Ukrainas elektrības ražošanas jaudas samazinājušās vairāk nekā uz pusi

Kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma Krievija Ukrainā iznīcinājusi tik daudz energoapgādes stacijas, ka valsts vietējās elektrības ražošanas jaudas samazinājušās par vairāk nekā pusi.

Lai glābtu situāciju, Ukraina importē elektrību, taču ar to nepietiek dažkārt pat vasaras dienās.

Šobrīd ikgadējie atomelektrostaciju remontdarbi ir noslēgušies un, pieturoties mēreni siltiem laika apstākļiem, Ukraina spēj nodrošināt pieprasījumu pēc elektrības nepieciešamajā apmērā.

Tomēr situācija var strauji mainīties un Ukrainas valdība sagatavojusi pasākumu plānu, kā palīdzēt uzņēmējiem un iedzīvotājiem tikt pie alternatīviem elektrības ģenerācijas avotiem.

Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs šonedēļ valdības sēdē sacīja, ka palaista valsts atbalsta programma sadalītas ģenerācijas attīstīšanai.

"Ir pirmie kreditēšanas piemēri biznesā un starp privātpersonām, lai stiprinātu enerģētisko noturību.

Mēs novērojam pastāvīgu pieprasījumu pēc aizdevumiem ar atvieglotiem nosacījumiem gan no maziem, gan vidējiem uzņēmējiem, kā arī mājsaimniecībām. Prezidents Volodimirs Zelenskis ir parakstījis likumu par ievedmuitas un pievienotās vērtības nodokļa atcelšanu energoapgādes iekārtām. No 27. jūlija likums stājies spēkā, un tagad atvieglotā režīmā iedzīvotāji un uzņēmēji var ievest elektrības ģeneratorus, akumulatorus, uzlādes stacijas," stāstīja Šmihaļs.

Iedzīvotāji gatavojas smagākiem apstākļiem ziemā

Iedzīvotāji katrs pa savam gatavojas tam, ka ziemā būs smagāki apstākļi.

"Mēs – kijivieši – šobrīd ciešam. Nekas briesmīgs, ka nav tās elektrības. Mēs izdzīvosim, pacietīsim.. lai tikai nebūtu sliktāk. Tas, ka… jā, es no automašīnas noņēmu akumulatoru un varu vienmēr pieslēgties, lai man ir internets un sakari. Bet tas, ka nav elektrības, – slikti protams, lifts nestrādā. Bet to visu var paciest, lai tikai būtu miers," stāstīja Kijivas iedzīvotāja Inna.

"Vienmēr vajag gatavoties sliktākajam, cerot uz labāko. Mēs nopirkām pašu nepieciešamāko – enerģijas banku, lukturi, ko nu varam atļauties," stāstīja Vladimirs.

"Man liekas, ka viss būs labi, bet es esmu gatava. Nopirku akumulatorus, ir enerģijas bankas. Principā es mierīgi pret to izturos, jo mūsu valstī ir karš," atzina Jūlija.

Ukraina saņem starptautisko atbalstu

Ukraina turpina saņemt arī starptautisko atbalstu, kas mērķēts tieši situācijas stabilizēšanai energoapgādes sistēmā.  Šobrīd Ukrainas enerģētikas sistēmas atbalsta fondā no partneru pārskaitītā ukraiņi uzkrājuši jau vairāk nekā 550 miljonus eiro, turklāt katru nedēļu Ukrainā pienāk arvien jauna palīdzība no dažādām valstīm un organizācijām. Ir sākušās arī sarunas ar partneriem pie tā, lai līdz ziemai palielinātu elektroenerģijas importu uz Ukrainu.

Rēķinoties ar starptautisko atbalstu, Ukraina arī plāno nākamā gada budžetu. Valsts ir pateicīga Eiropas Savienībai par lēmumu nodot Ukrainai ienākumus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem un sagaida arī turpmāku aktīvu atbalstu.   

"Sagaidām, ka G7 valstis operatīvi izstrādās tehniskās procedūras, lai nodotu Ukrainai 50 miljardus ASV dolārus no Krievijas aktīviem. Tas ir svarīgs resurss 2025. gadam, lai segtu kritiski nepieciešamās vajadzības valsts budžetā. Ukraina arī turpmāk uzstāj uz pilnīgu Krievijas naudas konfiskāciju rietumos. Agresoram ir jāmaksā par savām zvērībām šī vārda tiešajā nozīmē," pauda premjers Šmihaļs.

Principu "Krievija samaksās" Ukraina cenšas iedzīvināt arī praksē – tiek detalizēti uzskaitīti un reģistrēti Krievijas nodarītie postījumi Ukrainā un no pagājušās nedēļas Ukrainas iedzīvotāji, kuru īpašumi ir iznīcināti, atrodas frontes darbības teritorijās vai okupācijā, var pieteikties atbalsta programmai jauna mājokļa saņemšanai.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad  frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.