Tāda pozīcija pilnībā atbilst noskaņojumam Vācijas sabiedrībā, intervijā Rus.LSM.lv atzina Zviedrijas Starptautisko attiecību institūta zinātniskais līdzstrādnieks Andreass Umlands.
Pēc viņa domām, tieši bailes, nevis prokrievisks noskaņojums liedz Vācijai un citām rietumvalstīm sniegt maksimālu palīdzību Ukrainai karā pret Krieviju.
Visu interviju ar Andreasu Umlandu (krievu valodā) varat noskatīties šeit:
Mainījusies vāciešu attieksme pret Krieviju
"Vairākums vāciešu diemžēl ir pret šo raķešu nodošanu Ukrainai. Tā nav prokrieviskas vai pretukrainiskas nostājas izpausme. Drīzāk bailes no tā, ka šo raķešu piegāde varētu ievilkt Vāciju karā un ka būs kaut kāda Krievijas atbildes reakcija vairs ne attiecībā pret Ukrainu, bet gan pašu Vāciju," paskaidroja Umlands.
Viņš pauda cerību, ka Šolcam izdosies "iepakot" raķešu "Taurus" piegādi lielā Rietumu palīdzības paketē Ukrainai, kurā tiks iekļauti jauni bruņojuma veidi.
Runājot par Vācijas vēsturisko empātiju pret Krieviju, politologs norādīja, ka šim faktoram ir būtiski mazāka loma nekā agrāk.
"Visas šīs šausmīgās ainas no Ukrainas izmainīja redzējumu varbūt ne par Krieviju kā tādu, bet par šo režīmu. Protams, ir vēl tādas tendences, ir arī ekonomiskās intereses, ir pacifistiskas tendences, bet galvenais faktors, kurš pašlaik ierobežo Vācijas palīdzību Ukrainai, ir bailes.
Pirmkārt, bailes par kara eskalāciju Ukrainā, ka tas izvērtīsies Trešajā pasaules karā, un tagad tās aizvien vairāk ir bailes no pašas Krievijas un no tā, ka Krievija var uzbrukt NATO dalībvalstij. Un tad Vācijai jau būs pienākums tieši piedalīties karā," paskaidroja Umlands.
Rietumos daudziem šķiet, ka ir "divas Krievijas"
Viņš piebilda, ka bailes neļauj rietumvalstīm izrādīt maksimālu atbalstu Kijivai, jo tās nevēlas vājināt savas aizsardzības spējas Krievijas draudu priekšā.
"Un tur, manuprāt, ir arī zināma kognitīvā disonanse.
Daudzi stratēģiski domātāji Rietumos tic, ka ir divas Krievijas. Viena Krievija karo pret Ukrainu, bet otra ir bīstama rietumvalstīm, tā, teiksim, var uzbrukt Vācijai. Tomēr ir tikai viena Krievija. Tāpēc, man šķiet, to labi saprot Baltijas valstis, tādēļ tās tik daudz palīdz Ukrainai," norādīja politologs.
Pēc viņa teiktā, neskatoties uz to, ka Igaunijai, Latvijai un Lietuvai draud lielākas briesmas no Krievijas, tās izrāda lielāku atbalstu Ukrainai, jo saprot, ka nav divu Krieviju.
"Ir tikai viena Krievija. Ja tā cietīs sakāvi Ukrainā, tā būs mazāk bīstama Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Es to nosauktu par Baltijas pieeju. Citas valstis uz to dīvainā kārtā skatās citādi," sacīja Umlands.
Krievijas radītie draudi varētu veicināt Rietumu vienotību
Neskatoties uz rietumvalstu dažādām pieejām Ukrainas atbalstam, viņš domā, ka draudi no Krievijas drīzāk ir apvienojošs faktors Eiropai un ASV, bet ne pretēji.
"Nedomāju, ka būs jaunas šķelšanās. Protams, ir atsevišķas valstis, tādas kā Ungārija. Tās it kā pārkāpj šo vienotību, bet tas visdrīzāk ir izņēmums, kas apstiprina kopīgo tendenci, ka ilgtermiņa redzējumā šīs valstis tuvinās," sacīja Zviedrijas Starptautisko attiecību institūta zinātniskais līdzstrādnieks.
Viņš arī pievērsa uzmanību tendencēm, ka pieaug labēji populistisko partiju popularitāte Vācijā un citās rietumvalstīs (starp tām ir Itālija un Zviedrija), tomēr pagaidām tas nav novedis pret šo valstu ārpolitikas izmaiņām un tās turpina atbalstīt Ukrainu.
Situācija Vācijā ir nedaudz citāda, jo tur populārajai labēji populistiskajai partijai "Alternatīva Vācijai" ir saiknes ar Krieviju un tā ir "daļēji prokrieviska", norādīja Umlands.
"Protams, tas ir risks, bet pagaidām šī partija paliek izolēta, stigmatizēta, tā nepiedalīsies federālās valdības veidošanā. Bundestāgā tā būs opozīcijā," sacīja Umlands.
