Protestus rīko kustība "Ceļš mājup", kas sola protestus turpināt tik ilgi, kamēr  vīriem būs ļauts atgriezties mājās.

Putina sāktajā karā Ukrainā turpina masveidā mirt  viņu bērnu tēvi un vīri. Lielākā daļa turp devušies pret savu gribu, tāpēc sievas aicina vismaz dzīvus palikušos atgriezt mājās. To viņas pieprasa, katru nedēļu ierodoties Sarkanajā laukumā un guldot neļķes pie Nezināmā kareivja kapavietas.

Mītiņos sestdien pulcējās līdz šim lielākais cilvēku skaits, kaut arī dalībnieku skaits mērāms tikai desmitos.

Vairāki cilvēki tika aizturēti, pārsvarā žurnālisti, bet dalībnieces sievietes spēka struktūru darbinieki pagaidām neaiztiek.

Kustības "Ceļš mājup" aktīviste Marija Andrejeva protestu nelielo dalībnieku skaitu izskaidroja ar varas gatavību maksāt par klusēšanu. Ja protestus sāks apspiest, Andrejeva solīja atrast viedokļa paušanai radošāku pieeju. 

"Ģimenēm sāka maksāt vairāk - daudzas sievietes pārdeva savu klusēšanu. Šeit nāk tās, kas par katru cenu vēlas savus vīrus dzīvus," teica Andrejeva. 

Kaut arī kara sākumā Putins solījis, ka Ukrainā karos tikai profesionālie karavīri, uz fronti sūtīti arī pavisam nepieredzējuši vīri.

Pērn rudenī tika paziņots, ka mobilizācija ir beztermiņa un iesauktajiem var nākties palikt frontē līdz kara beigām. Cik ilgi tas būs, to neviens nezina. Kopš tā laika tuvinieku neapmierinātība ir augusi, un tuvinieces sūdzējušās arī par to, ka viņu vīriem netiek nodrošinātas pamatvajdzības – frontē trūkstot higiēnas un medicīnisko resursu, kas izraisa veselības problēmas. Decembrī kustības pārstāvji aicināja Putinu vai nu karu pārtraukt, vai pašam doties uz fronti un mirt.

Šī ir vienīgā protesta akcija Krievijā, kas notiek regulāri, un vēl nav pilnībā apspiesta.

Lai arī varasiestādes mēģinājušas dažādos veidos demonstrantes ietekmēt, piedāvājot kompensācijas, izsakot brīdinājumus un bloķējot viņu saziņas grupas internetā, sievietes neaiztur. Ekspertu ieskatā, viņu ietekme šobrīd ir pārāk maza un apspiešanas centieni varai var atspēlēties. Krievijas opozīcija ir aicinājusi vairāk cilvēku piedalīties mītiņos, kas būtībā ir pret karu, un uzskata, ka protestiem ilgtermiņā ir potenciāls arī pāraugt krietni lielākā kustībā un kļūt par draudu Putina režīmam.