Bezpajumtnieku motivācija esot dažāda – kāds piekrīt dienēt, lai "aizstāvētu" dzimteni, kāds to dara naudas dēļ, bet cits – jo tāpat nav nekā cita, ko darīt. Arī pašvaldību politika ir dažāda – kamēr vienā pilsētā bezpajumtniekus vervē atklāti, citā šādus notikumus sauc par meliem.
Krievijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka šogad līgumus par iestāšanos armijā parakstījuši aptuveni 190 tūkstoši vīriešu. Lai arī nav zināms, cik liela, taču daļa no tiem ir arī bezpajumtnieki un noziedznieki.
Jau ziņots, ka, sākot ar šī gada sākumu, likums valstī ļauj dienēt arī aizdomās turētajiem un krimināllietās notiesātajiem. Valsts apmaiņā pret karošanu Ukrainā sola apturēt pret viņiem uzsākto lietu izskatīšanu vai pat dzēst sodāmību.
Taču, kā izrādās, jau kopš pērnā gada papildu spēki tiek vervēti arī bezpajumtnieku patversmēs, atklāja medijs. Nav gan skaidrs, kā tieši tiek izvēlētas patversmes, kurās tiek atlasīti rekrūši, bet tās lielākoties atrodas Krievijas tālajos austrumos.
Vervētāji parasti atnāk, izdala skrejlapas ar aicinājumu pieteikties dienestam, un, "protams, ka tos muļķus vilina labā samaksa", sarunā ar mediju stāstīja kāda brīvprātīgā Irkutskas apgabala Angarskas pilsētā. Rūpējoties par savu drošību, viņa vēlējās palikt anonīma.
Irkutskas apgabala ciema administrācijas tīmekļa vietnē ievietotā skrejlapā veseliem pieaugušiem vīriešiem
tiek piedāvāts vienreizējs 400 000 rubļu (3970 eiro) maksājums par reģistrēšanos dienestam, ikmēneša maksājumi 210 000 rubļu (2080 eiro) apmērā un citas priekšrocības. Ja līgumu pagarina par vienu gadu, piešķir arī papildu 195 000 rubļu (1935 eiro) prēmiju.
Tas nozīmē, ka, gadu dienot armijā, savervētā persona var nopelnīt pat 2,9 miljonus rubļu jeb 28,9 tūkstošus eiro, kas ir aptuveni 72 reizes lielāka summa nekā vidējā alga Krievijā 2022. gadā, atsaucoties uz Krievijas oficiālās statistikas aģentūras "Rosstat" datiem.
Tāpat bezpajumtniekiem tiek solīts palīdzēt ar mājokļa atrašanu pēc tam, kad viņi būs atgriezušies no dienesta.
Daļa pašvaldību šo iespēju izmanto savā labā. Tā, piemēram, Sahas Republikā, kas saukta arī par Jakutiju, vietējās amatpersonas pavisam atklāti vervējušas bezpajumtniekus karam Ukrainā un to darīja, lai nošņurkušos cilvēkus padzītu no Jakutskas pilsētas ielām, pirms tur jūnija beigās notika starptautiskais sporta turnīrs "Āzijas bērni", vēstīja vietējā ziņu vietne "Sahas diena" ("SakhaDay").
Tikmēr Irkutskas varasiestādes noliedz, ka kāds no pilsētas bezpajumtniekiem būtu karojis Ukrainā. Pašvaldībā norādīja, ka daļa, visticamāk, par dienēšanu Ukrainā melojuši, lai iegūtu cilvēku žēlastību.
Brīvprātīgie, kas strādā patversmēs, stāsta, ka no dienesta atgriežas vien retais, un tie daži, kuri Krievijā pārrodas dzīvi, saņemto naudu drīz notriec alkoholā un citās apreibinošajās vielās.
Turklāt arī solīto palīdzību uzlabot dzīves apstākļus bezpajumtnieki tā arī nesaņem, norādīja medija uzrunātie patversmes brīvprātīgie.
Viena no patversmes brīvprātīgajām, kas piekrita sarunai ar "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība", sacīja, ka no vairāk nekā 50 bezpajumtniekiem, kas kopš 2022. gada vasaras ir pazuduši no viņas patversmes – daudzi, visticamāk, savervēti – tikai divi ir atgriezušies un abi bez naudas.
Kādā citā Angarskas piepilsētas patversmē brīvprātīgais atminējās, ka viens no bijušajiem patversmes "klientiem" reiz zvanīja un stāstīja, ka no viņa 50 vīru rotas izdzīvojis tikai viņš un vēl viens karavīrs. Pēc tam, kad vīrietis atteicies turpināt būt par "lielgabalu gaļu", viņu ieslodzīja soda bedrē – improvizētā karavīru "cietumā", kas izveidots vai nu pamestu māju pagrabos, vai zemē izraktās bedrēs.
Medijs arī secinājis, ka, lai arī bezpeļņas organizācijas Krievijā palīdz kara veterāniem, kas atgriežas civilajā dzīvē, šobrīd aizvien nav programmu, kas īpaši risinātu to veterānu vajadzības, kuri agrāk bija bezpajumtnieki.
