamajās nedēļās un mēnešos," sacīja Gerškovičs.
Tālāk Teksasa, militārais medicīnas centrs, kur visiem nopietnas pārbaudes gan ārstu, gan psihologu uzraudzībā.
"Ziniet, tas nešķita reāli, iekams mēs nesākām lidot virs Anglijas. Bija ārkārtīgi saviļņojoši izkāpt no lidmašīnas un redzēt prezidentu, viceprezidenti. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu satikt savu ģimeni un atgūties no piecu gadu, septiņu mēnešu un piecu dienu absolūtas Krievijas nejēdzības," sacīja Vīlans.
Pārējie 13 atbrīvotie cilvēki sagaidīti arī Vācijā Ķelnē, kur lidostā bija ieradies Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Baltais nams ir publicējis emocionālu video, kurā ir iemūžināta atbrīvotā Krievijas opozīcijas politiķa Kara-Murzas telefonsaruna ar meitu Jekaterinu, kura kopā ar mammu un brāli tobrīd atradās pieņemšanā pie Baidena.
Kara-Murza: "Katjuša, tā esi tu?".
Meita: "Jā, jā, tēti, sveiks!"
Kara-Murza: "Sveiki, mazie."
Meita: "Sveiks, prieks tevi dzirdēt."
Kara-Murza: "Kur jūs esat?"
Meita: "Mēs esam Ovālajā kabinetā."
Kara-Murza: "Neviens vārds nav tik spēcīgs, lai raksturotu manas sajūtas. Es biju pārliecināts, ka miršu cietumā, jo neticu tam, kas notiek. Es joprojām domāju, ka tas ir... Es joprojām domāju, ka guļu savā cietuma kamerā Omskā, nevis dzirdu tavu balsi."
Every parent, child, spouse, and loved one who joined me in the Oval Office today has been praying for this day for a long time.
— President Biden (@POTUS) August 2, 2024
In just a few short hours when our fellow Americans return home, those prayers will be answered. pic.twitter.com/2xglu30HE9
Kara-Murza arī pateicās Baidenam par savas un pārējo atbrīvoto dzīvības glābšanu.
Savu pirmo fotogrāfiju brīvībā publiskojis Krievijas opozicionārs Iļja Jašins kopā ar Krievijas cietumos nogalinātā Alekseja Navaļnija bijušajiem līdzgaitniekiem, kuri agrāk bija ļoti cerējuši šādā apmaiņā atgūt arī Navaļniju.
ASV demokrātu līderiem Baidenam un Harisai ieslodzīto apmaiņa ir liels politisks panākums tikai trīs mēnešus pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, kurās Harisa stāsies pretī bijušajam prezidentam Donaldam Trampam.
Sagaida ar sarkano paklāju
No cietumiem ASV un citās valstīs atbrīvotie astoņi Krievijas pilsoņi jau ceturtdien vakarā ielidoja Maskavas Vnukovas lidostā. Pie lidmašīnas bija izritināts sarkanais paklājs, kuram abās pusēs stāvēja armijas godasardze.
Katru no atbraukušajiem personīgi sagaidīja Krievijas diktators Vladimirs Putins, kurš viņiem apsolīja piešķirt valsts apbalvojumus.
Zīmīgi, ka pirmais no lidmašīnas izkāpa Krievijas Federālā drošības dienesta aģents Vadims Krasikovs. Vācijā viņam bija piespriests mūža ieslodzījums par Gruzijas pilsoņa Zelimhana Hangošvili slepkavību Berlīnē 2019. gadā. Krasikovu saista arī ar vairākām politiski motivētām slepkavībām Krievijā.
Tiek uzskatīts, ka Krasikovs bija galvenais ieslodzītais, ko ceturtdien notikušās apmaiņas rezultātā vēlējās atgūt Putins.
Putina personīgais "killers"
Pazīstamais pētnieciskais žurnālists Hristo Grozevs vēsta, ka Krasikovs esot Putina personīgais "killers". Un esot pamats uzskatīt, ka Putins un Krasikovs bijuši pazīstami ilgi pirms tam, kad Putins kļuva par Krievijas vadītāju.
Grozevs sacīja, ka bija vēl viens būtisks iemesls, kāpēc Putins centās atbrīvot tieši Krasikovu.
"Vēl viens sistēmisks iemesls, kāpēc Putins vēlējās atgūt šo personu, ir iespēja nostiprināt sistēmu noziedznieku un slepkavu sūtīšanai uz ārzemēm, nebaidoties, ka viņiem var nākties līdz mūža galam pavadīt ieslodzījumā.
Putinam ir jāparāda, ka viņš šos slepkavas var atvest atpakaļ, lai nākotnē varētu nosūtīt jaunus slepkavas," Grozevs sacīja intervijā telekanālam CNN.
Grozevs arī atklāja, ka sākotnēji bija paredzēts veikt Krasikova apmaiņu pret ieslodzīto Krievijas opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, taču Navaļnija nāve februārī cietumā esot gandrīz izjaukusi apjomīgo ieslodzīto apmaiņas darījumu.
Izskan bažas par darījuma sekām
Virkne rietumvalstu līderu ir pauduši gandarījumu par veikto apmaiņu.
ASV prezidents Baidens paziņoja, ka apmaiņu nodēvēja par "diplomātijas un draudzības varoņdarbu", un uzslavēja Vašingtonas sabiedrotos par viņu "drosmīgajiem un drosmīgajiem lēmumiem", piedaloties sarunās ar Krieviju.
Par to, ka tagadējā ieslodzīto apmaiņa varēja notikt, ASV prezidents Baidens ir pateicies Vācijas kancleram Olafam Šolcam. Lēmums apmaiņas rezultātā atdot Putinam viņa sabiedrotos - slepeno dienestu darbiniekus, starp tiem arī Vācijā notiesāto pasūtījuma slepkavu Vadimu Krasikovu nav bijis viegls.
"Atbrīvošana bija iespējama tikai tad, ja Eiropā ieslodzītie Krievijas pilsoņi, kuriem ir pieredze izlūkdienestos, tiek izsūtīti un nodoti Krievijai," atzina Šolcs.
Šolcs, kura valstī ieradās 13 no Krievijas cietumiem atbrīvotās personas, uzsvēra, ka apmaiņa bijis pareizs lēmums, jo to cilvēku aizsardzība, kas iestājušies par demokrātiju un brīvību, esot daļa no demokrātiskas humānistu sabiedrības tēla.
Atzinību par to, ka mājās atriezušies Krievijas netaisnīgi notiesāti cilvēki, pauduši audzi rietumvalstu līderi. Taču eksperti norāda, ka Krievijas apetīte sagrābt rietumniekus un ieslodzīt tos vēlākām apmaiņām tikai augs.
Politikas pētnieku komentāros jau iepriekš daudzkārt ir izskanējušas arī bažas, ka tādējādi tiek dots iedrošinošs signāls Krievijai, ka tā var sūtīt uz Eiropu atkal jaunus spiegus un slepkavas un tie atgriezīsies nesodīti.
ASV prezidentam preses konferencē tika arī jautāts, kā pārtraukt līdzšinējo praksi, ka amerikāņus nolaupa, lai pret tiem iemainītu savus noziedzniekus.
"Nu, ieteikums cilvēkiem nedoties uz tādām vietām. Pastāstiet viņiem, kādi riski pastāv," atbildēja Baidens.
Tāpat izskan arī bažas par konkrētās ieslodzīto apmaiņas ģeopolitiskajām sekām.
Londonas Karaliskās koledžas profesors Sems Grīns spriež, ka notikušais sniedz Putinam pārliecību, ka, neraugoties uz ļoti saspīlētajām attiecībām ar Rietumiem, viņš var runāt un vienoties par noteiktiem jautājumiem.
Pēc Grīna domām, Putins var izmantot ieslodzīto apmaiņu, lai iedragātu Rietumu militāro palīdzību Ukrainai vai vismaz panāktu Krievijai noteikto sankciju mīkstināšanu.
