Harkivā sliktākajā gadījumā Kremlis var atkārtot stratēģiju, ko 2016. gadā izmantoja Alepo, kur Krievijas gaisa spēki iznīcināja elektrības un ūdens apgādi un bombardēja slimnīcas un skolas, intervijā laikrakstam "The Wall Street Journal" sacīja Litvinenko.

Kā norāda izdevums, Alepo iedzīvotāju skaits samazinājās līdz trešdaļai no pirmskara līmeņa, pirms Sīrijas diktatora Bašara al Asada režīms atkaroja pilsētu opozīcijas spēkiem.

"Viņi vienkārši padzina cilvēkus. To viņi vēlas praktizēt ap Harkivu," intervijā sacīja Litvinenko.

To viņš formulē kā sliktāko iespējamo scenāriju, atminoties, kā Krievijas gaisa spēki sabombardēja civilo infrastruktūru, piespiežot iedzīvotājus bēgt un galu galā palīdzot Sīrijas diktatoram pilsētu atkarot.

Tiesa, šādi salīdzinājumi izskanējuši jau pirms vairākiem mēnešiem un atsevišķas Ukrainas militārpersonas tos noraidījušas, sakot, ka Kijivai ir līdzekļi, ar kuriem to nepieļaut.

Litvinenko pieļauj, ka Krievijas stratēģija var mainīties, karam turpinoties. Viņš norādīja, ka kara pirmajās nedēļās Krievija iznīcināja Mariupoli daļēji tāpēc, ka nepareizi aprēķināja, cik grūti būs to ieņemt.

Krievijas diktators Vladimirs Putins pagājušajā mēnesī vizītē Ķīnā noliedza, ka Krievija plānotu ieņemt Harkivu. Viņš sacīja, ka ofensīvas mērķis ir izveidot buferzonu, lai aizsargātu pilsētas pie robežas no Ukrainas uzbrukumiem. Tomēr aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izteicās, ka pilsētai bija svarīga loma tā dēvētās sanitārās zonas izveides plānos.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens sacīja, ka Krievijas ofensīva Harkivas apgabalā bija mēģinājums izmantot Rietumu militārās palīdzības kavēšanos.

Harkivas aizstāvēšanā izšķirīgu lomu varētu spēlēt nesen ASV un vēl 11 rietumvalstu pieņemtais lēmums daļēji vai pilnībā atļaut Ukrainai izmantot viņu sniegtās ieroču sistēmas triecieniem Krievijas teritorijā. Kā norāda ASV Kara studiju institūta analītiķi, tas varētu palīdzēt atturēt Krievijas uzlidojumus Harkivas apgabalā.

To atzīst arī karavīri frontē.

"Mēs varētu iznīcināt viņu "S-300" sistēmas, ar kurām viņi masīvi uzbrūk Harkivai, radot iznīcību un nogalinot cilvēkus. Mēs spētu labāk atbildēt viņu uzbrukumiem un spiedienam," stāsta Ukrainas karavīrs Aleksandrs.

Ukraina veica triecienus Krievijā arī iepriekš, taču to bija ļauts darīt tikai ar saviem ieročiem un munīciju. Taču Rietumu ieroči pierādījuši savu efektivitāti – tiek uzskatīts, ka ar to palīdzību Ukraina februārī notrieca lielu Krievijas militāro lidaparātu skaitu un ka līdzīgus panākumus varētu atkārtot, arī aizstāvot Harkivu.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.

Kļūda rakstā?