Demokrātu un republikāņu vēlētāju prioritātes šajās vēlēšanās atšķiras, piemēram, Trampa atbalstītājus vairāk uztrauc imigrācija, mazāk tiesības uz abortu, savukārt Harisas atbalstītājiem ir tieši pretēji. Arī klimata pārmaiņas un etniskā nevienlīdzība uztrauc reti kuru republikāni, savukārt demokrātiem tie ir aktuāli jautājumi.
Taču ir temati, kas uztrauc abas nometnes. Galvenā no tām – ASV ekonomika.
Harisa attēlo Trampu kā bagātnieku aizstāvi
Šī tēma dominēja arī vienīgajās Harisas un Trampa debatēs. ASV pēdējos gados piedzīvo augstu inflāciju, kas saistīta gan ar Covid-19 pandēmijas sekām, gan nestabilitāti pasaulē. Lai arī pašreizējai prezidenta Baidena valdībai izdevies cenas ierobežot, tās joprojām saglabājas augstas.
Vienlaikus ASV ir augošs budžeta deficīts. Kamēr Harisa sola rūpēties par vidusslāņa labklājību, samazinot viņu nodokļus, Tramps cer stimulēt ekonomiku, atvieglojot nodokļu slogu turīgajiem.
"Balsojiet par Trampu un jūsu ienākumi pieaugs. Jūsu iekrājumi pieaugs. Jauni cilvēki varēs atļauties mājas. Mēs samazināsim inflāciju un padarīsim Ameriku atkal tādu, kurā cenas ir pieņemamas," sola Tramps.
Viņa priekšlikumus asi kritizē Harisa: "Donaldam Trampam ekonomika darbojas vislabāk, ja tā darbojas to cilvēku labā, kuriem pieder debesskrāpji. Ne to cilvēku labā, kas tos būvējuši. Man ir citāda vīzija mūsu ekonomikai. Es ticu, ka mums jaaudzē vidusšķira un ekonomikai jādarbojas visu labā."
Apkarot inflāciju un uzlabot dzīves līmeni sola abi kandidāti, tomēr neskaidras vīzijas un pretrunas ir abu piedāvātajos ekonomikas plānos, sarunā ar LTV raidījumu "Pasaules panorāma" no ASV spriež Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders.
"Abi sola, ka nodrošinās papildus publiskos pakalpojumus, kam ir nepieciešami papildus nodokļi. Demokrāti saka, ka samazinās nodokļus nabadzīgajiem un palielinās bagātajiem. Tramps saka, ka samazinās visus nodokļus, bet nodrošinās papildus veselības pakalpojumus. Jautājums ir - kur abi šie kandidāti plāno ņemt līdzekļus, lai finansētu šos pakalpojumus? Tas amerikāņiem nav skaidrs. Un bieži vien mums priekšvēlēšanu debates ir jāuztver kā dažādu politikas ideju tests uz vēlētājiem," norāda Šrāders.
Abi kandidāti apņēmušies ierobežot nelegālo migrāciju
Otra svarīgākā tēma priekšvēlēšanu kampaņā ir imigrācija, kas cieši saistīta arī ar nacionālo drošību. Tramps šajā jautājumā ir krietni radikālāks par Harisu, draudot ar masu deportācijām un solot pabeigt robežas sienas būvniecību gar Meksikas robežu. Tomēr ierobežot nelegālo imigrāciju apņēmušies abi kandidāti.
"Es apņemos stiprināt mūsu robežas. Es strādāšu ar abām partijām, lai salabotu mūsu nesekmīgo imigrācijas sistēmu. Mums ir jāsaprot, ka Amerikā vienmēr bijusi migrācija, bet tai ir jābūt legālam procesam, cilvēkiem tā ir jānopelna," skaidro Harisa.
"Kad beigsies Baidena termiņš, mums būs tuvu pie 20 miljoniem cilvēku valstī, par kuriem mēs nezinām, no kurienes viņi nākuši. Viņiem nav identifikācijas. Daudzi ir no psihiski slimo institūcijām. Daudzi ir no cietumiem. Viņu vidū ir teroristi. Mana prioritāte būs nostiprināt robežu un aizsūtīt "Džo nelegāļus" atpakaļ mājās," vēlētājiem sola Tramps.
"Es domāju, ka imigrantu politika tiks ierobežota būtiski, neraugoties uz to, kurš būs prezidents. Jo ASV sabiedrība saskata draudus tajā, ka netiek regulēta imigrācija, īpaši uz dienvidu robežas," secina LATO valdes loceklis Šrāders.
Strīdi par abortu jautājumu
Vēl viena vēlētājiem svarīga joma ir veselības aprūpe. Harisa iestājas par cenu regulējumu, kas atbilstu iedzīvotāju pirktspējai un attiektos arī uz medicīnu. Tramps uzskata, ka veselības aprūpē jāievieš papildus pakalpojumi, ko apmaksātu valdība, piemēram, atbalsts ģimenēm mākslīgajā apaugļošanā. Reproduktīvās tiesības ir viena no lielākajām cīņām starp liberāļu un konservatīvo nometnēm.
"Brīvība ir mūsu tiesības. Un tas iekļauj arī fundamentālu sievetes brīvību pašai veikt izvēles attiecībā uz savu ķermeni, nevis valdībai noteikt, ko viņai darīt. Mums ir jāuzticas sievietēm," uzsver Harisa.
Tramps noliedz, ka viņa vadībā visā ASV teritorijā tiks pieņemts aizliegums veikt abortu.
"Es neesmu par abortu aizliegumu, tie ir meli. To izlems štati. Es neesmu arī par abortiem, bet šo jautājumu izlems štati," savu nostāju skaidro Tramps.
"Tramps atbalstītu to, ka nevis visā Amerikā sievietes varētu izvēlēties veikt abortu vai nē, bet šo jautājumu izlemtu atsevišķas pavalstis. Piemēram, salīdzinot ar Latviju, ja Kurzeme būtu liberālā daļa, Kurzemē sievietes varētu veikt abortu, bet Latgalē šādas tiesības nebūtu," situāciju izklāsta Šrāders.
Trampa uzvara būtu sliktas ziņas Ukrainai
Lai arī iekšpolitiskie jautājumi tradicionāli amerikāņu vēlētājam izvirzījušies priekšplānā, gana daudz vēlētāju uztrauc arī ASV loma notikumos citviet pasaulē. Priekšvēlēšanu laikā kandidāti visvairāk uzmanību pievērsa karam Ukrainā un konfliktiem Tuvajos Austrumos.
Ekspertu vērtējumā Trampa uzvara būtu labas ziņas Izraēlai, kurai viņš jau pirmās administrācijas laikā signalizēja neierobežotu atbalstu, sperot pat tik pretrunīgu soli kā par valsts galvaspilsētu atzīstot apstrīdēto Jeruzalemi. Salīdzinājumā ar Baidenu viņš arī bijis daudz nepielaidīgāks pret Irānu. Tagadējā ASV valdība, lai arī sniegusi ievērojamu atbalstu Izraēlai, bijusi kritiska pret pieļautajām civiliedzīvotāju ciešanām.
Savukārt sliktas ziņas Trampa uzvara nestu Ukrainai, jo Tramps apņēmies samazināt atbalstu, kā arī licis nojaust par iespējamu vienošanos ar Putinu.
"Cilvēku skaits, kas mirst Ukrainas un Krievijas karā, ir lielāks, nekā mēs spējam aptvert. Un Baidens nav darījis neko. Viņš gada laikā pat nav runājis ar Putinu. Mēs panāksim šī kara beigas," apgalvo Tramps.
Savukārt Harisa plāno turpināt līdzšinējo ASV politiku un uzsver, ka amerikāņi atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik būs nepieciešams.
"Nav veiksmīga kara iznākuma bez Ukrainas un ANO hartas dalības. Es neiesaistīšos sarunās ar Putinu bez Ukrainas līdzdalības," sola Harisa.
Baidena ārpolitika iedrošināja Kremli
Šrāders spriež, ka sava daļa atbildības gan jāuzņemas arī esošajai ASV valdībai, kuras laikā sākās karš.
"Tramps vienmēr ir teicis, ka nevēlas atbalstīt Ukrainu un ka Rietumu atbalsts ir iemesls tam, ka karš vēl notiek. Un viņam ir taisnība. Ja Rietumi pārstās atbalstīt Ukrainu, tad Krievija sagrābs Ukrainu un atradīsies pie Ungārijas vai citu valstu robežām," norāda Šrāders.
"Otrs, jāskatās, kā Harisa skatās uz jautājumiem Ukrainā, jo šīs administrācijas laikā Krievija sāka karu pret Ukrainu.
Tajā brīdī, kad Baidens tika ievēlēts, tika pieņemti lēmumi Kremlī un pēc gada jau Krievija bija iekšā Ukrainā.
Un šeit administācijai jāuzņemās liela daļa atbildības par to, ka tika sūtīti signāli - aicinājums Ukrainas prezidentam atstāt valsti, ASV iedzīvotājiem atstāt valsti, kas lika nojaust, ka ASV atstāj Ukrainu Krievijas rokās."
Kopumā pētnieks šīs vērtē kā unikālas vēlēšanas un gana izaicinošas abiem kandidātiem - vienā pusē cīnās esošās administrācijas pārstāve, kurai gan jāspēj aizstāvēt līdzšinējā politika, gan piedāvāt jaunas idejas, bet otrā pusē bijušais prezidents, kas nāk ar savu mantojumu un skandalozu reputāciju.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasījās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš bija apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Taču pēc neveiksmīgā snieguma TV debatēs pastiprinājās šaubas par 81 gadu vecā Baidena spēju vēl četrus gadus pildīt prezidenta pienākumus.
21. jūlijā Baidens paziņoja par izstāšanos no cīņas. Viņš aicināja demokrātus atbalstīt tagadējās viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūru ASV prezidenta amatam. Harisa jau saņēmusi nepieciešamo Demokrātu partijas atbalstu.
Republikāņu partijas kandidāts prezidenta amatam ir eksprezidents Donalds Tramps, kura kampaņu nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums.
