Opozīcija kritizējusi vēlēšanas, norādot uz daudziem pārkāpumiem, tai skaitā vairākkārtēju balsošanu.
Saskaņā ar konstitūciju vēlēšanām bija jānotiek pēc diviem mēnešiem, bet Alijevs tās izsludināja agrāk, lai tās nepārklātos ar ANO klimata konferenci COP29, kas novembrī notiks Baku.
Starptautiskie novērotāji nevienas vēlēšanas Alijeva 20 gadus ilgās valdīšanas laikā nav atzinuši par brīvām un godīgām.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem "Jaunā Azerbaidžāna" izcīnījusi 68 no 125 vietām parlamentā. 45 vietas ieguvuši neatkarīgie kandidāti, un 12 vietas sadalītas starp deviņām politiskajām partijām, kas visas tiek uzskatītas par Alijevam lojālām.
Parlamentā iekļuvis tikai viens opozīcijas kandidāts no "Republikāņu alternatīvās partijas".
Azerbaidžāna ir izpelnījusies Rietumu kritiku par politisko oponentu vajāšanu un neatkarīgo mediju apspiešanu.
Vara ir koncentrēta prezidenta rokās, un parlamentam ir ierobežota loma valsts dzīves veidošanā.
Alijevs ar "dzelzs dūri" pārvalda Azerbaidžānu kopš 2003. gada, kad pārņēma varu valstī pēc sava tēva, bijušā čekas virsnieka un komunistu laiku līdera Heidara Alijeva nāves.
62 gadus vecais Alijevs pašreiz var lepoties ar lielu popularitāti, pateicoties zibensofensīvai Kalnu Karabahā pērnā gada septembrī.
Zibensofensīva beidzās ar vairāk nekā 30 gadus "de facto" pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestāžu faktisku kapitulāciju. Pēc tās no Kalnu Karabahas uz Armēniju aizbēga faktiski visi armēņu iedzīvotāji.
