Lielbritānijas Aizsardzības ministrija svētdien, 1. oktobrī, paziņoja, ka šie karavīri tuvākajās dienās pievienosies aptuveni 400 britu miera uzturētājiem, kuri jau pašlaik atrodas Kosovā.
Ministrijas paziņojumā teikts, ka
šāds lēmums ir pieņemts, atsaucoties NATO Eiropas spēku virspavēlnieka, ASV armijas ģenerāļa Kristofera Kavoli lūgumam.
Pagājušajā nedēļā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka alianse paplašinās savus miera uzturēšanas spēkus Kosovā, reaģējot uz nesen notikušajām bruņotajām sadursmēm valsts ziemeļos.
24. septembrī bruņots serbu grupējums uzbrukuma policijas patruļai Baņskas ciematā, nogalinot vienu likumsargu. Pēc tam uzbrucēji iebarikādējās vietējā pareizticīgo klosterī. Kad klosterī mēģināja iekļūt vietējie policijas spēki, izcēlās vairākas stundas ilga apšaude, kurā nogalināja trīs uzbrucējus.
Kosovas premjerministrs Albins Kurti notikušo nodēvēja par "terora aktu" un vainoja tajā Serbijas valdību. Savukārt Belgrada ir noraidījusi jebkādu saistību ar notikušo.
Piektdien ASV paziņoja, ka Serbija pie robežas ar Kosovu ir savilkusi tankus un artilēriju, tādējādi pastiprinot spriedzi reģionā. Vašingtona aicināja Belgradu nekavējoties atvilkt savu karaspēku no robežas.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs noliedza, ka viņa valsts būtu savilkusi karaspēku pie Kosovas robežas un apsūdzēja ASV "melu kampaņā".
KONTEKSTS:
Spriedze starp Serbiju un Kosovu no jauna uzliesmoja jau maija beigās, kad Kosovas varasiestāžu mēģinājumi panākt albāņu iecelšanu mēru amatos pamatā serbu apdzīvotajās municipalitātēs izsauca nemierus, kuru laikā ievainojumus guva 30 NATO miera uzturētāji. Lai gan situācija pierima un tika meklēti diplomātiskie ceļi situācijas normalizācijai, tomēr jūnijā attiecības atkal saasinājušās. Tas noticis pēc trīs Kosovas policistu aizturēšanas Serbijas teritorijā.
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotās Krievija un Ķīna. Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Etniskie serbi, it īpaši Kosovas ziemeļos, ir palikuši uzticīgi Belgradai un noraida jebkādus Kosovas varas iestāžu pasākumus un centienus konsolidēt pārvaldi reģionā.
