Raksta ceļvedis:
- Marihuānas legalizācija Vācijā. Kādas izmaiņas ieviestas.
- Kādus ieguvumus saskata vācu politiķi.
- Berlīnē dzīvojošais Toms marihuānu slepeni audzējis jau gadiem.
- Marihuānas klubi un ierobežojumi tajos.
- Pētniece: Lielākais risks ir jauniešiem.
- Vai melnais tirgus sagrūs? Legalizāciju vērtē Berlīnes policija.
Marihuāna, ko tautā mēdz dēvēt par "zāli", ir izkaltēts kaņepes zieds, ko apreibināšanās nolūkā smēķē. Tomēr ne visas kaņepes ir marihuāna. Vienas šķirnes ir bez psihoaktīvās vielas tetrahidrokanabinola jeb THC, bet daudzas šķirnes ir ar šo vielu. Daudzviet, arī Latvijā, šķirnes ar psihoaktīvo vielu tiek klasificētas kā narkotiskas, tātad tās nav atļauts ne audzēt, ne izplatīt, ne tirgot.
Tomēr arvien vairāk valstu šo attieksmi ir sākušas mainīt, legalizējot vai dekriminalizējot tās audzēšanu un lietošanu. Tādas ir ASV, Kanāda, Nīderlande, Portugāle, Malta, Spānija, Luksemburga, un no šī gada 1. aprīļa tām pievienojusies Vācija.
Kādas ir izmaiņas?
Marihuānu pārdot vai pirkt Vācijā oficiāli aizvien būs aizliegts, taču nu ikviens Vācijas iedzīvotājs savā dzīvesvietā paša patēriņam drīkst audzēt trīs marihuānas stādus. Sēklas gan jāpasūta no citām valstīm, jo pārdot tās pašā Vācijas teritorijā klātienē joprojām nedrīkst. Ikviens iedzīvotājs savās mājās drīkst glabāt 50 gramus marihuānas, bet līdzi uz ielas drīkst būt līdz 25 gramiem.
Tāpat marihuānu drīkst audzēt un sadalīt saviem biedriem īpaši biedru klubi, kurā drīkst būt ne vairāk par 500 biedriem. Klubi drīkst saviem biedriem nodot arī marihuānas stādus, un tajos drīkst saņemt noteiktu skaitu sēklu pat cilvēki, kuri nav biedri. Katrā šādā klubā jābūt arī speciālistam, kas uzmana un informē biedrus par marihuānas riskiem. Lai tiktu pie marihuānas, par kluba biedru ir jābūt vismaz trīs mēnešus, jābūt vismaz 18 gadus vecam un Vācijas rezidentam. Tas stāsies spēkā no 1. jūlija, kad klubi varēs pieteikties licences saņemšanai.
Marihuānu drīkst smēķēt savās mājās, bet publiski gājēju zonās to drīkst darīt tikai no astoņiem vakarā līdz septiņiem no rīta.
Gan smēķēt, gan audzēt marihuānu nedrīkst bērnudārzu vai skolu tuvumā. Papildu detaļas var noteikt katra Vācijas federālā zeme.
Kādus ieguvumus saskata politiķi?
Vācijā par marihuānas legalizēšanu diskutēja un strīdējās, bet nu valdošā koalīcija, kuras priekšgalā ir kanclera Olafa Šolca pārstāvētā Vācijas sociāldemokrātiskā partija jeb SPD, pielika tam punktu: lēmums pieņems ar 404 balsīm "par" un 226 "pret".
Kāds no tā labums visai Vācijai? Skaidroja Vācijas Bundestāga deputāte Karmena Vege (SPD): "Mēs Vācijā esam sastapušies ar realitāti. Kāda ir situācija Vācijā? Mums ir tuvu 5 miljoniem cilvēku, kas regulāri lieto kaņepes, un šo narkotiku viņi saņem no melnā tirgus, no organizētās noziedzības. Mēs redzam, ka to kaņepju kvalitāte ir tiešām slikta, jo tur ir maisījumi, sintētiskie kanaboīdi un tamlīdzīgi. Mēs redzam, ka mums arvien vairāk jauniešu to patērē un aizliegums nenozīmē, ka cilvēki to beigs darīt."
Viņa norādīja uz četriem mērķiem, ko cer sasniegt ar izmaiņām:
- izskaust marihuānas melno tirgu;
- pasargāt jauniešus, jo nebūs melnā tirgus;
- legāli audzējot kaņepes, produkts būšot kvalitatīvāks;
- izbeigt stigmatizāciju un dekriminalizēt kaņepju patērētājus.
Cer arī ietaupīt tiesībsargājošo iestāžu resursus, kas izmeklēja un iztiesāja daudzās lietas par "zālītes" lietošanu. Pirmo izvērtējumu par izmaiņām plāno gada laikā.
Bundestāga deputāte Karmena Vege arī pauda vēlmi panākt tādas izmaiņas, lai katra valsts Eiropas Savienībā varētu pilnībā legalizēt kaņepes.
Vācija jau 2017. gadā bija atļāvusi marihuānu izmantot medicīnā, bet tagad tā būs vēl brīvāk pieejama. Receptes varēs izrakstīt ģimenes ārsti, un pacientam vairs nebūs jāpierāda, ka visi citi līdzekļi jau ir izmēģināti. Medicīnas preparātos marihuānu visbiežāk izmanto kā atsāpinošu līdzekli hronisku slimību gadījumos, pacientiem ar multiplo sklerozi, arī paliatīvajā aprūpē.
Marihuānu audzējis slepeni
LTV viesojās Berlīnē pie Toma, kurš atzina – līdz šim marihuānu audzējis slepeni, bet nu savu saimniecību, kas iekārtota kādā Berlīnes nama dzīvoklī, beidzot var izrādīt.
"Tas ir arī ļoti skaists augs un ļoti ātri augošs augs. Tāpēc man nemaz nav vajadzīgs televizors. Es vienkārši sēžu tā priekšā. Es nejokoju. Es vienkārši sēžu pie teltīm katru, katru, katru vakaru, apmēram divas stundas, un skatos uz visu un pārbaudu visu."
Sācis to visu pirms gadiem desmit un tā aizrāvies. Viņš marihuānu smēķē pats un dalās zināšanas par tās audzēšanu ar saviem draugiem.
"Tas ir ļoti īpašs augs, garīgs augs. Es ļoti aizraujos ar garīgām lietām. Un es tev teicu, es runāju ar augiem. Es viņiem pieskaros. Es pat spēlēju klasisko mūziku visas dienas garumā."
Izrādās – apreibinošu efektu dod tikai sievišķie kaņepju augi.
"Var smēķēt arī vīrišķos, bet nav nekādu efektu. Tā ir tikai nezāle. (..) Tāpēc ir tāda lieta kā feminizētas sēklas. Tas nozīmē ģenētisku manipulāciju. Tātad jums ir garantēta sieviešu sēkla. Un tas ir tas, ko jūs, protams, vēlaties kā iesācējs."
Svarīgi pievērst uzmanību arī tam, kāda veida efekta marihuānu audzēt. Izšķir divus galvenos marihuānas pīpēšanas efektus:
- "high", kas dod enerģiju, mundrumu un pacilātību. To dod šķirnes, kurās dominē sativa;
- nomierinošs un atslābinošs efekts, ko dod šķirnes, kurās dominē indika.
"Sativa aug gara un aizņem daudz vietas. Un tai ir mazāk pumpuru, ziedu beigās. Un indika ir maza un tāda kā apaļa, tāpēc daudzi cilvēki dod priekšroku indikai telpas prasību dēļ. Tātad pēc divām vai trim dienām [pēc iesēšanas] sākas dzīves cikla pirmā daļa. To sauc par veģetatīvo fāzi, kurā ir vajadzīgas 18 stundas gaismas un sešas stundas nakts miega. Un tas ir ļoti svarīgi. Tāpēc jums ir nepieciešamas teltis. Tumsai ir jābūt absolūtai, jo, to pārtraucot, jūs pārtraucat augšanas procesu."
Gaismas stundās ir svarīgi, lai ir gaišs un vienlaikus lai augam nav par karstu. Tātad gaiss jādzesē ar ventilatoriem, tad svarīgs ir arī zemes mitrums. Svarīgākais brīdis – zināt, kad viss ir gatavs un var novākt ražu.
"Ak jā. Tas patiesībā ir tāds rituāls, ko es daru, jo tev viņa ir jānogalina. Tāpēc es saku paldies un uz redzēšanos. Ko jūs patiesībā darāt? Jūs nogriežat ziedus. Tikai ziedus."
Ar novākšanu vēl nekas nav galā, jo augs arī jāizžāvē.
"Jo ilgāk, jo labāk. To var redzēt, salīdzinot tikko novāktus ziedus ar tiem, kas ir iegūti pirms trim mēnešiem vai pat pusgada. Lai ziedus atstātu nogatavināties uz tik ilgu laiku, ir jābūt labiem apstākļiem – tumsai un apmēram 50% mitrumam. Tumšai, siltai vietai."
Tātad izaudzēt nav tik vienkārši un lēti, jo nākas maksāt par aprīkojumu un elektrību.
Marihuānas klubi un ierobežojumi tajos
To, ka interese par marihuānas audzēšanu mājās ir liela, apliecināja Berlīnes kaņepju sociālā kluba "High Ground e.V.Berlin" priekšsēdētājs Olivers Vaks-Jurgensens: "Sociālie mediji ir pilni ar attēliem ar ļoti maziem audziņiem [un jautājumiem], "ko es daru nepareizi", vai kaut kas tamlīdzīgs. Tas ir ļoti smieklīgi, taču tas ir arī jauki. Ļaujiet viņiem spēlēties. (..)
Audzēšana mājās ir ļoti populāra. Lampas ir izpārdotas. Teltis ir izpārdotas. Sēklas ir izpārdotas."
Marihuānas klubi Berlīnē pastāv jau gadiem, bet tie maskējušies un bijuši pagrīdē. Paši paslepus audzēja un pīpēja, paralēli cīnoties par atļauju to visu darīt legāli.
"Mēs neesam daži noziedznieki, prātu zaudējušas personas vai kas tamlīdzīgs. Nē, mēs esam miljoni. (..) Stigmatizācija joprojām turpinās, un konservatīvie mediji pie tā strādā katru dienu. Tas ir tāpat kā ar baikeriem un gejiem. (..) Bet mēs gribam taisnīgumu, jo kāpēc, pie velna, jūs likāt cietumā cilvēkus par kaņepēm! Par ko? Tas nav plutonijs," sacīja Vaks-Jurgensens.
Lai būtu pavisam legāli, šiem klubiem vēl jāpaciešas līdz 1. jūlijam, kad viņi drīkstēs pieteikties uz marihuānas audzēšanas atļaujām. "Mūsu klubā tagad mums ir daži biedri, kas dos mums privātos kredītus un dotācijas. Mēs esam diezgan gatavi izveidot savu audzētavu netālu no Berlīnes. Bet mums Berlīnē vēl nav telpu. Ir liela dzīvokļu īres biedrība, un viņi atteicās mums izīrēt telpas. Šobrīd mums tiešām ir grūtības atrast telpas," atklāja Vaks-Jurgensens.
Lai zinātu, cik daudz audzēt, biedrībā reizi ceturksnī izvērtē katra biedra vajadzības un attiecīgo daudzumu ražo. Par attiecīgo daudzumu biedri samaksā. Cena ir 4–10 eiro par gramu atkarībā no ražošanas veida, šķirnes.
Tiesa, apmierināti līdz galam ar ieviesto kārtību viņi nav un gatavi cīnīties tālāk. Vaks-Jurgensens iebilst liegumam šādos klubos uz vietas lietot marihuānu: "Mēs nevēlamies būt vieta, kur jūs tikai savācat savu marihuānu. Nē. Mēs vēlamies satikties, mēs vēlamies sagaidīt cilvēkus, mēs gribam organizēt šīs marihuānās lietas tādā veidā kā jebkura kopiena."
Šādām biedrībām noteikts, ka tām ir jābūt bezpeļņas, nedrīkst algot pilna laika strādniekus, jo par visu jāgādā pašiem biedriem.
Biznesu vēlētos izveidot kaņepju kluba "Captain Weedy" priekšsēdētājs Olivers Brokers: "Es visu mūžu nodarbojos ar uzņēmējdarbību, un es domāju: ja jums ir šis bizness, tad ļaujiet cilvēkiem to darīt. Viņi vēlas to darīt. Nosakiet tam nodokļus! Nekādu problēmu. Kontrolējiet to, bez problēmām. Tāpēc dariet visu, ko vēlaties darīt kā valsts, taču ļaujiet cilvēkiem šo biznesu, lai audzētu un pārdotu, un sanāktu kopā, un panāktu legalizāciju visā pasaulē."
Lielākais risks – jauniešiem
Kamēr marihuānas smēķētāji un tās legalizēšanu panākušie politiķi ir priecīgi, tikmēr Vācijas ārstu sabiedrība šo lēmumu vērtējuši drīzāk kritiski. No vienas puses, iespējams, tas ļaus lietot tīrāku produktu, taču, no otras puses, bažas rada tās patēriņa veicināšana.
Par marihuānas riskiem LTV runāja ar Vācijas pētnieci kaņepju un kanabinoīdu jomā Evu Hohu, kas ir psiholoģe, pasniedzēja un vadošā pētniece Minhenes Ludviga Maksimiliana universitātes Psihiatrijas katedrā.
Marihuānas radīts efekts katram var būt ļoti atšķirīgs. "Katrs augs ir atšķirīgs. Augiem ir arī ģenētiskais profils, un tajā ir aptuveni 150 kanabinoīdu. Visizteiktākie ir THC un CBD, kurā, savukārt ir vairāk nekā 140 vielu, ko mēs pat nepazīstam. Tās nav tik labi pētītas. Viss ir atkarīgs no auga un THC satura. Jo spēcīgāks produkts, jo lielāka nelabvēlīgā ietekme," pastāstīja Hoha.
Arī katra cilvēka organisms uz tiem var reaģēt citādāk. "Mums ir kanabisa receptori visā ķermenī, un lielākā daļa no tiem atrodas smadzenēs, visos smadzeņu centros," skaidroja pētniece.
Viens no riskiem ir atkarība, ja marihuānu lieto regulāri un ilgstoši. "Var samazināsies izglītības sniegums, tādējādi jūs riskējat priekšlaicīgi pamest skolu vai nesasniegt vēlamo akadēmisko līmeni. Jā, pastāv arī priekšlaicīgu dzemdību risks, problēmas sievietēm, mātēm, kā arī bērna attīstības pavājināšanās.
Protams, ir arī pasliktinātas garīgās veselības risks. Kaņepes var būt psihozes riska faktors un izraisītājs. Un tas var palielināt depresijas, trauksmes, bipolāru traucējumu risku. Mēs šeit gan nerunājam par cēloni. Tā ir korelācija."
Hoha vērsa uzmanību uz lielākiem riskiem jauniešiem: "Un vislielākais risks ir cilvēkiem, kuri ir jaunāki par 25 gadiem. Daudzi pusaudži ir ieinteresēti narkotikās. Lielākā daļa no viņiem to pirmoreiz pamēģina jau 16 vai 15 gadu vecumā. Tas ir periods jūsu prāta attīstībā, kad patiesībā ir riskanti lietot kaņepes, jo jūsu smadzenes joprojām attīstās. Manuprāt, ir ļoti interesanti, ka mūsu endokanabinoīdu sistēma pastāv jau no agras bērnības, kad jūs vēl atrodaties mātes klēpī. Tā palīdz attīstīties smadzenēm un embrijam, bet īpaši aktīvi tā darbojas pubertātes un pusaudžu vecumā."
Vai tādi legāli produkti kā alkohols un cigaretes ir ar mazāk riskiem veselībai? "Tām visām ir savas negatīvās puses, un tās visas var nodarīt kaitējumu, bet sliktās sekas ir atšķirīgas. Alkohols ir rietumvalstīs visbiežāk lietotā viela, un tas var kaitēt visiem orgāniem. Tā patiešām ir toksiska viela. Jā, tas ir patiešām bīstami. Es teiktu, ka tas ir bīstamāks par kaņepēm. Tabaka patiešām rada vēzi, tāpēc no daudziem vēža izraisītiem nāves gadījumiem būtu iespējams izvairīties, ja cilvēki pārtrauktu smēķēt," sacīja Hoha.
Kā pētniece vērtē lēmumu legalizēt marihuānu? "Es teiktu, ka nav lietderīgi cilvēkus likt cietumā narkotiku lietošanas dēļ. Tas nepalīdzēja. Tas viņus neapturēja. Bet cik plaši būtu jāver šīs durvis? Es būtu ļoti piesardzīga, runājot par komerciālajiem tirgiem."
Komercijā tirgotāji, protams, centīsies pārdot pēc iespējas vairāk un izdomās veidus, kā produktus padarīt pievilcīgus, tostarp jauniešiem. "Komerciālais tirgus ieviestu visu kaņepju produktu veidus, tātad ēdamos un dzērienus, un koncentrātus. Un tas ir tas, ko mēs redzējām Amerikas Savienotajās Valstīs – lielu produktu klāstu, ļoti spēcīgus kaņepju produktus un patiešām ievērojamu lietotāju skaitu," norādīja Hoha.
Piemēram, Kanādā legālajā tirdzniecībā jau parādījušies želejas lācīši ar marihuānu to sastāvā. Formāli pieejami tikai pilngadīgām personām, bet vilinājums arī pusaudžiem. Tieši par šāda veida bīstamību brīdina pētniece: "Es domāju, ka ir svarīgi kontrolēt pieejamību. Un, protams, ir jāpalielina izpratne par riskiem. Taču informācijas kampaņas nav veiksmīgas. Cilvēki ir informēti, taču viņi nemaina savu uzvedību. To mēs zinām kā psihologi. Mums ir jāstiprina bērnu dzīves prasmes un jāpalīdz viņiem iemācīties pateikt "nē". Ir jāpalielina viņu pašcieņa."
Vai melnais tirgus sagrūs?
Jāatzīmē, ka Vācijas politiķi, kas iestājās par marihuānas legalizāciju, neapgalvo, ka marihuāna ir labāka par citām vielām, bet gan akcentē, ka tādā veidā tiktu atzīta tās lietošanas faktiskā situācija, un uzskata, ka šīs vielas aprite būtu kontrolētāka, jo izzustu melnais tirgus. Vai tā tiešām notiktu?
Ja audzēt marihuānu vai stāties klubā negribas, internetā netrūkst padomu, kā Berlīnē tikt pie "zālītes". Tajos iesaka pavaicāt draugiem, pameklēt "Telegram" grupas vai doties uz kādu parku, no kuriem šajā ziņā leģendārākais ir Gērliceras parks. Kā pārliecinājās "Aizliegtais paņēmiens", marihuānas tirgotāju parkā netrūkst, lai gan oficiāli nedrīkst ne pārdot, ne pirkt.
Kā marihuānās legalizācija varētu ietekmēt narkotiku melno tirgu? Vērtēja Berlīnes policijas Narkotiku un narkotiku noziegumu krimināllietu direktors Kārstens Pfols: "Tas ir tīri tirgus ekonomikas vai kapitālisma jautājums. Tas ir atkarīgs no cenas un no pieejamības. Ja kaņepes ražo audzētāju apvienības, tad tās būs lētākas un vieglāk pieejamas, un man nebūs jāzvana savam dīlerim. Zināt, mūsdienās vismaz Berlīnē vairs nav tā, ka man ir jāiet uz kādu tumšu vietu, lai nopirktu marihuānu. Dīleri beidzot ir mainījuši savu darbības stilu. Šobrīd tas strādā kā piegādes pakalpojums. Ir "Telegram" grupas, kurās es pasūtu savu preci, un tad tā tiek piegādāta uz mājām vai uz nākamo ielas stūri. Pieķeršanas risks ir salīdzinoši zems, un tas nozīmē, ka man patiesībā nav tik ļoti jāuztraucas par to, vai mani noķers."
Viņš gan apšauba, ka legāli izaudzēt marihuānu būs lētāk, nekā nelegāli nopirkt. "Mēs redzēsim, vai melnais tirgus tiks atbīdīts vai ne."
Taču argumentu par to, ka uzlabosies marihuānas kvalitāte, Pfols nosauca par muļķībām, jo jau tagad melnajā tirgū nepārdod piesārņotas kaņepes.
Viņš gan norādīja uz neskaidrībām, kas saistītas ar regulējuma izmaiņām. Piemēram, likums nosaka, ka mājās drīkst glabāt 50 gramus marihuānas un vēl audzēt trīs augus. Kas notiek brīdī, kad raža tiek novākta – vai skaitīt kopā? Pie kāda marihuānas mitruma mērīt svaru?
"Es kādam mājās atsavinu 65 gramus kaņepju, jo šis apjoms ir likuma pārkāpums. Es aiznesu to uz ofisu, nosveru birojā, tur ir 65 grami. Pēc trīs nedēļām kaņepes nosver tiesu medicīnas institūts ar precizitātes svariem, kas tiek kalibrēti, un tad tie vairs nav 65 grami," problēmu ieskicēja Pfols.
Grūtības rada arī botāniskās definīcijas, kas var būt nozīmīgas attiecībā uz ierobežojumu iegādāties noteiktu skaitu auga stādu.
Kopumā gan policijai izmeklējošā darba varētu būt mazāk. Tiesa, darba apjomu rada marihuānas svēršana: "Berlīnē nolēmām, ka katrai policijas patruļekipāžai norīkosim svarus, lai varam noteikt, cik daudz kaņepju kāds nēsā, ja mums ir aizdomas, ka pārsniedz atļauto daudzumu."
Tāpat grūtības rada ierobežojums vadīt auto pēc marihuānas smēķēšanas. Kurā brīdī drīkst braukt ar auto, kurā ne? Atšķirībā no alkohola reibuma noteikšanas marihuānas gadījumā vajadzīgs asins paraugs. Turklāt pieļaujamā norma vēl nav apstiprināta.
"Satiksmes ministrijā ir izveidota darba grupa, kas to ir pētījusi, un tagad viņi ir vienojušies par vērtību 3,5 nanogrami THC asins serumā. Galu galā pašlaik tas ir likumdošanas procesā, un mums būs jāgaida," pastāstīja Pfols.
Tāpat vēl jātiek galā ar administratīvo sodu lielumu gadījumos, ja tiek pārkāpti laika vai vietu noteikumi marihuānas smēķēšanai. "Federālās zemes ir tiesīgas noteikt naudas sodu katalogu par administratīvajiem pārkāpumiem. Mums Berlīnē vēl nav naudas sodu kataloga; tas joprojām tiek izstrādāts. Bavārijā jau tāds ir, un tajā ir paredzēti drakoniski sodi," pastāstīja Pfols.
Tātad likums pieņemts, bet daudz detaļu ap to vēl tikai procesā.