Piedāvājums strādāt īsāku darba laiku – vai nu mazāk darba stundu vai, piemēram, nedēļas laikā 5 darba dienu vietā tikai 4 un atalgojums paliek nemainīgs. Ideja ir ļoti populāra Islandē.
" Jā, esmu ar to apmierināts! (..) Es domāju, ka daudzi cilvēki ir laimīgi par to! Jāstrādā īsāka nedēļa. Un kabatā tā pati summa. Domāju, ka tieši to ļaudis grib,"uzskata Islandes iedzīvotājs Olli.
Arī Lovisa to vērtē atzinīgi: "Tas ir labi, jā. Jo tas dod cilvēkiem lielāku brīvību darīt dažādas lietas. Tu neaprobežojies tikai ar savu algoto darbu. Mana mamma izmanto saīsinātās darba stundas piektdienās. Un viņai ir garākas nedēļas nogales brīvdienas. Sanāk gandrīz trīs brīvdienas nedēļas beigās."
Džolijs izceļ to, ka cilvēkiem ir vairāk laika baudīt dzīvi ar savām ģimenēm un tas, viņaprāt, tas ir pozitīvi.
"Tikai tev ir jāstrādā mazliet smagāk, lai visu padarītu īsākā laikā. Tas ir fantastiski!"viņš vērtē.
Tam piekrīt Tors: "Ja esi proaktīvs, tu vari to izdarīt četrās dienās, nevis piecās."
Saīsinātā darba laika ieviešanu Islande sāka jau pirms vairākiem gadiem – sākumā eksperimentālā veidā. Un atklājās, ka, īsākā laikā izdarot to pašu darbu, produktivitāte vai nu nemainījās vai pat uzlabojās, bet strādājošo labbūtība ļoti pieauga.
Arnipješa strādā ģimenes uzņēmumā – mākslas salonā un var pati plānot laiku, bet ir darbi, kur tas būtiski mazina stresu un izdegšanu.
"Domāju, ka lielākā atšķirība ir tiem, kuri strādā tādā darbā, ko nevar pārtraukt, lai aizietu uz banku vai pie ārsta vai sagaidītu bērnus pie skolas, ja ir tikai viena iespēja mēnesī dabūt dienu, kad to var izdarīt," teic Arnipješa.
Lielākais izaicinājums ir profesijas, kur jāstrādā maiņās, jo tad jāpieņem darbā papildus strādnieki, un tās ir papildu izmaksas uzņēmējiem. Taču arī tas tiek vērtēts un risināts.
" No vienas puses tā ir ļoti aizraujoša un veiksmīga pieredze. Mēs redzam, ka arvien vairāk dažādās profesijās to grib, lai panāktu labāku līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi. Bet tajā pat laikā sabiedriskajam un privātajam sektoram tas var būt izaicinājums. Jo jums ir jānovērtē vajadzība pēc papildu personāla un jums ir ļoti cieši jāseko tam, lai nesamazinās produktivitāte," atzīst Islandes premjerministrs Bjarni Benediktsons.
Premjera ieskatā, "mēs šobrīd esam tādā posmā, ka joprojām vēl mācāmies, bet ir labas pazīmes tam, ka šis būs jauns dzīvesveids."
Pērn Islandē bija straujāka ekonomikas izaugsme, nekā vairumam Eiropas valstu un bezdarba līmenis ir starp zemākajiem Eiropā.
