"Mēs konsultēsimies ar Izraēlu par nākamajiem soļiem saistībā ar atbildi uz Irānas paveikto un kā to risināt. Turpināsim uzraudzīt turpmākos draudus un uzbrukumus no Irānas," vēsta ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.
Irānas Revolucionārā gvarde vēsta, ka uzbrukums bija atriebība par Izraēlas agresiju Libānā un Gazā, kā arī Irānas atbalstīto kaujinieku grupējumu līderu nogalināšanu.
Izraēla varētu uzbrukt Irānas kodolprogrammas objektiem
Skaidrs, ka Izraēlas iespējamā atbilde uz Irānas uzbrukumu ir tikai laika jautājums. Arī Irāna solījusi vēl lielāku uzbrukumu, atbildot uz iespējamu Izraēlas uzbrukumu.
Paredzams, ka Izraēlas reakcija uz šo uzbrukumu atšķirsies no tās, kāda bija pēc līdzīga Irānas raķešu un dronu uzbrukuma aprīlī. Tas ir noprotams arī no Izraēlas amatpersonu paustā. Par to nešaubās arī eksperti.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts komentārā aģentūrai LETA norādījis, ka Izraēla grasās darīt ko tādu, kas varētu nopietni kaitēt Irānas interesēm.
Iespējams, ka Izraēlas atbildes uzbrukumi tiks vērsti pret Irānas stratēģisko infrastruktūru vai pat Irānas kodolenerģijas objektiem.
Par to, ka šādi objekti varētu kalpot par ticamu Izraēlas mērķi, ir pārliecināts Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta aizsardzības politikas analītiķis Malkolms Deiviss.
Viņš telekanālam CNN norādīja, ka Izraēla nevar pieļaut, ka Irāna iegūst kodolieročus. Turklāt uz Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu tiek izdarīts spiediens, lai veiktu uzbrukumu šiem objektiem un uz ilgāku laiku aizkavētu Irānas kodolprogrammu.
Deivisa vērtējumā šī mērķa sasniegšanai Izraēla varētu veikt vai nu militāru uzbrukumu, vai kiberuzbrukumu. Pētnieks ir pārliecināts, ka neatkarīgi no tā, kas tiks darīts, šādam uzbrukumam ir jābūt pamanāmam.
Izraēla plāno mērķētus triecienus
Savukārt izraēliešu stratēģiskās izlūkošanas eksperts Avi Melameds raidsabiedrībai "Deutsche Welle" pauda pārliecību, ka jebkāda mēroga Izraēlas atbilde tiks saskaņota ar ASV.
"Jautājums ir par pareiza līdzsvara atrašanu starp atbildi, kas dos ļoti skaidru vēstījumu reģiona mērogā, un atbildi, kas ne obligāti veicinās tālāku eskalāciju. Es sagaidītu, ka Izraēla dos spēcīgu atbildi dažādās vietās Irānā, būtībā veicot mērķētus uzbrukumus.
Tas atšķiras no irāņu pieejas, kas pilsētu virzienā nekontrolēti raida simtiem ballistisko raķešu. Šie [Izraēlas] uzbrukumi būs ar valdību saistītiem vai militāriem objektiem, domāju, arī stratēģiskās infrastruktūras objektiem," norāda Melameds.
Pēc viņa domām, atbildes uzbrukumam ir jābūt tādam, lai Teherāna apsvērtu sava atbildes uzbrukuma sekas.
Izraēlas spēki veic operācijas Libānas dienvidos
Savukārt Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta Irānas politikas pētnieks Hamidreza Azizi raidsabiedrībai BBC teicis, ka Irāna ar savu uzbrukumu gribēja parādīt, ka viņiem ir spējas sasniegt Izraēlu un veikt uzbrukumus tur, apzinoties, ka neizdosies novērst izraēliešu uzbrukumus.
"Mums nevajadzētu aizmirst, ka Irānas spējas veikt ilgstošu karu ir ierobežotas. Tās militārā doktrīna ir balstīta asimetriskā aizsardzībā un uzbrukumā, kas balstās uz raķešu un tās atbalstīto spēku izmantošanu. Izraēla uzbrūk šiem spēkiem, un to raķešu arsenāls ir ierobežots. Viņi draud ar reģionāla mēroga saasinājumu. [..] Tas būs atkarīgs no Izraēlas atbildes mēroga," spriež Azizi.
Spriedzi nemazina arī Libānas frontē notiekošais konflikts. Pašlaik jau droši var teikt, ka Izraēlas spēki atrodas Libānas dienvidos.
Libānas armija trešdien izplatīja paziņojumu, kurā pavēstīja, ka Izraēlas spēki ir šķērsojuši valsts robežu. Izraēlas bruņotie spēki arī publicējuši liecības, kas liecina par tās karavīru klātbūtni Libānā.
Arī grupējums "Hizbullāh" atzinis, ka Libānas dienvidos ir iesaistījies sadursmēs ar Izraēlas spēkiem vienā no pierobežas ciematiem. Tas ir paziņojis, ka notiekošais ir pirmais kara posms.
Izraēlas armija trešdien pēcpusdienā paziņoja, ka kaujās Libānas dienvidos ir krituši astoņi Izraēlas karavīri.
Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte sarunā ar Latvijas Radio vēsta, ka Libānā oficiāli dzīvesvietu reģistrējuši ap 20 Latvijas valstspiederīgo, bet neoficiāli tiek lēsts, ka šajā valstī dzīvo ap 80 Latvijas valstspiederīgo.
Eglīte informē, ka pašlaik trīs ģimenes ir interesējušās par evakuācijas iespējām, bet vēl nav gatavas pamest Libānu.
KONTEKSTS:
Irānai un Izraēlai nav kopējas robežas, taču abas valstis jau gadu desmitiem spēkojušās par ietekmi Tuvo Austrumu reģionā. 1979. gadā Irānā pie varas nāca islāma fundamentālistu režīms, kas sarāva jebkādas saites ar Izraēlu. Irāna uzskata, ka Izraēlas valsts nedrīkst eksistēt; Teherānas režīms draudējis noslaucīt Izraēlu no pasaules kartes.
Irāna tiek uzskatīta par bīstamāko Izraēlas ienaidnieci reģionā, taču Izraēlas rīcībā ir kodolieroči un pasaules spēcīgākās lielvaras ASV atbalsts.
Irānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā "Hamās" un "Hizbullāh", kas cīnās pret Izraēlu. Konflikts saasinājās pagājušā gada 7. oktobrī, kad "Hamās" teroristi sarīkoja uzbrukumu Izraēlai. Kopš tā laika augušas bažas, ka "Hamās" un Izraēlas karš varētu pāraugt plašākā reģionālā konfliktā ar Irānas līdzdalību.
