Kintšurašvili arī vērsa uzmanību uz redzamākajiem Krievijas dezinformācijas naratīviem Gruzijā, kas sabiedrībā īpaši aktīvi tika izplatīti pirms parlamenta vēlēšanām.
Kā jūs raksturotu mediju vidi Gruzijā, ar kādiem izaicinājumiem medijiem Gruzijā šobrīd jāsaskaras?
Gruzijas mediju vide vienmēr ir bijusi polarizēta. Dominējošās partijas vienmēr ir dominējušas TV kanālos, jo mediju īpašumtiesības ir koncentrētas to rokās. Un pro-opozīcijas TV kanāli ir relatīvi vāji, lai sniegtu dažādu saturu.
Valdība izmanto krievu stila troļļu operācijas, lai manipulētu ar sabiedrības viedokli un mēs strādājam ar viltus kontu un anonīmu "Facebook" lapu atklāšanu. Tas ir izaicinājums, jo to, kā viņi darbojas, nav viegli uziet. Ja salīdzina prokrievisko spēku resursus ar valdības resursiem, parasti tie nebija vienlīdzīgi. Jo Krievijas atbalstītāji vienmēr bija daļa no mūsu mediju ekosistēmas, bet tiem caur medijiem bija mazs sasniedzamības līmenis un tie vienmēr bija marginalizēti.
Taču tagad mums ir valdība, kas izplata tādus vēstījumus, kas ir līdzīgi tiem, ko izplata (propagandas koncerna "Rossija Segodņa" galvenā redaktore) Margarita Simonjana. Un viņiem ir lielāka iespēja izmantot resursus, jo vadība rada dienaskārtību, tai ir populārie lielie TV kanāli, tā ļaunprātīgi izmanto administratīvos resursus, lai manipulētu ar sabiedrisko domu. Daudzi valsts sektorā strādājošie ir iesaistīti oponentu troļļošanā un izmanto bailes no kara, sazvērestības par globālu kara koalīciju un tā tālāk, lai nobaidītu cilvēkus un norādītu, ka "esam vienīgā partija, kas nodrošina mieru valstī un ja opozīcija uzvar vēlēšanās, tad jūsu nākotne būs līdzīga situācijai Ukrainā". Tās ir dabīgas bailes no kara, kas strādā un kas, saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām, ir ietekmējušas cilvēkus. Un tas ir saprotami, jo cilvēkus, kuri ir piedzīvojuši pilsoņu karu un Krievijas iebrukumu, šī propagandas vēsts par karu ietekmē.
Kāds medijs Gruzijā ir vispopulārākais – tā ir televīzija, radio..?
Televīzija ir galvenais informācijas avots. Radio nekad nav bijis tik populārs. Parasti cilvēki radio klausās, kad brauc, vai sabiedriskajā transportā. Un radio ir ierobežota sasniedzamība. Kas attiecas uz sociālajiem medijiem, vispopulārākais ir "Facebook", bet daži mediju lietotāji pāriet uz "TikTok" vai "Telegram" kanāliem. paši laikā, kad Krievija iebruka Ukrainā, "Telegram" bija galvenais avots, kur iegūt ziņas par notiekošo Ukrainā. Bet mēs redzam dažādu platformu lietojumu. Un redzam, ka prokrieviskie spēki pastiprināti vēsta to informāciju, kas atrodama krievu "Telegram" kanālos.
Minējāt ārvalstu aģentu likumu, varbūt paskaidrojiet sīkāk, kā tas medijus ietekmē? Cik saprotu, lielākais risks ir mazajiem medijiem un interneta medijiem..?
Un reģionālās raidorganizācijas arī, jo tām ir vajadzīgas licences, ko izsniedz regulators un ja tās nereģistrējas saskaņā ar šo ārvalstu aģentu likumu, tad regulators var liegt tām piekļuvi licencei. Valdības mērķis ir ierobežot Rietumu līdzekļu ieplūšanai, jo viņi saredz draudus demokrātijā, tā vietā lai tos saredzētu Krievijā. Tāpēc viņi izmanto visus instrumentus, lai ierobežotu pieeju brīviem līdzekļiem, kuru nekontrolē valdība.
Un mēs arī esam identificējuši, ka daži ķīniešu telekanāli ir saņēmuši grantus no Ķīnas vēstniecības, un ir spekulācijas par to, ka Ķīna aizpildīs šo tukšo vietu, ko būs izraisījuši Rietumu līdzekļu ieplūšanai noteiktie ierobežojumi. Un valdība arī cer uz to saistībā ar savām biznesa interesēm un viņi attīsta stratēģiskas attiecības ar Ķīnu, ko varētu uzskatīt par vieglu nosvēršanos Ķīnas virzienā. Jo sabiedrībā atvērts atbalsts Krievijai nav populārs.
Autoritāra stila pārvaldība ir daudz pieņemamāka autokrātiskiem līderiem, tieši tādēļ arī likums tika pieņemts. Un novērojām "pogromus" un vandālismu pret pētnieciskajiem žurnālistiem un arī mums, jo mūsu biroju vandāļi izdemolēja divreiz, saliekot dažādas fotogrāfijas ar mums un tekstus, ka "nodevējiem šajā valstī nav vietas" un, ka "esam no ārvalstīm nākošu pavēļu izpildītāji" un "esam pseidoliberāli fašisti, tādēļ mums jāpamet valsts". Tas pats notika ar pētnieciskajiem reportieriem. Viņu automašīnas tika izdemolētas. Un nenotiek nekādas izmeklēšanas par šīm lietām. Tas ir kaut kas līdzīgs Krievijas jauniešu kustībai "Naši". Putins radīja šo kustību, lai uzbruktu kritiskām balsīm – žurnālistiem, civilajiem aktīvistiem. Bet viņi ir bez maskām. Savukārt mūsu gadījumā vandāļi parādījās pie mūsu biroja naktī, slēpjot savas sejas.
Vai paredzat, ka situācija kļūs sliktāka, ja pašreizējā vara turpinās valdīt valstī? Vai turpināsies draudi žurnālistiem un tamlīdzīgas lietas?
Es domāju, ka jā, jo viņi paši sevi izolē no Rietumiem, un jo vairāk tu to dari, jo tuvāk tu esi autoritāram režīmam. Un, ja tavs vienīgais draugs ir Ķīna vai Krievija, kas apsveica šo likumu, kas apsveica pēdējās varas partijas darbības…
Es domāju, ka nebūs vietas neatkarīgām balsīm un varēsim redzēt Gruzijas "Baltkrievitizāciju". Ja zināt šo gadījumu, viņi veica kratīšanu domnīcas "Atlantic Council" projekta "DFRLab" darbinieku mājās, kas ir klasiska krievu stila operācija. Viņi norāda, ka kompānijai, kas nodrošina pakalpojumus "DFRLab", ir kaut kādas problēmas, kas varētu tā arī būt, bet kādēļ ir jāveic kratīšana šo žurnālistu mājās, kuriem nav nekādas saistības ar šo lietu..? Mēs analizējām prokremlisko spēku un valdošās partijas vēstījumus pirms vēlēšanām, un šīs ir pirmās vēlēšanas, kurās valdošā partija apgalvo, ka Rietumi iejaucas vēlēšanās un starptautiskie novērotāji ir neobjektīvi un ka viņi mēģinās deleģitimizēt rezultātus, kas pavērs ceļu revolūcijai, ko atbalstīs Rietumi. Tātad, Rietumi, nevis Krievija ir ienaidnieks, un tā ir atšķirība no iepriekšējām vēlēšanām.
Kādi ir dezinformācijas naratīvi, kas tiek izplatīti no Krievijas? Ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet kopumā?
Patiesībā vēstījumi no Krievijas tagad ir tādi paši kā valdošajai partijai. Ka integrācija NATO vai Rietumu institūcijās ir kara cēlonis, kā tas it kā ir noticis Ukrainā. Mūsu premjers teica, ka iemesls karam Ukrainā ir NATO integrācija. Un varam redzēt tādus pašus vēstījumus nākam no Krievijas vai citiem ar Krieviju saistītiem resursiem.
Otra lieta ir – viņi sēj bailes par karu un bailes par teritoriālās integritātes zaudēšanu, sakot, ka integrācija NATO nozīmēs, ka 5. pants par kolektīvo aizsardzību nebūs attiecināms uz okupētajiem reģioniem. Tādēļ NATO it kā mūs spiežot ziedot teritoriālo integritāti, lai iestātos NATO. Vēl viena spekulācija ir par Turciju, kas it kā ir galvenais drauds Gruzijai. Norādot, ka, ja jau Krievija ir okupants, kāpēc, lai Turcija tāda nebūtu? Tiek norādīts uz Osmaņu impērijas laiku un teikts, ka Krievija ir vienīgā vara šajā reģionā, kas var atturēt turku ambīcijas atjaunot Osmaņu impēriju. Ka Krievijas neveiksme Ukraina nozīmētu Turcijas pieaugošu ietekmi reģionā un Krievija ir ortodoksāla valsts, kas mūs sargā pret musulmaņu Turciju. Tāpat tiek teikts, ka Krievija sargā mūs no izvirtušajiem Rietumiem. Viens priesteris pat teica – lai gan Krievija mums uzbruka fiziski, ar tankiem, Rietumi cenšas iznīcināt mūsu dvēseli, un tā ir svarīgāka par mūsu ķermeni.
Vēl bez bailēm, viņi iesēj arī neuzticību liberālai demokrātijai un Rietumu atbalstam, sakot – "skat, kā ASV un Rietumu valstis atbalstīja mūs 2008. gada kara laikā – ar ūdeni un pamperiem", tādējādi noniecinot lomu, ko Rietumu spēlē šajā reģionā. Tāpat spekulē par Ukrainu, sakot, ka Ukrainas uzņemšana NATO nav drošības garants mūsu reģionam. Un vēl tiek teikts, ka spēcīga Krievija ir visu problēmu atrisinājums, jo Krievija vismaz neievieš homoseksuālismu, kamēr Rietumi nevarēja parūpēties par mūsu drošību… tad vismaz parūpēsimies par savu identitāti.
Vai Gruzijā draudi žurnālistiem tiek izteikti arī sociālajos medijos? Vai Gruzijā šādi gadījumi nonāk arī tiesā?
Patiesībā ir grūti sasniegt rezultātus lietās par aizvainošanu vai naida runu. Un šis ir piemērs, kad algoritmi nesaprot vietējo kontekstu. Kā faktu pārbaudītāji, mēs sadarbojamies ar "Meta" un atzīmējam maldinošu saturu tās platformā, bet ir personiska rakstura gadījumi, kad ar valdību saistīti konti izplata videomateriālus vai saturu, norādot, ka kādam, piemēram, ir kāda afēra.
Kā mēs varam pārbaudīt politiķu privāto dzīvi..? Tas ir neiespējami. Bet saturs politiķa reputācijai ir kaitējumu nodarošs. Es personīgi institūcijām ziņoju, kad anonīmas lapas, saistītas ar valdību, izplatīja saturu par žurnālistiem, kurā tika minēts, ka viņi ir geji un tautas ienaidnieki. Un platformu reakcija ne vienmēr ir pozitīva, un tad cenšamies viņus sasniegt individuāli, lai izskaidrotu kontekstu. Jo tas žurnālistu darbu padara problemtātisku un tā pilnīgi skaidri ir uzskatāma par naida runu…
Bet vai ar šo informāciju varat vērsties tiesībsargājošās iestādēs? Vai tās kaut ko var iesākt?
Tā ir problēma – ka tiesībsargājošās iestādes nav neitrālas. Un, ja oriģinālais informācijas avots būs pro-valdības "Facebook" lapās, viņi nereaģēs. Es jūlija beigās saņēmu vairākus e-pastus no personas, kas, ja nemaldos, ir valdošās partijas loceklis, ar izvarošanas draudiem, kas bija vērsti pret mani un maniem darbiniekiem. Mēs iesniedzām sūdzību prokuratūrā, viņi to pārsūtīja Iekšlietu ministrijai, bet neviens mani nav nopratinājis. Un man tika sūtīti kādi divi vai trīs šādi e-pasti dienā. Šī nav tā valsts, kur institūcijas mūs aizstāv. Ir vieglāk šīs problēmas risināt ar platformām, nevis ar mūsu valdību.
Kā žurnālisti var sevi pasargāt, ja redz vai jūt, ka pret tiem ir vērsts apdraudējums. Saprotu, ka ir sajūta, ka tiesībsargājošās iestādes pasargāt nevar, bet vai ir citas iespējas, kā sevi pasargāt?
Patiesībā mums joprojām ir diezgan aktīvi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kuri palīdz mums aizsargāt mūsu tiesības. Mēs apvienojāmies ar nevalstiskajām organizācijām, lai iestātos pret ārvalstu aģentu likumu, lai norādītu, kādi ir tā nolūki. Mēs ceram turpināt šo strīdu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un starptautiskie "sargsuņi" arī mums palīdz monitorēt represijas vai pārkāpumus, kas Gruzijā notiek. Tas diemžēl ir vienīgais ceļš, kā varam rīkoties, jo vietējās institūcijas nav ieinteresētas mums palīdzēt, jo tās ir daļa no valsts aparāta represijām.
Šovasar daži indivīdi nolēma mūs iesūdzēt tiesā. Viens bija antivakseris. Viņi norādīja, ka viņu publicētā satura atzīmēšana "Facebook" nodarīja viņiem reputācijas zaudējumus. Mēs bijām atzīmējuši viņu saturu "Meta" platformā kā maldinošu.
Satraucoša tendence ir tā, kā valsts institūcijas tiek izmantotas pret vietējām nevalstiskajām organizācijām. Notikumi šovasar un pirms vēlēšanām rada biedējošu efektu uz pārējiem, jo arī mūsu faktu pārbaudītāji domāja, vai nākt uz darbu…
