"Mēs patiešām vēlamies pāršķirt lappusi šajā jautājumā," uzsvēra Baltā nama preses sekretāre Karīna Žanpjēra, komentējot aicinājumus Baidenam izstāties no cīņas par Balto namu, lai dotu iespēju citam demokrātu kandidātam.
Žanpjēra sacīja, ka Baidena neveiksmīgā dalība debatēs skaidrojama ar to, ka viņš bijis saaukstējies. Debašu laikā Baidens ne reizi vien ieklepojās.
Prezidents savu sniegumu skaidro ar pārāk biežu ceļošanu
Baidens vēlēšanu kampaņas pasākumā otrdien teica, ka viņa sliktajā sniegumā debatēs vainojama laika zonu maiņa, jo viņš pirms tam devies uz Eiropu.
"Es nerīkojos pārāk gudri. Es nolēmu pāris reizes apceļot pasauli," ironizēja ASV prezidents.
Viņš sacīja, ka jautājumā par ceļošanu neesot klausījis savu personālu, un pajokoja, ka debašu laikā "aizmidzis uz skatuves".
Pēc tam, kad telekanāla CNN rīkotajās debatēs ceturtdien 81 gadu vecais Baidens bieži minstinājās, pārteicās un zaudēja domas pavedienu, pastiprinājušās bažas, vai viņš spētu nostrādāt vēl vienu četru gadu amata termiņu.
Bažām demokrātu vidū ir pamats, jo republikāņu kandidāts Donalds Tramps jau ilgāku laiku aptaujās vidēji par dažiem procentiem apsteidz Baidenu. Saprotot, ka Baidena sniegums un tēls pasākumu laikā nerada labu tēlu Demokrātu partijas izredzēm vēlēšanās, pēdējo dienu laikā arvien vairāk publiski izskan aicinājumi Baidenam izstāties no cīņas.
Demokrātu partijas ziedotāju vidū un Kapitolijā pieaug satraukums par to, vai Baidens spēs uzvarēt Trampu vēlēšanās novembrī, aģentūrai AP sacīja par demokrātu iekšējām diskusijām informēti avoti.
Ir daudz jautājumu, vai Baidena sniegums debatēs uzskatāms tikai par atsevišķu gadījumu. Divi cilvēki, kas ir kopā ar prezidentu aiz slēgtām durvīm, aģentūrai AP pastāstīja, ka Baidens bieži izsakās precīzi un tieši, taču mēdz būt arī brīži, īpaši vakarā, kad viņa domas šķiet juceklīgas, viņš pārtrauc teikumu vidū vai šķiet apjucis. Šie cilvēki ar AP runāja ar nosacījumu, ka tiks saglabāta viņu anonimitāte.
Baidenu neizstāties no vēlēšanu cīņas mudinājusi arī viņa ģimene.
Baltais nams informēja, ka Baidens tuvākajā laikā tiksies ar Kongresa līderiem un trešdien viņam būs tikšanās ar štatu gubernatoriem no Demokrātu partijas. Piektdien Baidens sniegs interviju telekanālam ABC. Prezidentam arī plānoti braucieni uz Viskonsinas štatu piektdien un Filadelfiju svētdien. Savukārt nākamajā nedēļā viņš rīkos preses konferenci NATO samita laikā Vašingtonā.
Baidenu aicina izstāties no cīņas par ASV prezidenta amatu
Tikmēr otrdienas vakarā ar aicinājumu Baidenam nekandidēt uz novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām nāca klajā pirmais ASV Kongresā ievēlētais demokrātu politiķis. Pārstāvju palātas deputāts no Teksasas Loids Dogets savā paziņojumā aicina Baidenu izstāties no cīņas, atsaucoties uz to, ka, atšķirībā no Trampa, Baidena pirmā apņemšanās ir strādāt valsts, nevis savā labā.
"Ierodoties mājās Teksasā šajā nedēļas nogalē, es teiktu, ka manu vēlētāju viedoklis ir 10 pret 1 par labu Baidena aizvietošanai sarakstā," raidsabiedrībai NBC atzina Dogets.
"Un līdz ar Augstākās tiesas lēmumu pirmdien mēs zinām: ja noziedznieks un viņa grupējums pārņem Balto namu, mēs nevaram gaidīt no tiesām, ka tās pildīs savu lomu valsts varas līdzsvara un atsvara sistēmā. Un pastāv reālas briesmas, ka mēs varam iegūt republikāņu Kongresu, kur viņam būs tāda vara, ka viņš varēs atļauties jebko – savstarpējus apvainojumus, atriebību pret pretiniekiem un politiskos lēmumus, kas ietekmēs pašmājas un ārvalstis."
Dogets cer, ka Baidens pieņems šādu sāpīgu lēmumu. Dogeta vēlēšanu apgabals ietver Teksasas pavalsts galvaspilsētu Ostinu, kuru savulaik pārstāvējis kādreizējais ASV prezidents Lindons Džonsons. Dogets savā paziņojumā atsaucās uz Džonsona savulaik grūtos apstākļos pieņemto lēmumu nekandidēt 1968. gada prezidenta vēlēšanās.
Baltā nama runaspersona Karīna Žanpjēra vakar vakarā (pēc Latvijas laika) notikušajā preses konferencē pauda pārliecību, ka Baidens zina, kā atgūties pēc šī debašu snieguma. Viņa arī noraidīja iespēju, ka ASV prezidentam vajadzētu veikt kognitīvo spēju pārbaudi.
Demokrātiem nav daudz laika pieņemt lēmumu
ASV mediji vēsta, ka demokrātu partijas biedru, stratēģu un finansētāju vidū ir bažas par to, vai Baidena sniegums debatēs nesāks negatīvi iespaidot partijas rādītājus aptaujās. Raidsabiedrība CBS vēsta, ka notiek diskusijas par to, kādas varētu būt alternatīvas Baidena kandidatūrai. Tomēr, kā norāda NBC, pagaidām Baidena kampaņas komanda ir nogaidošā režīmā. Jāpiebilst, ka atbalstu Baidenam kā demokrātu partijas kandidātam turpina paust viceprezidente Kamala Herisa.
Tiesa gan, atbildot uz raidsabiedrības CBS jautājumu, Herisa izvairījās no tiešas atbildes, paužot pārliecību, ka viņa un Baidens kopā varēs uzvarēt Trampu, kā tas bija pirms četriem gadiem.
Citu demokrātu politiķu vērtējumā Baidena sniegums aizvadītajās debatēs nav uzskatāms par izņēmuma gadījumu, kuru var aizmirst. Daļa pagaidām publiski izvairās paust šādu aicinājumu, kamēr nav publicēti jaunākie aptauju dati vai arī kamēr nav guvuši pārliecību par viņa spējām.
Demokrātu partijas biedriem vajadzēs izšķirties pēc iespējas drīzāk, jo pēc apmēram pusotra mēneša Čikāgā notiks Demokrātiskās partijas kongress. Tā laikā demokrātiem būs jāpieņem lēmums: atkārtoti izvirzīt Baidenu vai tomēr kādu citu kandidātu.
ASV partiju kongresos piedalās delegāti, kuri sola atbalstīt noteiktu kandidātu. Un, lai kāds no kandidātiem iegūtu partijas nomināciju prezidenta amatam, viņam ir jāsavāc noteikts delegātu skaits.
Dienvidu metodistu universitātes politikas zinātnes profesors Metjū Vilsons telekanālam WFAA skaidro, kā Baidena atkāpšanās no tālākas dalības varētu sekmēt jauna partijas atbalstītā kandidāta meklējumus.
"Ceļš uz priekšu paredz Džo Baidenam brīvprātīgi atkāpties. Ja viņš to dara, viņš var atbrīvot savus delegātus. Viņš var vai nu paust atbalstu kādam citam un lūgt viņiem atbalstīt šo cilvēku, vai arī teikt, ka "atstāju jūsu ziņā" un pēc jūsu apņemšanās, kas būtu labākais Demokrātiskās partijas kandidāts. Pat ja Baidens pauž atbalstu kādam, viņš nevar saviem delegātiem uzlikt par pienākumu atbalstīt šo personu. Ja viņš atbrīvo savus delegātus, viņš var lūgt atbalstīt noteiktu personu, bet tad jau tas ir viņu rokās, kā būs kongresa laikā."
Vilsons atzīst, ka partijas kongress, kurā ir vairāki kandidāti, var izraisīt haosu. Pēc eksperta domām, pastāv lielāka iespēja, ka Baidens arī turpmāk būs demokrātu kandidāts vēlēšanās, lai arī šī iespēja ir mazāka nekā pirms nedēļas. Viņš neizslēdz iespēju, ka jebkuram citam kandidātam ir labas izredzes. Un iemesls ir tāds, ka ir ievērojama daļa vēlētāju, kas balsotu par jebkādu alternatīvu Donaldam Trampam. Vēlēšanās novembrī iznākums var būt tuvs, ja Trampam ir manāmas priekšrocības.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums. Pārējie kandidāti jau izstājušies no cīņas, atbrīvojot ceļu Trampam.
Vasarā abas partijas rīkos kongresus, kuros oficiāli izvirzīs Trampu un Baidenu prezidenta amatam. Republikāņu partijas kongress notiks no 15. līdz 18. jūlijam Milvoki, bet Demokrātu partija savu kongresu rīkos no 19. līdz 22. augustam Čikāgā.
