Valsts iekšlietu ministrs Dželals Svečlija svētdien preses konferenē Kosovas ziemeļu pilsētā Mitrovicā paziņoja, ka 24. septembrī notikušajā uzbrukumā Baņskas ciematam piedalījušies vairāk nekā 90 cilvēku, tika nogalināti trīs uzbrucēji un viens Kosovas policists, vēstīja medijs "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība".
"Serbija ir vairākkārt noliegusi jebkādu saistību ar šo uzbrukumu, taču fakti, kas tiks publiskoti, liecina, ka šī (uzbrucēju) grupa tika sagatavota un apmācīta un ka šīs mācības notika (Serbijas) militārajās bāzēs Jagodinā un Kopaonikā," sacīja Svečlija.
Ministrs norādīja, ka par to liecina bezpilota lidaparātu attēli, kas nonākuši Kosovas rīcībā.
Uzbrucēji arī esot plānojuši atvērt garu pazemes ceļu no Baņskas ciema uz Serbiju, lai pa to uz Kosovu piegādātu bruņojumu.
Ministra teikto apliecināja arī Kosovas policijas ģenerāldirektors Gazmends Hodža, piebilstot, ka Serbijas plāns ietvēra arī Kosovas ziemeļu daļas aneksiju.
"Mūsu rīcībā esošajos dokumentos ir plāns par ziemeļu daļas aneksiju – sākotnējā posmā 37 pozīcijās, no kurām tiktu uzbrukts mūsu policijas vienībām ne tikai Baņskā un Zvečanā, bet visās ziemeļu daļās," teica Hodža.
Pēc tam caur pazemes koridoru tiktu veiktas piegādes, īstenota bruņota pretošanās un jaunas valsts izveide, stāstīja policijas ģenerāldirektors.
Hodža arī sacīja, ka Kosovas policija vēl nedēļu pēc nāvējošā uzbrukuma turpina izmeklēšanu. Līdz šim Baņskas ciemā atrasts daudz ieroču. Un, lai arī sākotnēji Kosova apgalvoja, ka uzbrukums noticis klosterī, tagad amatpersonas norādīja, ka serbu uzbrucēji klosterī tikai patvērās pēc uzbrukuma policijas patruļai.
Tāpat policijas ģenerāldirektors norādīja, ka izmeklēta šobrīd tiek arī Serbijas pareizticīgās baznīcas un klostera rīcība, lai noskaidrotu, kāda varētu būt to iespējamā loma uzbrukumā vai tie palīdzēja šim teroristu grupējumam.
Serbijas premjerministra vietnieks un aizsardzības ministrs Milošs Vučevičs un Serbijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Milans Mojsilovičs šos apgalvojumus nosauca par meliem un pirmdien plānotajā preses konferencē solīja uz tiem atbildēt.
Amerikas Savienotās Valstis 29. septembrī apsūdzēja Serbiju par bruņoto spēku koncentrēšanu gar robežu un aicināja Belgradu tos atsaukt. NATO alianse, kuras 4500 karavīru joprojām ir Kosovā, devusi rīkojumu nosūtīt uz šo reģionu vairāk spēku, "lai atrisinātu pašreizējo situāciju".
Tikmēr Serbijas prezidents noliedza Rietumu ziņojumus par militāro spēku koncentrēšanu pie Kosovas un sūdzējās par melu kampaņu, kas izvēsta pret Serbiju.
KONTEKSTS:
Spriedze starp Serbiju un Kosovu no jauna uzliesmoja jau maija beigās, kad Kosovas varasiestāžu mēģinājumi panākt albāņu iecelšanu mēru amatos pamatā serbu apdzīvotajās municipalitātēs izsauca nemierus, kuru laikā ievainojumus guva 30 NATO miera uzturētāji. Lai gan situācija pierima un tika meklēti diplomātiskie ceļi situācijas normalizācijai, tomēr jūnijā attiecības atkal saasinājušās. Tas noticis pēc trīs Kosovas policistu aizturēšanas Serbijas teritorijā.
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotās Krievija un Ķīna. Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Etniskie serbi, it īpaši Kosovas ziemeļos, ir palikuši uzticīgi Belgradai un noraida jebkādus Kosovas varas iestāžu pasākumus un centienus konsolidēt pārvaldi reģionā.
