Krievijas terors nebeidzās nedz aizvadītajās brīvdienās ar triecieniem Harkivai, Sumiem un citviet, nedz arī šonakt un agri no rīta. Kopumā Krievija uz Ukrainu raidījusi 58 dronus un raķetes. No šī skaita notriektas 9 no 16 ballistiskajām raķetēm, 13 spārnotās raķetes un 20 droni.

Sprādziens bija ļoti spēcīgs

Aizvadītajā naktī triecieni doti Kijivas, Sumu un Harkivas apgabaliem. Kopumā cietuši vismaz trīs cilvēki. Kombinētā raķešu trieciena galvenais virziens bija galvaspilsēta Kijiva.

Šajā virzienā tika notriekti teju visi ienaidnieka mērķi, taču raķešu atlūzas izraisīja ugunsgrēkus vairākos Ukrainas galvaspilsētas rajonos. Postījumi konstatēti vismaz četros rajonos. Holosijevskas rajonā cietusi arī kāda izglītības iestāde.

"Sākās gaisa trauksme, uzreiz devāmies uz bumbu patvertni kopmītnēs. Tad atskanēja sprādzieni, visi ieskrēja iekšā un sāka kliegt," stāsta studente Alīna.

"Mēs ļoti nobijāmies un dzirdējām, ka sprādziens ir kaut kur institūta teritorijā. Mēs izgājām ārā un redzējām, ka ugunsgrēks bija ļoti liels. It kā saka, ka tās bijušas atlūzas, bet sprādziens bija ļoti spēcīgs."

Ukrainas galvaspilsētas pretgaisa aizsardzības sistēma iznīcinājusi 22 ballistiskās un spārnotās raķetes, ko Krievija vērsa pret Kijivu līdz ar trieiciendroniem.

Dažas stundas pēc uzbrukuma tūkstošiem ukraiņu skolēnu devās uz pirmo mācību dienu.

Olena, ierodoties skolā kopā ar savu 7 gadus veco meitu Sofiju, atrada ugunsdzēsējus, kas joprojām dzēsa ugunsgrēku.

"Visu rītu dzirdējām spēcīgus sprādzienus, dzīvojam tepat netālu. Protams, bērns nobijās, paslēpāmies vannasistabā, kur ir salīdzinoši drošāk. Cerējām uz to labāko, pēdējā brīdī nopirku skaistus ziedus. Uz šo skolu viņa iet pirmo reizi, tā viņai ir jauna skola. Tādēļ cerējām uz labu pirmo skolas dienu."

Taču šodien šajā mācību iestādē svinīgo pasākumu par godu mācību gada sākumam nācās atcelt.

Daudzviet nav pieejamas patvertnes

Par laimi, nakts un rīta triecienos Kijivā nav nogalināts neviens cilvēks. Šodien savukārt tika apšaudīta Hersona. Ziņu par sekām pagaidām nav.

Domās un darbos kopā ar Ukrainu!

Godinot Ukrainas neatkarības dienu 24. augustā, sabiedriskie mediji un "Ziedot.lv" 3 nedēļu garumā vienojas atbalsta akcijā Ukrainai, aicinot ziedot Ukrainas aizstāvjiem.

Šajā laikā sabiedrisko mediju saturā ikdienas ziņas par Ukrainu papildinās īpašas intervijas un reportāžas no kara zonas, stāsti par ukraiņu ikdienu Ukrainā un Latvijā.

Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu 5 eiro ar PVN) vai ziedot.lv/ukrainai.

Jaunais mācību gads Ukrainā šogad diemžēl sācies tāpat kā jau iepriekšējos trīs gadus – ar bažām par bērnu drošību un gaisa trauksmēm fonā. Ukrainas izglītības sistēmā risināmo problēmu ir ārkārtīgi daudz, lai gan rit jau trešais pilna mēroga kara gads.

Gatavība valstī mācību gadam ir nevienmērīga, daudzviet joprojām tiek remontētas izglītības iestādes vai patvertnes. Ne visur ir iespējams mācīties klātienē, bet tur, kur tas tiek darīts, priekšnoteikums ir patvertnes esamība, lai bērniem un personālam ir, kur patverties briesmu gadījumā.

Tiek būvētas pazemes skolas

Vecāki gan nereti sūdzējušies, ka patvertnēs bieži vien nav ventilācijas, tās nav paredzētas pietiekami lielam cilvēku skaitam un tur nav pastāvīgu tualešu.

Taču skaidrs, ka šādas patvertnes ir nepieciešamas ļoti daudz un to remonts vai izbūve nav tik ātra. Jāpiebilst arī, ka valsts līdzekļu izlietojums patvertņu sakārtošanai izglītības iestādēs ne vienmēr ir efektīvs un caurskatāms.

Ukrainā daudzviet turpinās arī pazemes skolu celtniecība, lai bērni varētu mācīties droši un netraucēti vienā vietā, taču šādu skolu pagaidām ir diezgan maz, jo to izbūve ir sarežģīta. Jārēķinās arī ar elektrības pārrāvumiem, kas lielas grūtības sagādās īpaši ziemā.

Izglītības ministrija ieteikusi skolām uzstādīt, piemēram, saules paneļus, taču labākajā gadījumā skolām pagaidām ir ģeneratori un degviela.

Šogad skolēniem vairākos apgabalos būs sešu dienu mācību nedēļa, lai tumšajos un aukstajos gada mēnešos bērni nedotos uz izglītības iestādēm.

Problēmu netrūkst arī ar interneta pieejamību skolās un tehnisko nodrošinājumu, lai bērns varētu mācīties tiešsaistē. Izaicinājumu tiešām ir daudz, taču galvenais, lai mācību process ir drošs.