ANO augstais cilvēktiesību komisārs Folkers Tirks trešdien paziņoja, ka pasaulei ir jārīkojas, lai nepieļautu plašāka konflikta izcelšanos Tuvajos Austrumos.
Tirks norādīja, ka ir svarīgi panākt, lai karojošās puses sēstos pie sarunu galda.
"Mēs esam nonākuši ļoti bīstamā punktā – eskalācija seko eskalācijai. Pirmkārt un galvenokārt, tas ir drauds civiliedzīvotājiem Gazā, Libānā, Rietumkrastā, Izraēlā un, es baidos, ka arī tālāk. Es lūdzu visas valstis, arī ANO Drošības padomes locekles, rīkoties apņēmīgi, lai novērstu plašāku konfliktu Tuvajos Austrumos, kas varētu radīt postošas sekas civiliedzīvotājiem," teica Tirks.
"Ir ļoti svarīgi, lai tās izmantotu savas balsis un ietekmi, lai panāktu, ka karojošās puses sēžas pie sarunu galda, lai to izbeigtu. Mēs vēršamies pie veselā saprāta. Ir jāpanāk miers," uzsvēra Tirks.
Izraēlas galvenās sabiedrotās ASV līderi ļoti skaidri pauduši savu atbalstu Izraēlai. ASV prezidents Džo Baidens pēc Irānas raķešu uzbrukuma atkārtoti apliecināja atbalstu izraēliešiem un uzslavēja Izraēlas militārās spējas.
"Lai skaidrs – Amerikas Savienotās Valstis pilnībā atbalsta Izraēlu," teica Baidens.
Baidens arī paziņoja, ka neatbalstīs Izraēlas triecienu, kura mērķis būtu iznīcināt Irānas kodoliekārtas, atriebjoties par Teherānas pēdējo raķešu uzbrukumu Izraēlai. "Atbilde ir "nē"," Baidens sacīja žurnālistiem, atbildot uz jautājumu, vai viņš atbalstītu triecienus Irānas kodolobjektiem.
"Mēs apspriedīsim ar izraēliešiem, ko viņi darīs," sacīja ASV prezidents, piebilstot, ka visas G7 valstis piekrīt, ka Izraēlai ir "tiesības atbildēt, bet viņiem būtu jāreaģē samērīgi".
Baidens gan nav skaidri pateicis, kādi būs nākamie ASV soļi un kādas sekas gaida Irānu par šo uzbrukumu. Taču viņš solīja ASV karaspēka atbalstu Izraēlas aizsardzībai.
Līdzīgu atbalstu paudusi arī demokrātu izvirzītā ASV prezidenta amata kandidāte Kamala Harisa.
"Mana apņemšanās nodrošināt Izraēlas drošību ir nelokāma. Un būsim skaidri, ka Irāna apdraud ne tikai Izraēlu, bet arī amerikāņu personālu reģionā, amerikāņu intereses un nevainīgus civiliedzīvotājus visā reģionā, kuri cieš no Irānas atbalstītiem teroristiem."
Savukārt republikāņu līderis Donalds Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social" apgalvoja, ka uzbrukums Izraēlai nekad nebūtu noticis, ja viņš būtu prezidents, jo, kad viņš bijis prezidents, tad "Irāna bija pilnīgā kontrolē."
Pašlaik nav skaidrs, kā pieaugošā spriedze Tuvajos Austrumos ietekmēs ASV prezidenta vēlēšanas 5. novembrī.
Arī jaunais Japānas premjerministrs Sigeru Isiba pēc sazināšanās ar ASV pauda atbalstu miera centieniem.
"Es vēlētos sadarboties ar ASV, lai novērstu šī uzbrukuma kļūšanu par visaptverošu karu."
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers sacīja, ka nostājas Izraēlas pusē un atzīst tās "tiesības uz pašaizsardzību".
Arī Francija nosodīja Irānas uzbrukumu, taču aicināja visas puses izvairīties no turpmākas eskalācijas.
Līdzīgu pozīciju paudis arī Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, aicinot visas puses ievērot maksimālu atturību.
Eiropai līdz šim gājis grūti ar vienotas pozīcijas paušanu par Tuvo Austrumu krīzi. Vēl pirms Irānas uzbrukuma Čehija nepiekrita kopējai Eiropas pozīcijai, uzskatot, ka tai jābūt stingrākai atbalstā Izraēlai.
Tikmēr Izraēlas vēstniecības Eiropā piedzīvojušas vairākus incidentus. Pie vēstniecības Stokholmā naktī atskanējuši šāvieni, un policija skaidro iemeslus. Netālu no Izraēlas vēstniecības Kopenhāgenā notikuši divi sprādzieni; uzspridzinātas divas rokas granātas.
