Krievija turpina īstenot teroru pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un trešdiena arī nav izņēmums. Krievijas karaspēka triecienā Ukrainas austrumu pilsētā Dnipro trešdien rīta pusē nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki. Pārsvarā ievainojumi ir no šķembām. Starp nogalinātajiem ir 14 gadus veca meitene.

Krievija triecienā izmantojusi raķetes un trieciendronus, nodarot postījumus vairākiem objektiem, tostarp iepirkšanās centram, citām ēkām un automašīnām. Izcēlušies vairāki ugunsgrēki.

Uzbrukumā skarts liels iepirkšanās centrs, kura apmeklētāju vidū bijuši arī bērni un seniori. Šī nav pirmā reize, kad lielveikals cieš Krievijas uzbrukumā.

"Es aizskrēju uz patvertni laikā. Sākām lūgties. Tas mums palīdzēja. Bet es šeit vairs nestrādāšu. Es vairs to morāli nespēju izturēt," atzīst Dnipro iedzīvotāja Alīna.

"2024. gada 3. jūlija rītā ienaidnieks uzbruka ar trīs sauszemes raķetēm "Iskander-K", četrām vadāmajām raķetēm "Kh-59" un pieciem uzbrukuma bezpilota lidaparātiem "Šahed". Galvenais trieciena virziens ir Dņepropetrovskas apgabals," pavēstīja Ukrainas Gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks.

Viņš arī informēja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši kopumā 11 gaisa mērķus – vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, četras "Kh-59" vadāmās raķetes, piecus "Šahed" bezpilota lidaparātus un vienu Orlan-10 izlūkošanas bezpilota lidaparātu.

"Daudz kas te tika sabojāts. Ļoti, ļoti skaļi sprādzieni. Man ir veca mamma, 84 gadi, lēni staigā. Es domāju, ka viņa vienkārši nomirs. Viņa visa trīcēja… rokas, kājas… Bet no mums tas bija pārāk tālu. Paldies Dievam, māja ir neskarta. Visas durvis mēbelēm gan bija atvērušās. Un ledusskapis atvērās. Un visas durvis starp istabām. Tas bija ļoti spēcīgs sprādziens," stāstīja notikuma aculieciniece.

Tikmēr no Harkivas apgabala kara administrācijas pienākušas ziņas, ka Krievijas spēki uz Harkivu sākuši mest pustonnu smagas vadāmās aviobumbas. Tās spēj trāpīt jebkurā pilsētas vietā, radot ļoti lielus postījumus. Agrāk Krievija šīs bumbas izmantoja tikai triecieniem frontes līnijai, taču tagad tās pielāgotas uzbrukumiem pilsētām. Uzlabotās aviobumbas spēj sasniegt mērķus pat 80 kilometru attālumā.

Uz uzbrukumu Dnipro pilsētā sociālajos tīklos reaģējis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka atkal Krievijas teroristi uzbrukuši Ukrainas pilsētai. Uzbrukums kārtējo reizi mudinājis Zelenski atgādināt partneriem par nepieciešamību apgādāt Ukrainu ar pretgaisa aizsardzības spējām.

Šo teroru var apturēt tikai divas lietas – modernas pretgaisa aizsradzības sistēmas un tāla darbības rādiusa ieroči, uzsver Zelenskis. Vairākas valstis jau apsolījušas modernās "Patriot" sistēmas, taču Ukrainā tās vēl nav nonākušas.

"Esmu aicinājis Ukrainas aizsardzības ministru, kurš šobrīd ir vizītē ASV, noskaidrot konkrētus datumus – kad tiks piegādātas "Patriot" sistēmas, par kuru piegādi ar sabiedrotajiem esam vienojušies," vēsta Zelenskis.

ASV un Ukrainas aizsardzības ministru tikšanās laikā ASV paziņoja par papildu miltāro palīdzību Ukrainai vairāk nekā 2 miljardu apmērā, kas ietvers arī munīciju "Patriot" un citām pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Tikšanās ir arī gatavošanās nākamnedēļ gaidāmajam NATO samitam Vašingtonā, no kura Ukrainā sagaida labvēlīgus lēmumus.

Mediji vēsta, ka alianses valstis apņēmušās nākamgad atbalstīt Kijivu ar 40 miljardiem dolāru, taču pagaidām neesot spējušas vienoties par ilgāka termiņa atbalstu.

Ukraina sagaida lielāku atbalstu no partneriem militārās tehnikas ziņā, precīzāk, vairāk pretgaisa aizsardzības, bet ļoti nepieciešams valsts funkcionēšanai ir arī finansiālais atbalsts un te ir labas ziņas no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF). 

Ukrainas valsts budžets saņēmis piekto pārskatījumu no SVF aptuveni 2,2 miljardu dolāru apmērā. Un šis finansējums Ukrainai tiek piešķirts no četrus gadus garās Paplašinātās finansēšanas mehānisma programmas.

Programmas ietvaros Ukraina no fonda piesaistījusi jau kopumā aptuveni 7,6 miljardus dolāru. Bet kopumā četru gadu laikā paredzēta summa 16 miljardu dolāru apmērā. Premjers Deniss Šmihaļs skaidrojis, ka fonda piešķirtā nauda palīdzēs valdībai finansēt kritiskos budžeta izdevumus, sociālos pabalstus, kā arī mediķu un skolotāju algas.

Atbalsts gan nāk ne par velti, precīzāk – ar prasību Ukrainai turpināt īsteno dažāda veida reformas. Aģentūra "Bloomberg" vēstīja, ka fonds, piemēram, vēlas, lai Ukraina groza Muitas kodeksu, lai stiprinātu cīņu pret korupciju.

Ukrainai muitas darbības būs jāsaskaņo ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, jānostiprina personāla godprātība un jāievieš pārredzams darbā pieņemšanas process. Korupcijas jautājumi, protams, Ukrainai joprojām ir sāpīgs temats, jo, lai gan tā ir guvusi panākumus, vēl ir daudz darāmā un par korupcijas lietām Ukrainā laiku pa laikam mēs dzirdam.

Laikraksts "The Telegraph" rakstīja, ka NATO alianse samitā no Ukrainas pieprasīšot papildu soļus pirms tālāk tiktu virzītas sarunas par Ukrainas pievienošanos aliansei. To laikrakstam ir norādījusi augsta ranga amatpersona ASV Valsts departamentā. NATO diplomāti un amatpersonas esot iesniegušas Ukrainai to reformu sarakstu, kuras tai būs jāīsteno.

Tikmēr aģentūra "Reuters" un aģentūra DPA šodien vēstīja, ka NATO valstis ir vienojušās nākamgad sniegt Ukrainai palīdzību 40 miljardu eiro apmērā.

Dažas valstis un aizejošais ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vēlējās panākt apņemšanos par ilgtermiņa un lielāku finansiālu atbalstu, taču ir valstis, kas pret šādam saistībām iebilst un to nav izdevies panākt.

Ukrainu tikmēr nemierīgu dara Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās ar Ķīnas līderi Kazahstānā, kuras laikā medijos izskan ziņas, ka Ķīna savai sabiedrotajai izstrādājot jaunus letālos ieročus, proti, kaujas dronus līdzīgus irāņu "Shahed", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.

Krievija pēdējos mēnešos ievērojami pastiprinājusi gaisa uzlidojumus visā Ukrainas teritorijā. Tā rezultātā aizvadītais mēnesis Ukrainai nesis lielākos  civiliedzīvotāju upurus teju gada laikā, norāda ANO cilvēktiesību misija Ukrainā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.