Latvijas un Albānijas divpusējām attiecībām ir 96 gadus ilga vēsture. Abas viena otras neatkarību atzina 1928. gadā. Latvijā jau septiņus gadus uzturas albāņu karavīri, kuri dien NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā kopā ar vēl 11 valstu karavīriem. Pēdējos gados augušas arī Latvijas un Albānijas tirdzniecības saites – Latvijas vadošās eksporta preces ir farmaceitiskie produkti, rūteri, arī kūdra, bet visvairāk importējam dārzeņus.
Rinkēvičs ar Begaju pārrunāja divpusējās sadarbības attīstīšanu. Latvija no savas puses arī turpmāk atbalstīs šīs valsts ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Albānija šobrīd ir Eiropas Savienības kandidātvalsts. Prezidents Begajs pauda, ka Latvijas sasniegumi ir iedvesmojuši Albāniju pievienoties NATO. Viņš arī augstu novērtē Latvijas karavīru dalību NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā, kas nodrošina mieru un drošību ne tikai šajā valstī, bet arī visā Rietumbalkānu reģionā.
Latvijas dalību Eiropas Savienībā Begajs raksturoja kā eirointergrācijas veiksmes stāstu. Albānijas prezidents atzīmēja, ka valsts iestāšanās Eiropas Savienībā ir viena no stratēģiskajām prioritātēm, un viņš arī pateicas Latvijai un Rinkēviča kungam par ilgstošu atbalstu Albānijas ceļā uz Eiropas Savienību.
"Ja šīs valstis izpilda noteiktos kritērijus, veic reformas tādās jomās kā korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana, tiesiskuma stiprināšana, publiskā pārvalde, tad Eiropas Savienība nevar aizbildināties ar kaut kādiem iekšējiem vai kādas dalībvalsts iekšpolitiskajiem aspektiem," uzskata Rinkēvičs.
"Arī Eiropas Savienībai ir jāizpilda labā griba un jāpilda solījumi, kad prasības ir izpildītas. Un mēs redzam, ka Albānija ļoti daudz prasības ir izpildījusi, tādēļ mēs stingri atbalstām tālāku Albānijas ceļu Eiropas Savienībā."
Begajs arī atzīmēja, ka čarterlidojumi no Rīgas uz Albānijas galvaspilsētu Tirānu ir labs sākums, taču ar to nepietiek. Atbildot uz žurnālista jautājumu, būtu interese, ka abas valstis savieno tiešais reiss. Tāpat Albānijas prezidents teica, ka vēlētos redzēt Latvijas tiešās investīcijas tādās jomās kā, piemēram, enerģētikā, infrastruktūrā, tūrismā.
Albānijas prezidents uzsvēra arī valsts atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, kā arī prezidenta Zelenska miera plānu.
Begajs arī teica, ka atbalsta palielināšana Ukrainai ir būtiska visu mūsu kopīgajai drošībai, cik vien tas būs vajadzīgs. Uz jautājumu, kāpēc šai valstij ir svarīgi atbalstīt Ukrainu, Begajs sniedza šādu atbildi.
"Krievija ir sākusi agresiju, un visiem vajadzētu nostāties pret Krieviju. Albānijai tas ir svarīgi arī tāpēc, ka reģions, kurā dzīvojam, nav imūns pret trešajiem spēlētājiem. Klātesoša ir arī Krievija, Ķīna un Irāna, tādēļ nevēlamies vēl vienu karsto punktu šajā apkaimē," atzina Begajs.
Prezidents atzīmēja, ka Albānija Ukrainai līdz šim ir sniegusi militāru atbalstu, kā arī humāno palīdzību.
Turpinoties vizītei, Albānijas prezidents trešdien apmeklēs Ādažu militāro bāzi, kur atrodas arī Albānijas karavīri daudznacionālā kontingenta ietvaros. Savukārt Latvijas lielākais karaspēka kontingents ārpus Latvijas ir dalība NATO vadītajā misijā Albānijas kaimiņvalstī Kosovā.
