Vēlēšanās Tīringenē AfD ieguvusi 32,8%, bet opozīcijā esošie kristīgie demokrāti (CDU) 23,6% balsu.
"Alternatīva Vācijai" guvusi labus panākumus arī Saksijas landtāga vēlēšanās, kur ieguvusi otro vietu, minimāli atpaliekot no CDU. Saksijā CDU uzvarēja ar 31,9% balsu, bet AfD ieguvusi 30,67% balsu.
Jaundibinātā galēji kreisā Zāras Vāgenknehtas savienība (BSW) ir trešajā vietā gan Tīringenē, gan Saksijā, iegūstot attiecīgi 15,8% un 11,8% balsu.
Tikmēr Vācijas kanclera Olafa Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti (SPD) abās vēlēšanās spējuši izcīnīt tikai 6,1% un 7,3% balsu, liecina rezultāti.
Šolcs ir reaģējis uz balsojumu iznākumu, sakot, ka "visām demokrātiskajām partijām ir jāizveido stabilas valdības bez labējo ekstrēmistu" iesaistes.
Valdības vadītājs neslēpj savu rūgtumu par vēlētāju izvēli, sakot, ka Vācijai nevajadzētu pierast pie "Alternatīvas Vācijai" panākumiem. Viņaprāt, šis politiskais spēks nodara valstij kaitējumu, vājinot ekonomiku, šķeļot sabiedrību un graujot Vācijas reputāciju.
Tikmēr "Alternatīvas Vācijai" līdere Alise Veidela sava politiskā spēka panākumus raksturojusi kā vēsturiskus un pauda viedokli, ka esošajai valdībai ir jāuzdod jautājumi, vai tā var turpināt strādāt.
"Mēs redzējām dramatiski vāju valdības koalīcijas sniegumu. Tas bija balsojums pret valdības koalīciju. Balsotāji vēlas jaunas vēlēšanas arī federālajā līmenī. Mēs tam gatavojamies, bet kancleram Olafam Šolcam vajadzētu izdarīt secinājumus, un kopā ar koalīcijas partneriem sakravāt somas un atbrīvot krēslus," apgalvo Veidela.
Viņa uzskata, ka dienaskārtībā pēc vēlēšanām Brandenburgas federālajā zemē būtu jānonāk jautājumam par jaunu parlamenta vēlēšanu norisi. Vēlētāji Brandenburgā veiks savu izvēli par jaunā likumdevēja sastāvu 22. septembrī.
Tiesa, sociāldemokrātu līderi Saskia Eskena pauda viedokli, ka federālajā līmenī esošajai trīs partiju koalīcijai ir jāturpina darbs. Viņa arī pauda atbalstu Šolcam kā kanclera kandidātam nākamajās Bundestāga vēlēšanās.
Raidsabiedrības ZDF ēterā Brīvo demokrātu partijas ģenerālsekretārs Bidžans Džirs Sarajs pauda viedokli, ka strīdi valdošās koalīcijas ietvaros diez vai ir ietekmējuši vēlēšanu iznākumu Saksijā un Tīringenē, sakot, ka darbs koalīcijā bez strīdiem ir maz ticams. Partijas līderis Kristians Lindners atzina, ka vēlēšanu iznākums viņu sāpina, taču tas neliek padoties cīņā par liberālajām vērtībām. Politiķa vērtējumā pārējām demokrātiskā centra partijām būs daudz par ko domāt.
Tikmēr Zāra Vāgenknehta ir aicinājusi Saksijā izveidot koalīciju ar kristīgajiem demokrātiem, sarunā ar raidsabiedrību ARD paužot cerību uz labas valdības izveidi.
Politiķe gan izslēdza iespējamību veidot koalīciju ar vietējo vēlēšanu Tīringenē uzvarētāju "Alternatīvu Vācijai", jo nesaredz iespēju sadarboties ar šī politiskā spēka reģionālo līderi Bjernu Heki viņa nacionālistiskā pasaules redzējuma dēļ.
"Alternatīvas Vācijai" panākumi nozīmē, ka Saksijas un Tīringenes zemju likumdevējos tai ir pietiekami daudz balsu jeb tā sauktas bloķējošais mazākums. Tas nozīmē, ka var tikt bloķēti lēmumi, kas prasa divu trešdaļu zemju parlamentu deputātu balsu.
Tiesa, pirmdienas pusdienlaikā tapa zināms, ka programmatūras kļūdas dēļ tika nepareizi sadalītas partiju iegūtās vietas Saksijas parlamentā. Pārrēķina gadījumā "Alternatīva Vācijai" zaudētu vienu vietu un līdz ar to tiesības uz šo lēmumu bloķēšanu.
Tai kā vēlēšanu uzvarētājai pienāktos arī izvēlēties zemes parlamenta priekšsēdētāju. Viņa pienākumos ietilpst zemes valdības vadītāja vēlēšanu rīkošana. Viņš var arī atteikties parakstīt kādus tiesību aktus.
Vācijas iedzīvotāju viedokļi par vēlēšanu iznākumu dalās.
"Šausmīgi! Partijai, kas noteikti ir labēji ekstrēmisti, nevajadzētu iegūt vairākumu vai gandrīz vairākumu abās pavalstīs. Neticami!" savu sašutumu pauž Berlīnes iedzīvotājs Matiass.
"Ļoti labi, "Alternatīva Vācijai" to ir pelnījuši. Un arī pārējie (valdība). Ja viņi nevar nodarboties ar politiku un nevar sasniegt tautu, tad paši vainīgi un tā arī notiek. Visu to labāko," uzskata cita Berlīnes iedzīvotāja.
Komentējot šo vēlēšanu ietekmi uz Vācijas politiku, Saseksas Universitātes politikas zinātnes profesors Dens Hofs sarunā ar "Deutsche Welle" atzīmēja, ka "Alternatīvas Vācijai" panākumi ir protesta balsojums.
Vēlētāji izrāda neapmierinātību ar valdības atbalstu Ukrainai, tāpat arī ar to, kā Vācijas austrumi pēc valsts atkalapvienošanās ir attīstījušies. Iespēja, ka "Alternatīva Vācijai" Tīringenē varētu nokļūt pie varas, ir ļoti niecīga, jo citas partijas ar to nevēlēsies sadarboties. Un AfD cilvēki to labi zina.
"Problēma visām citām partijām ir, ka nav īsti citas koalīcijas, kas dabiski izskatās rīcībspējīgas. Lai Tīringenē vispār izdotos izveidot jebkādu koalīciju, būs daudzas govis jānokauj. Tā ir īsta problēma. Neviens nevēlas strādāt ar AfD, bet nevienam nav patiesi dzīvotspējīga alternatīva, lai izveidotu valdību," uzskata Hofs.
Tikmēr lūgts komentēt to, kāda varētu būt tā sauktās koalīcijas valdības nākotne, raidsabiedrībai ZDF politologs Karls Rudolfs Korte norādījis, ka tā neizjuks.
Savukārt cits politologs Torstens Fāss secina: "Vācijas politiskā ainava kļuvusi vēl krāsaināka. Uzskatu, ka šajā ziņā redzam arvien lielākas atšķirības starp starptautisko skatuvi, kur Šolcs, protams, joprojām ir noteicošā persona kā Vācijas kanclers. Taču iekšpolitiski viņš izjūt ļoti spēcīgu papildu spiedienu."
