Preses konferenci dienu pēc ierašanās Vācijā sniedza Krievijas disidenti Andrejs Pivovarovs, Vladimirs Kara–Murza un Iļja Jašins, kuri dalījās izjūtās gan par ieslodzījumā piedzīvoto, gan atbrīvošanas brīdi.
Kara-Murza: Tā bija cilvēku dzīvību glābšana
"Pirms divām dienām es gulēju uz grīdas Maskavas cietumā. Pirms nedēļas es izcietu sodu vieninieka kamerā Sibīrijā. Tajā naktī, kad no Sibīrijas kameras mani veda uz Maskavu, es domāju, ka mani ved nogalināt. Kā jūs saprotat, es par nākotni īpaši nedomāju. Viss liekas sirreāli. Vienīgais, par ko es tagad domāju, ir tas, ka pirmoreiz kopš 2022. gada pavasara es satikšu savu sievu un trīs bērnus," sacīja Kara-Murza.
Viņš arī pauda, ka tas, ko žurnālisti dēvē par "ieslodzīto apmaiņu", patiesībā ir cilvēku dzīvību glābšana. No piespriestā 25 gadu soda viņš Omskas cietumā bija pavadījis divus gadus un četrus mēnešus, kuru laikā tikai vienu reizi runājis ar sievu. Ieslodzījumā visgrūtākā ir atšķirtība no citiem, no tuviniekiem, uzsvēra Kara Murza.
Pārējai pasaulei ātrāk jāsaprot, ko nozīmē pašreizējā Krievija. Jāsaprot, ka tur ir vēl simtiem politieslodzīto, kuru vienīgā vaina – ka viņi domā pretēji varas noteiktajam. Viņš aicināja rīkoties ātrāk, lai nenotiktu nelabojamais:
"Vladimirs Putins ir personīgi atbildīgs par Alekseja Navaļnija slepkavību, tieši tāpat kā Vladimirs Putins ir personīgi atbildīgs par Borisa Ņemcova slepkavību.
Šodien mūsu valstī Krievijā pie varas ir nevis vienkārši autoritārs režīms, šeit valda slepkavu režīms ar pašu galveno slepkavu priekšgalā.
Kā kristietis, ticīgs cilvēks, es zinu, ka Putina kungs par nodarīto atbildēs Visaugstākās tiesas priekšā, taču es ļoti ceru, es vēlos pats ieraudzīt un līdz tam nodzīvot, ka Putins atbildēs par nodarīto arī vienkāršas tiesas priekšā šeit, uz zemes," sacīja politieslodzītais.
Jašins: Vēl ir daudz politieslodzīto
Savukārt Jašins atzina, ka "ir grūti sadzīvot ar domu, ka tevi atbrīvoja, jo atbrīvoja slepkavu".
"Tas emocionāli ir ļoti grūti. Un es jūtu smagumu sirdī par to, ka mani biedri joprojām ir aiz restēm. Daudz politieslodzīto – vairāk nekā tūkstotis aizvien Krievijā. [..] Un, protams, apmaiņas motivē Putinu ņemt vairāk ķīlnieku. Tas palielina politieslodzīto skaitu. Es domāju, to saprot arī [Vācijas kanclers] Olafs Šolcs, kurš par to tika ļoti kritizēts," pauda Jašins.
Jašins pat izteicās, ka bijis pret iekļaušanu apmaiņas sarakstos, jo uzskata, ka Kremļa kritiķa balss Krievijā ir vērtīgāka nekā ārpus tās. Vienlaikus viņš apzinoties, ka viņa atgriešanās beigtos ar Alekseja Navaļnija likteni.
Politologs: Pret Krieviju jāattiecas kā pret mafiju
Savukārt politologs Dmitrijs Oreškins intervijā Latvijas Radio atzina – ieslodzīto apmaiņa lieliski parāda arvien lielāku asimetriju vērtību sistēmā un asimetriju sociālajā kultūrā, kas arvien vairāk iezīmējas starp Putina Krieviju un cilvēces attīstīto daļu.
Viņa ieskatā tas parāda, ka pret Krieviju nevajag attiekties kā pret normālu valsti.
"Rietumi izglābj cilvēkus, kas nepārkāpa nekādus, atvainojos par izteicienu, dievišķos un cilvēciskos likumus, kurus vienkārši sagrāba par ķīlniekiem. Krievija tikmēr saņem pretī vai nu kriptovalūtu krāpniekus, vai nu atklātus spiegus, kas dzīvoja ar svešu pasi un izlikās par citas valsts pilsoņiem, nodarbojās ar finanšu plūsmu pārdali ietekmes aģentu starpā Eiropas Savienībā, vai arī vienkārši profesionālus slepkavas. Un viņu priekšā izklāja sarkano paklāju. Jā, tas lieku reizi atgādina, ka pret Putina Krieviju vajag attiekties nevis kā pret normālu valsti, bet kā pret strukturētu, dziļi iesakņojušos mafiju, kas neievēro nevienu likumu, izņemot tos, kas ir pēc viņu izpratnes," vērtēja Oreškins.
KONTEKSTS:
Krievija un rietumvalstis 1. augustā veica lielāko ieslodzīto apmaiņas darījumu kopš aukstā kara beigām. Kā vēsta Rietumu un neatkarīgie Krievijas mediji, kopumā apmainīti 26 cilvēki. Apmaiņas darījumā iesaistīta Krievija un tās sabiedrotā Baltkrievija, kā arī ASV, Vācija un citas rietumvalstis.
