Senos literāros avotos šīs sievietes ir pieminētas samērā bieži, taču par viņu darbību zināms ļoti maz. Viņas, visticamāk, bija sava veida zīlnieces jeb šamanes, kas pareģoja nākotni un pārzināja dažādus maģijas veidus. Arī augstais statuss un īpaša loma vikingu sabiedrībā bija iemesls, kāpēc viņas respektēja un no viņām baidījās.
Materiālo liecību par burvēm ir salīdzinoši maz, un vēsturnieki, veidojot izstādi, pirmkārt izmantoja atradumus no kāda kapa, kas datēts ar mūsu ēras 980. gadiem. Tajā atradās priekšmeti ar rituālu nozīmi, tai skaitā metāla spieķi, bronzas bļoda no tālām zemēm, putnu un dzīvnieku kauli, kā arī ādas soma ar halucinogēnu augu paliekām.
Šeit izstādītas arī citas senlietas, tai skaitā ieroči un trauki, kā arī redzami rekonstruētie tērpi. Bet teātra darbinieki un mākslinieki parūpējās par to, lai ikvienam apmeklētājam būtu īpašas sajūtas, ierodoties "Burves dārzā" un veicot simbolisku ceļojumu. Un tā jau ir mūsdienu burvestība.
