Tā vēsta aģentūra "Associated Press", atsaucoties uz diviem avotiem, kas lūguši ievērot anonimitāti. Sarunas notiek pirms nākamnedēļ gaidāmās Harisas priekšvēlēšanu kampaņas tūres septiņās pavalstīs.
Intervējamo personu vidū ir četru štatu gubernatori, kā arī Arizonu pārstāvošais senators Marks Kellijs un satiksmes ministrs Pīts Butidžidžs.
Līderpozīcijās šobrīd ir senators Kellijs un Pensilvānijas gubernators Džošs Šapiro.
Aģentūra "Associated Press" vērš uzmanību uz to, ka daži no Harisas intervējamo sarakstā esošajiem ir mainījuši savus nedēļas nogalē plānotos pasākumus. Viņu vidū ir Šapiro, kam brīvdienās bija plānoti trīs kampaņas līdzekļu vākšanas pasākumi.
Otrdien Pensilvānijas štata pilsētā Filadelfijā sāksies Kamalas Harisas priekšvēlēšanu kampaņas tūre. Līdz tam laikam jau ir jābūt zināmam, kurš būs viņas cīņubiedrs un Demokrātiskās partijas izvirzītais viceprezidenta kandidāts. Tiesa, demokrātiem varētu būt nepieciešamība popularizēt iespējamo partijas viceprezidenta amata kandidātu.
Kā liecina aģentūras "Associated Press" un Čikāgas Universitātes Nacionālā sabiedriskās domas pētniecības centra veiktā aptauja,
no visiem iespējamajiem kandidātiem visatpazīstamākais amerikāņu vidū ir Demokrātiskās partijas senators no Arizonas pavalsts Marks Kellijs.
Apmēram trīs no 10 amerikāņiem viņu vērtē drīzāk pozitīvi vai noteikti pozitīvi, taču puse valsts iedzīvotāju nezina pietiekami daudz, lai par viņu varētu veidot viedokli.
Cits kandidāts, kura vārds tiek bieži minēts kā iespējamais Harisas cīņubiedrs gaidāmajās vēlēšanās, ir Pensilvānijas štata gubernators Džošs Šapiro. Viņš ir vairāk atpazīstams ASV ziemeļaustrumos, tur divas piektdaļas pieaugušo vērtē viņu pozitīvi, bet tikpat daudzi nezina par viņu pietiekami, lai varētu veidot viedokli.
Neatkarīgi no Harisas izvēles ir skaidrs, ka viņas iesaistīšanās kampaņā ir iedevusi jaunu elpu vēlēšanu kampaņā. Raidsabiedrības NBC žurnālisti uzrunāja vairāk nekā 20 demokrātu un republikāņu partiju pārstāvjus, un teju visi pauž uzskata, ka cīņa starp Harisu un Trampu kļūst arvien ciešāka. To, ka Harisas atbalsts pietuvinās Trampa rādītājiem, apliecina arī vairākas nesenas aptaujas.
Intervijā telekanālam CNN Amerikas Universitātes profesors Alans Lihtmans norāda, ka pēdējo trīs nedēļu laikā maz kas esot mainījies, taču pagaidām pēc vairākiem kritērijiem – jeb Lihtmana valodā, "atslēgām" – priekšrocības ir demokrātu pusē.
"Baidenam izstājoties, viņi zaudē amata atslēgu. Bet demokrāti beidzot kļuva gudri un saliedējās ap Kamalu Harisu. Tas nozīmē, ka viņi saglabā sāncensības atslēgu.
Tāpēc viņi zaudē tikai vienu atslēgu, kas demokrātiem joprojām dod izredzes atkārtoti uzvarēt vēlēšanās. Daudz kam jānoiet greizi, lai viņi zaudētu. To esmu teicis jau mēnešiem ilgi, un neviens no kampaņas pasākumiem to nav mainījis," pauda Lihtmans.
Lihtmana vērtējumā Harisa demokrātiem ir palīdzējusi "citu partiju atslēgas" skatījumā, kas nozīmē, ka samazināsies iespēja vēlētājiem izvēlēties kādu citu prezidenta kandidātu. Ekonomikas jautājumos Harisai vēl ir iespēja izmainīt vēlētāju viedokli, jo profesora ieskatā līdz šim demokrātiem nav bijusi veiksmīga komunikācija šajos jautājumos.
Šonakt pēc Latvijas laika paredzēts republikāņu izvirzītā kandidāta Donalda Trampa kampaņas pasākums Džordžijas pavalsts galvaspilsētā Atlantā. Līdz šim republikāņu politiķis kampaņā ir vērsis savu kritiku pret Harisas izcelsmi, un, kā raidsabiedrībai CNN norādījis kāds Trampa kampaņas pārstāvis, šādi vēstījumi tiks izmantoti, lai Harisu sauktu kā "nepatiesu". Minētais pārstāvis kanālam teica, ka līdzīgi vēstījumi gaidāmi Trampa kampaņas pasākumā Atlantā.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasījās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš bija apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Taču pēc neveiksmīgā snieguma TV debatēs pastiprinājās šaubas par 81 gadu vecā Baidena spēju vēl četrus gadus pildīt prezidenta pienākumus.
21. jūlijā Baidens paziņoja par izstāšanos no cīņas. Viņš aicināja demokrātus atbalstīt tagadējās viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūru ASV prezidenta amatam. Lielākā daļa demokrātu līderu ir pauduši atbalstu Harisai; viņas kandidatūru oficiāli plānots apstiprināt Demokrātu partijas kongresā, kas notiks no 19. līdz 22. augustam Čikāgā.
Republikāņu partijas kandidāts prezidenta amatam būs eksprezidents Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums.
