Par situāciju Tuvajos Austrumos un iespējamu tālāku notikumu attīstību Izraēlas cīņā pret kaujinieku grupējumiem "Hamās" un "Hizbullāh", kā arī nu jau arī Irānu, Latvijas Radio raidījumā sprieda Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors un atvaļinātais diplomāts, Latvijas Universitātes vieslektors Gints Jegermanis.
Šis Irānas uzbrukums būtiski atšķīrās no aprīlī notikušā
Irānas triecieni pret Izraēlu pēdējā diennaktī ievērojami atšķiras no uzbrukuma aprīlī, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš.
"Aprīlī tas bija demonstratīvi – [Irāna par plānoto] pat paziņoja ASV iepriekš. Irānai vajadzēja parādīt, ka uztver Izraēlas darbības nopietni un grib, lai Telaviva nedaudz nobīstas. Bet tagad viņi [Irāna] ir mēģinājuši Izraēlai nodarīt nopietnu kaitējumu. Un tas, ka viena raķete nokrita netālu no "Mossad" štāba Telavivā – tas arī pats par sevi ir interesants rādītājs," sacīja pētnieks.
Arī Latvijas Universitātes vieslektors Gints Jegermanis uzsvēra – aprīlī Teherāna par triecienu Izraēlai ziņoja diennakti iepriekš, kamēr šoreiz paziņojums par gaidāmajiem triecieniem izskanēja vien 12 minūtes pirms izšautas raķetes. Turklāt raķetes savu mērķi sasniedz krietni ātrāk nekā bezpilota lidaparāti.
"Irāna šobrīd ir ļoti sliktā stāvoklī, jo "Hizbullāh" bija viņu atturēšanas ierocis pret Izraēlas mēģinājumiem iznīcināt Irānas kodolprogrammu, pirms tā sasniegusi savu mērķi – izgatavot kodolieročus," norādīja Kažociņš.
Uzbrukums Izraēlai liecina par Teherānas bailēm
Jau ilgu laiku Izraēla nemitīgi atgādinājusi starptautiskajai sabiedrībai par Irānas kodolprogrammu un mudinājusi Teherānu apturēt.
Irānai līdz šim Izraēlu no tiešas konfrontācijas izdevies atturēt, to biedējot ar iespējamiem "Hizbullāh" uzbrukumiem, raidījumā stāstīja Kažociņš. Taču pēdējā laikā Izraēlas mērķtiecīgie triecieni pa mērķiem, kas saistīti ar "Hizbullāh" augstām vadošām personām – kā militārām, tā arī politiskām – situāciju mainījuši tiktāl, ka šis drauds ir zudis, uzsvēra pētnieks.
Kažociņš piebilda, ka šobrīd Netanjahu varētu lemt arī par uzbrukumu mērķiem Irānā, kur šie kodolieroči tiek izgatavoti.
Karadarbība starp Izraēlu, kaujiniekiem un Irānu iegājusi jaunā fāzē
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu ar triecieniem pret tiem mērķiem Libānā, kas saistīti ar "Hizbullāh", pats savā valstī atguvis popularitāti. Un, lai noturētos varas seglos, viņš varētu būt gatavs uz visu, norādīja Kažociņš.
Turklāt gadījumā, ja Netanjahu šobrīd vairs nebūtu pie varas, viņam varētu draudēt arī cietumsods, norādīja eksperti.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors izcēla nesen ANO Ģenerālajā asamblejā izskanējušo Netanjahu runu. Viņš esot uzsvēris, ka "Izraēlai ir pietiekami garas rokas, lai sasniegtu savus ienaidniekus".
"Tas ir atgādinājums par raķetēm, kas ir Izraēlas rīcībā. Tās varot sasniegt mērķus 6000 kilometru attālumā. Irānas raķetes – pēc dažādiem avotiem, piemēram, es skatījos, ko Stokholmas institūts, kas pēta militāro jaudu un tēriņus, aplēsis – varētu aizsniegt mērķus 2000 km attālumā. Doma ir tāda, ka Izraēlas spēki ir mazskaitlīgāki, bet efektīvāki [par Irānu]," uzsvēra pasniedzējs.
"Un es domāju, ka tas karš varētu ieiet – pat jau ir iegājis – tādā fāzē, ka ir tāds raķešu, dronu un speciālu operāciju karš. Teherānas gaisa aizsardzība neesot tik labi pārbaudīta. Izraēla jau ir uztrenējusies," piebilda Kudors.
Nav vienprātības par Izraēlas panākumiem karā pret kaujinieku grupējumiem
"Neapšaubāmi Izraēla ir guvusi milzīgu virsroku, ko bija grūti paredzēt pirms kāda pusgada," sacīja atvaļinātais diplomāts, Latvijas Universitātes vieslektors Gints Jegermanis. "Mēs nevaram teikt, ka "Hamās" problēma ir atrisināta, Gazā lielā mērā Izraēla šobrīd nevar atslābt, bet viņi var darboties citur.
Pirms pāris mēnešiem Izraēlas aizsardzības spēku galvenās personas teica: "Nē, vispirms jātiek galā ar Gazu, mēs nevaram atklāt otru fronti". Taču tagad mēs redzam, ka otra fronte ir. Izraēla ir pierādījusi, ka spēj aizsargāties."
Pretējās domās gan bija Kažociņš. Netanjahu mērķi bija atgūt "Hamās" sagūstītos cilvēkus un iznīcināt kaujinieku grupējumu. Taču ne vienu, ne otru līdz šim nav izdevies sasniegt.
"Kas attiecas uz "Hamās" – atcerēsimies, ka tā ir teroristu organizācija. Un man ir ļoti grūti atcerēties – varbūt tikai vienu vai divus piemērus varu iedomāties kopš Otrā pasaules kara, kad ar militārām metodēm izdevies pieveikt teroristu organizācijas. Tas ir ļoti liels retums," viņš teica. Pētnieks arī norādīja, ka, viņaprāt, šādas organizācijas var uzveikt tikai politiski.
"Un te mēs nonākam pie lielās Izraēlas problēmas – ka viņi nezina, kas būs pēc kara. Kas un kā valdīs Gazā, kā viņi noturēs Dienvidlibānu droši, lai tie apmēram 80 tūkstoši Izraēlas ziemeļu daļas iedzīvotāju varētu atgriezties mājās.
(..) Viņi to jau vienreiz ir mēģinājuši starp 1985.–2000. gadu un konstatējuši, ka nevar to izdarīt – pat ar Libānas bruņoto spēku palīdzību," atzīmēja Kažociņš.
Izraēlas cīņa ir eksistenciāla, palīgā nāk "miessasargs" – ASV
Jegermanis raidījumā arī atminējās kādu pirms laika notikušu sarunu ar Saūda Arābijas vēstnieku. Tās laikā ārvalstu diplomāts Jegermanim uzdevis retorisku jautājumu – cik ebreju ir Izraēlā un cik ir arābu?
"Var secināt, ka viņi dzīvo ar apziņu, ka šis ir tikai pagaidām. Un Izraēla zina, ka šī ir tā otra puse, kas ar šo apziņu dzīvo. Mēs nezinām – varbūt pēc kāda brīža, atkarībā no tā, ko, iespējams, ievēlēs ASV par prezidentu – varbūt iestāsies kāds atslābums, bet viss tāpat gruzdēs," norādīja diplomāts.
"Izraēla arī politiski ir gandrīz pilnīgi nogriezusi iespēju divu valstu risinājumam. Tad ir vai nu diktatūra ar aparteīdu, vai arī Izraēla vienkārši izjuks," papildināja Kažociņš.
Tikmēr Kudors atzīmēja, ka Izraēlai šobrīd ir "liels miesassargs" un tā ir ASV.
"Tas ir viens no garantiem Izraēlas pastāvēšanai. Protams, arī izraēlieši dara savus mājasdarbus, stiprinās. Un atcerēsimies, ka neoficiāli, bet Izraēlai ir kodolieroči. Tā ir valsts, par kuru visi zina, ka viņiem ir, bet oficiāli tas nav atzīts," viņš teica.
Tiek lēsts, ka Telavivai ir 80–90 kodolgalviņu, kamēr Irāna vēl drīzumā tikai būs spējīga šādus ieročus izveidot.
"Netanjahu šo jautājumu ANO ietvaros ne vienreiz vien ir cēlis un zīmējis grafikus, kā tūlīt viņi jāapstādina vai arī Irānai būs ieroči. Katrā ziņā Irānai ir tādas raķetes, ar ko viņi varētu kodolgalviņas nest, ja tās būtu. Tiek uzskatīts, ka abām ir arī zemūdenes, sauszemes spēki, no kuriem skaitliski lielāki ir Irānai. Arī dažādas artilērijas vienības, kur skaitlisks pārsvars ir Irānai, taču atkal – runa ir par kvalitāti," piebilda Kudors.
Izraēlai ir pat satelīti, kas stiprina izlūkošanas spējas. Arī paši specdienesti ir labi trenēti, jo līdz šim reģionā valdījusi ļoti izaicinoša vide.
Kudors vērtēja, ka, viņaprāt, ja Donalds Tramps kļūs par nākamo ASV prezidentu, republikāņi Izraēlai sniegs spilgtāku un redzamāku atbalstu nekā tad, ja pie varas nāktu demokrātu izvirzītā kandidāte Kamala Harisa.
