ASV valsts sekretāra vietnieks Stīvens Bīgans 24. augustā devās vizīšu sērijā pa maršrutu Viļņa-Maskava-Kijeva. Viļņā viņš tikās ar Baltkrievijas opozīcijas līderi Svetlanu Tihanovsku. Diplomāts sacīja žurnālistiem, ka tikšanās galvenais iemesls ir "dzirdēt baltkrievu tautas viedokli un saprast, ko baltkrievi dara, lai iegūtu tiesības noteikt savu likteni".
Pēc ranga otrais ASV diplomāts preses konferencē Viļņā, kā vēsta "Reuters", paziņoja, ka Vašingtona aicina Minsku krīzes atrisināšanai izmantot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) starpniecību, un uzsvēra: "ASV nevar noteikt notikumu gaitu Baltkrievijā un to nedarīs." ASV nav nekāda pamata uzskatīt, ka ir iespējama Krievijas militārā iejaukšanās, viņš teica, atbildot uz jautājumu tajā pašā preses konferencē.
Valsts departamenta īsā oficiālā paziņojumā, sniedzot kopsavilkumu par vizīti Viļņā, Bīgana saruna ar Tihanovsku minēta beigās – pēc tam, kad vēstīts par to, ka Bīgans ticies ar Lietuvas oficiālajām personām. Ar tām apspriesta "situācija Baltkrievijā, pretdarbība draudiem, kurus rada Krievija un Ķīnas Tautas Republika, kā arī cilvēktiesību un demokrātijas veicināšana".
Maskavā atšķirībā no Viļņas Bīgans pavadīja divas dienas. Par sarunām amerikāņi informēja maz. Vēstniecības Maskavā paziņojumā par vizītes pirmo dienu bija divi teikumi. Pirmajā bija teikts, ka Bīgans ticies ar diviem ārlietu ministra vietniekiem, kā arī ar pašu ministru Sergeju Lavrovu. Otrajā – ka "pārrunāts pilns divpusējo un reģionālo jautājumu spektrs".
ASV federālās valdības struktūrā ietilpstošā radiostacija "Amerikas balss" rakstu par Bīgana braucienu uz Maskavu savā portālā publicēja ar virsrakstu "Augsta ranga ASV diplomāts cenšas nogludināt nesaskaņas ar Maskavu par opozīcijas līdera [Alekseja Navaļnija] saindēšanu un Baltkrieviju". "Bīgans lika saprast, ka Vašingtona nevēlas pieņemt [Baltkrievijas prezidenta Aleksandra] Lukašenko centienus iztēlot pretstāvi pēc vēlēšanām kā Rietumu un Austrumu konfrontāciju, kas varētu novest pie tiešas Krievijas iejaukšanās," sacīts "Amerikas balss" publikācijā.
"Mēs sadzirdējām apstiprinājumu ASV pozīcijai, ka viņi nav ieinteresēti radīt mākslīgu krīzi saistībā ar situāciju, kas izveidojusies Baltkrievijā,"
paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc konsultācijām ar Stīvenu Bīganu Maskavā 25. augustā.
"Partneri atbraukuši," "Facebook" ierakstīja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova. Turpat ievietota arī fotogrāfija, kurā redzamas Bīgana kopīgās pusdienas ar uzņemošo pusi, aprakstīta arī ēdienkarte ("Krievu ēdieni, tostarp kāpostu zupa ar meža sēnēm").
Vizītes rezultātus tviterī īsi rezumēja ASV vēstniecības Maskavā preses sekretāre Rebeka Rosa: "Valsts sekretāra vietniekam Bīganam bija produktīvas tikšanās ar Krievijas oficiālajām personām un [vizītes otrajā dienā] ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Savienotās Valstis joprojām ir apņēmības pilnas nostiprināt sadarbību ar Krieviju un atrast risinājumus jomās, kurās mums varētu būt domstarpības."
Misija Maskavā
"Pēdējās nedēļās, kad baltkrievi protestē pret viltotajām vēlēšanām, atceros savas sarunas Maskavā," publikācijā ASV domnīcas "Atlantijas padome" (Atlantic Council) portālā atzīst Stīvens Paifers, kurš no 2001. līdz 2004. gadam Valsts departamenta Eiropas un Eirāzijas lietu birojā bija atbildīgs par Krievijas un Ukrainas jautājumiem.
2004. gada martā Paifers devās uz Maskavu. Vizītes mērķis bija līdzīgs kā nesenajai Stīvena Bīgana vizītei – apspriest krīzi Baltkrievijā (2004. gadā un iepriekšējos gados Lukašenko režīms izvērsa represijas pret opozīciju, bet Eiropas Savienība un ASV centās panākt to mazināšanu). Divi Paifera mēģinājumi par kaut ko vienoties Minskā beidzās ar neko – tāpat kā viņa sarunas ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Maskavā.
"Es norādīju, ka ASV un Krievijai ir konkurējošas ģeopolitiskās intereses attiecībā uz Ukrainu, taču tas tā nav attiecībā uz Baltkrieviju.
Minskā neviens necentās iestāties Eiropas Savienībā, un Baltkrievijas interese par NATO līdzinājās nullei. Ne Vašingtona, ne Eiropas Savienība (ES) nealka tuvināties ar Baltkrieviju. Rietumu galvenais mērķis bija panākt, lai Lukašenko mazina represijas. Vai ASV, Eiropa un Krievija var sadarboties šajā jautājumā?
Mans krievu sarunbiedrs laipni klausījās, tomēr viņa mīmika un ķermeņa valoda sniedza ļoti skaidru atbildi. Iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā viņu nesatrauca. Un jebkurā gadījumā – ja tur kaut kas būtu darāms, Krievija pati ar to tiktu galā," atceras Paifers.
Šodien Maskava, tāpat kā 2004. gadā, acīmredzami nevēlas koordinēt ar Rietumiem savu rīcību nolūkā pārvarēt krīzi Baltkrievijā, turpina Paifers. Tomēr, ja Kremlis rīkojas viens pats, tas būs izvēles priekšā – atbalstīt Lukašenko vai aizvien dumpīgāk noskaņoto tautu, norāda autors.
Par Lukašenko…
"Krievijas valdība varētu nostāties Baltkrievijas tautas pusē. Tā varētu panākt, lai autoritārais prezidents Lukašenko atstāj amatu, un nodrošināt viņam patīkamu laika pavadīšanu pensijā vasarnīcā Piemaskavā, iespējams, kaimiņos bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam. Šādā gadījumā Krievija, visticamāk, iegūs sev līdzās stabilu Baltkrieviju, kuras iedzīvotāji joprojām – bet varbūt vēl vairāk – būs labvēlīgi noskaņoti pret Krieviju.
Tādai pieejai ir acīmredzams trūkums.
Vēl vienas plurālistiskas politiskās sistēmas rašanās pie Krievijas rietumu robežas Krievijas sabiedrībā var izraisīt vēl vairāk jautājumu, kāpēc tā nevar izmantot līdzīgas tiesības," uzskata Paifers.
… vai ar tautu?
"Atbalsts Lukašenko ļaus Krievijai izvairīties no šādiem jautājumiem, taču tas var izraisīt kaut ko daudz sliktāku," norāda bijušais diplomāts. Ilgstošas Kremļa atbalstītas nežēlīgas represijas izraisīs Baltkrievijas tautas aizvien lielāku radikalizēšanos, turklāt tā uzskatīs Krieviju par spēku, kas kavē to iegūt lielākas politiskās tiesības. "Par sliktu Maskavai tas var izraisīt to, ka spēlē parādās ģeopolitiskie faktori, par kuriem Baltkrievijas sabiedrībā pašlaik netiek diskutēts. Tas arī varētu vairot interesi par "pievienošanos" Rietumiem," skaidro Paifers.
Savukārt Rietumiem pietiek pašiem savu problēmu, viņš norāda.
Rietumi kritizē Baltkrievijas režīmu par demokrātijas normu neievērošanu un nozagtajām vēlēšanām. Ģeopolitiskās sāncensības elementa šajā kritikā nav, raksta Paifers. "Nav nekādas karstas vēlēšanās vilkt Baltkrieviju uz Rietumiem. Gan Eiropas Savienībai, gan NATO tāpat pietiek, ko darīt," viņš norāda.
Kamēr nav par vēlu
Vladimirs Putins 27. augustā paziņoja, ka Krievija jau noorganizējusi spēka struktūru rezervi, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību Lukašenko. Krievijas prezidentam šis lēmums ir jāpārskata, domā Paifers.
"Kremļa pēdējos sešos gados īstenotajai iejaukšanās politikai bija svarīga loma Ukrainas atgrūšanā no Krievijas – Rietumu virzienā. Vai Maskava grib atkārtot šo kļūdu ar Baltkrieviju?" vaicā autors.
"Ir gandrīz droši, ka Putins cer uz to, ka protesti Baltkrievijā vienkārši apsīks. Ja tas nenotiks un pretstāve pastiprināsies, viņš būs grūtas izvēles priekšā. Tagad viņš, šķiet, sliecas pieņemt nepareizu lēmumu, kura sekas Krievijai var dārgi maksāt," rezumē Stīvens Paifers.
