Krievija aizvadītajā nedēļā regulāri masveidā apšaudīja Ukrainu, turklāt vienā no reizēm Polijas, kas ir NATO dalībvalsts, gaisa telpu arī pārkāpis kāds iebrucēju lidaparāts – visticamāk, drons. Lidaparāts jau nedēļu tiek meklēts, taču pagaidām bez panākumiem.

Nedēļas sākumā, reaģējot uz jauniem Krievijas triecieniem, Polija savus iznīcinātājus izsauca uz robežas ar Ukrainu, lai aizsargātu savu gaisa telpu.

"Dalība NATO nestāv pāri katras valsts atbildībai pret savas gaisa telpas aizsardzību – tas ir mūsu pašu konstitucionālais pienākums," intervijā "Financial Times" teica Sikorskis.

"Es uzskatu, ka tad, ja naidīgas [valsts] raķetes ir ceļā uz mūsu gaisa telpu, tā būtu leģitīma pašaizsardzība [uzbrukt tām], jo, kad tās šķērso mūsu gaisa telpu, ievērojami palielinās risks, ka atlūzas var kādu ievainot," viņš piebilda.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītajā nedēļā aicināja Eiropas valstis palīdzēt notriekt dronus un raķetes virs Ukrainas.

Martā Polija ziņoja, ka tās gaisa telpu ir pārkāpusi Krievijas spārnotā raķete, un pieprasīja paskaidrojumus no Maskavas.

Līdzīgs incidents notika arī 2023. gada decembrī, kad Krievijas raķete uz vairākām minūtēm ielidoja Polijas gaisa telpā, pirms atgriezās Ukrainā.

2022. gada novembrī divi cilvēki gāja bojā, kad ukraiņu pretgaisa aizsardzības raķete nokrita Polijas ciematā netālu no Ukrainas robežas.

Pirms to idenfiticēja kā ukraiņu raķeti, pastāvēja bažas, ka NATO tiks ievilkta tiešā konfliktā ar Krieviju, iedarbinot alianses dalībvalsts kolektīvās aizsardzības noteikumus.