Zaporižjas AES nonāca Krievijas karaspēka kontrolē pērn martā īsi pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Tur jau agrāk ir notikuši incidenti, piemēram, raķešu apšaudes, bet līdz šim ir izdevies izvairīties no katastrofas.
Ukraina vēsta par Krievijas veikto AES mīnēšanu
Ukrainas amatpersonas regulāri teikušas, ka Krievija izmanto Zaporižjas AES, lai īstenotu kodolšantāžu pret pārējo pasauli. Pēdējo divu nedēļu laikā gandrīz katru dienu no Kijivas izskan apsūdzības, ka Krievijas karaspēks gatavojoties veikt terora aktu stacijā.
Piemēram, 20. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs paziņoja, ka Krievijas karavīri ir izvietojuši sprāgstvielas četros no sešiem Zaporižjas AES energoblokiem, bet dažas dienas vēlāk viņš apgalvoja, ka okupanti ir pilnībā sagatavojušies tam, lai uzspridzinātu staciju
6. jūnijā Hersonas apgabalā sabruka Kahovkas HES aizsprosts, izraisot lielus plūdus un ekoloģisko katastrofu. Ukrainas un arī rietumvalstu amatpersonas vēsta, ka Kahovkas HES dambi uzspridzināja Krievijas okupācijas spēki.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēdējās nedēļās vairakkārt brīdinājis, ka Krievija gatavojas spridzināt arī Zaporižjas AES.
Ukraina brīdina par bīstamāko scenāriju
"Krievijas teroristi gatavo scenāriju radiācijas noplūdei Zaporižjas atomelektrostacijā. Mēs par to esam runājuši jau ilgu laiku.
Pastāv nopietni draudi, jo Krievija ir tehniski gatava izprovocēt lokālu sprādzienu atomelektrostacijā, kas varētu izraisīt bīstamu vielu nonākšanu gaisā," teica Zelenskis.
"Mēs to skaidri pasakām. Mēs to apspriežam ar saviem partneriem, lai visi saprastu, kāpēc Krievija to dara. Pasaules, katras valsts un katra līdera uzmanība un konkrēts spiediens uz Krieviju ir tas, kas ir nepieciešams, lai nepieļautu radiācijas incidentu Zaporižjas atomelektrostacijā," sacīja Zelenskis.
Svētdien okupētās Enerhodaras pilsētas, kur atrodas Zaporižjas AES, mērs Dmitro Orlovs paziņoja, ka pilsētu ir atstājuši vairāk nekā simts stacijas darbinieku – gan vietējie speciālisti, kuri parakstīja līgumus ar Krievijas uzņēmumu "Rosatom", gan no Krievijas atvestie. Viņiem bija uzdots pamest pilsētu līdz 5. jūlijam.
Situācija tiek raksturota kā satraucoša
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi, kurš pirms dažām nedēļām ar savu komandu apmeklēja Zaporižjas AES, apgalvoja, ka nekas nav liecinājis par Krievijas karaspēka gatavošanos spridzināt staciju vai veikt kādas citas darbības, kas varētu novest pie radiācijas noplūdes.
Taču viņš uzsvēra, ka Zaporižjas AES atrodas faktiski uz frontes līnijas, kas rada milzīgus riskus.
"Ņemot vērā pašlaik notiekošo Ukrainas pretuzbrukumu un netālu notiekošās kaujas, ir skaidrs, ka Zaporižjas atomelektrostacija ir ļoti vārīga un tai var nodarīt nopietnus bojājumu apšaužu gadījumā. Es domāju, ka tur var notikt jebkas, un tas mani uztrauc," intervijā telekanālam "France 24" teica Grosi.
Arī ASV valdības pārstāvji apgalvo, ka viņi līdz šim nav manījuši pazīmes, kas liecinātu par Krievijas karaspēka gatavošanos uzspridzināt Zaporižjas AES.
Putinam šobrīd ir svarīgi demonstrēt spēku
Savukārt britu laikraksts "The Times" pirmdien savā redakcijas slejā raksta, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins var dot pavēli uzspridzināt Zaporižjas AES, lai nostiprinātu savas pozīcijas pēc nesenā militārā dumpja, ko sarīkoja algotņu armijas "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins.
"The Times" spriež, ka Putinam kā autoritāram līderim ir svarīgi saglabāt seju savu atbalstītāju acīs.
Pagaidām nekas neliecinot, ka Krievijas armijai varētu būt pa spēkam kādi lieli militāri panākumi frontē, tāpēc nevarot izslēgt iespēju, ka Putins ir gatavs spert kādu radikālus soļus, lai atgūtu iedragāto autoritāti.
"The Times" arī uzsver, ka NATO dalībvalstīm ir stingri jābrīdina Maskava, ka nepaliks atbildi parādā, ja Krievija Zaporižjas AES veiks sabotāžas darbības ar potenciāli katastrofālām sekām.
Ukrainas amatpersonas tikmēr vēsta, ka aizvadītās nedēļas laikā Ukrainas karaspēkam izdevies atbrīvot 37 kvadrātkilometrus okupētās teritorijas.
KONTEKSTS:
2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks pēc iebrukuma Ukrainā okupēja Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. AES, kas atrodas Ukrainas dienvidaustrumos, joprojām atrodas Krievijas kontrolē.
Zaporižjas AES tikusi vairākkārt apšaudīta un cietusi no elektroapgādes traucējumiem. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras eksperti šādus incidentus konstatējuši teju ik dienas. Aģentūra iesaistījusies sarunās ar Kijivu un Maskavu par drošības zonas izveidošanu ap Zaporižjas AES, bet nesekmīgi.
Ukrainas izlūkdienestu rīcībā nonākusi informācija, ka Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas AES, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs arī apgalvoja, ka Krievijas karaspēks mīnējis Zaporižjas AES, toskait tās dzesēšanas sistēmu. Ja tā tiktu bojāta sprādzienā, sekas varētu būt katastrofālas.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits apliecinājis, ka Latvijas atbildīgie dienesti seko līdzi situācijai. Latvijas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka valdība sadarbībā ar Latvijas atbildīgajām iestādēm ir izvērtējusi dažādus apdraudējuma scenārijus, secinot, ka potenciālais apdraudējums Latvijai ir niecīgs.
