Īsteno neregulāras izmēģinājuma translācijas no Kaļiņingradas
Augusta sākumā Lietuvas sabiedriskais medijs LRT vēstīja, ka klausītājiem Baltijas valstīs bija iespēja uztvert vidējo viļņu diapazonā Krievijas valsts radio kanālus. Kādā sociālajos medijos publicētā grafikā lasāms, ka reizi nedēļā augusta trešdienās noteiktos laikos divās dažādās frekvencēs izmēģinājuma kārtā tika iedarbināts raidītājs no raidošā centra Kaļiņingradas apgabala Boļšakovā, kurš retranslēja valsts radiokanālu "Radio Rossii".
Tīmeklī atrodamā informācija liecina, ka neregulāras izmēģinājuma translācijas no šī Krievijas anklāva notiek kopš 2022. gada oktobra. Katru reizi translāciju ilgums ir bijis atšķirīgs. Bet starp norādītajiem raidīšanas virzieniem minētas arī Baltijas valstis.
Jāpiebilst, ka Krievijas valsts radio stacijas pārstāja raidīt vidējo viļņu diapazonā pirms desmit gadiem. Vienīgais izņēmums – valsts radiokanāla "Vesti FM" retranslācija no Krievijai piederošā Grigoriopoles radiocentra Moldovas separātiskajā reģionā Piedņestrā kopš 2014. gada. Neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā no turienes tika uzsākta arī valsts radiokanāla "Radio Rossii" retranslācija.
Ir iespējams, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļu darbības un retranslācijas aizliegums Eiropas Savienības (ES) valstīs, ieskaitot Baltijas valstis, ir mudinājis lēmumu pieņēmējus izšķirties par radio apraides izmantošanu nolūkā sasniegt līdz šim zaudētās auditorijas.
Krievija allaž cīnījusies par lielu daļu vidējo viļņu frekvenču
Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija vēl pagājušajā gadā pievērsa uzmanību "Krievijas televīzijas un radio apraides tīkla" vadītāja Andreja Romančenko paustajam sarunā ar kanāla "Izvestija" korespondentu. Tajā Romančenko sacīja, ka viņa vadītajai iestādei dots uzdevums līdz 2025. gadam sagatavot radiocentrus apraidei uz ārzemēm. Viņš arī pastāstīja, ka izmaksas lieljaudas apraides atjaunošanai garo, vidējo un īso viļņu diapazonā mērāmas 64 miljardu rubļu jeb 628 miljonu eiro vērtībā, plus ikgadējs atbalsts apmēram 118 miljonu eiro vērtībā.
Viena no frekvencēm, kurā līdz šim tika veiktas izmēģinājuma translācijas no Boļšakovas radiocentra – 549 kiloherci (kHz), bija arī frekvence, kur līdz Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumam bija dzirdama arī Ukrainas Radio programma.
Saskaņā ar 1975. gadā apstiprināto Ženēvas frekvenču plānu, kas regulē frekvenču izmantošanu garo un vidējo viļņu diapazonā Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Okeānijā, minētā frekvence bija atvēlēta arī Padomju Savienībai.
Taču, tā kā frekvenču izmantošanas nolīguma parakstītāja pušu vidū bija ne tikai Padomju Savienība, bet arī toreizējā Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika, faktiski padomju valstij izdevās iegūt tiesības uz vairākām frekvencēm. Tiesa, Ukrainai atvēlētās frekvences jau tad bija apzīmētas kā tai, nevis Padomju Savienībai piederošās frekvences.
549 kHz frekvencē padomju laikā tika sinhroni translēta vissavienības mēroga programma "Majak". Kā nesenā sarunā ar Lietuvas sabiedrisko mediju norādīja bijušais Ukrainas nacionālās radiokompānijas ģenerāldirektora vietnieks Valērijs Jurčenko, pēc Padomju Savienības sabrukuma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstis mēģināja sadalīt mantojumā saņemtās frekvences. Taču ar minētās frekvences, gluži kā ar citu sinhronizētā tīkla frekvenču sadalīšanu, gāja grūtāk. Kā atzīmēja eksperts, jau toreiz Krievija mēģināja darīt visu, lai pēc iespējas vairāk šo frekvenču nonāktu tās pārziņā. Beigās bija nerakstīta vienošanās, ka šī frekvence pienākas Ukrainai. Situācija mainījās šī gadsimta sākumā, un, kā Lietuvas sabiedriskajam medijam pastāstīja Jurčenko, būtisks solis bija Krievijas īstenotā Grigoriopoles radiocentra Piedņestrā iegāde.
"Tajā pašā 2008. gadā krievi mēģināja sākt raidīt 549 kilohercu frekvencē. Taču tā piederēja nevis Grigoriopolei Piedņestrā, bet gan pašai Kišiņevai. Viņi toreiz iedarbināja raidītāju, taču mēs laikus reaģējām un ieslēdzām savu raidītāju. Mums Lučā bija 500 kilovatu raidītājs. Protams, mēs viņus nospiedām. Pēc šī viņi pārtrauca mēģinājumus izmantot šo frekvenci," stāstīja Jurčenko.
Kopš tā laika ar pārtraukumiem Ukrainas Radio programma tika pārraidīta minētajā frekvencē. Pēdējo reizi raidītājs šajā frekvencē atsāka strādāt līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Taču, kaujām pietuvojoties Mikolajivai, kuras apkaimē atradās lieljaudas vidējo viļņu raidītājs, Ukrainas Radio translācija šajā frekvencē tika pārtraukta. Kauju laikā minētais radiocentrs tika iznīcināts, kā rezultātā šajā frekvencē Ukrainas Radio programma vairs neraida. Tas palielina iespēju Krievijai bez ierobežojumiem izmantot šo frekvenci. It īpaši tāpēc, ka šobrīd vidējo viļņu diapazonā Ukrainas Radio skan tikai vienā frekvencē – 1278 kHz – no salīdzinoši mazākas jaudas raidītāja valsts dienvidu daļā.
Frekvenci izmanto arī uz Ukrainas rēķina
Vai augustā ieplānotās izmēģinājuma translācijas no Krievijas anklāva maz atbilst starptautiski saskaņotajam?
Latvijas valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" radiofrekvenču plānošanas departamenta vecākais eksperts Juris Rencis norādīja: "Vienai [1143 kHz] frekvencei atbilst precīzi, savukārt otrai – 549 – diemžēl tur ir minēta krietni lielāka [jauda] nekā tai vajadzētu būt. To faktiski ir grūti novērtēt no attāluma, bet vienā frekvencē neatbilst gan."
Saskaņā ar savulaik pieņemto Ženēvas frekvenču plānu, kurš ar grozījumiem spēkā ir joprojām, Krievija apraidei no Kaļiņingradas anklāva drīkst izmantot 549 un 1143 kHz frekvences. Taču vienai no izmēģinājuma translācijām 549 kHz frekvencē norādītā jauda – 600 kilovati – pārsniedz pieļaujamo.
Analizējot pieejamo informāciju, Rencis secināja: "Tā izskatās, ka Krievija izmanto Krievijai paredzētās šīs frekvences izmantošanas tiesības. Nianse ir tāda, ka šī pati frekvence ir paredzēta izmantošanai Ukrainā. Ukrainai un Krievijai būtu normālos apstākļos jāvienojas par parametriem, ja abām valstīm ir interese izmantot šo frekvenci dažādu programmu izplatīšanai, būtu jāvienojas par to, uz kādiem nosacījumiem kā viens, tā otrs lieto. Jāsaprot, ka tagad Krievijas un Ukrainas starpā tādas vienošanās nebūs. Un tad katrs, pieļauju, ka izmantos pēc saviem ieskatiem, cik tālu viņi ir gatavi ievērot starptautiskos nosacījumus. Tā ir runa par to jaudu, jo Krievija saskaņā ar plānu šo frekvenci varētu izmantot. Tur varētu tikt translēta cita programma kā Ukrainai, bet izstarošanas parametri – pirmkārt, ukraiņiem jānovērtē, kādus viņi uzskatītu par pieņemamiem, lai tas neradītu traucējumus viņu programmas izplatīšanai šajā pašā frekvencē. Normālos apstākļos tur būtu jābūt vienošanās par izstarošanas parametriem."
Krievijas mēģinājumi izmantot AM apraidi drīzāk vērtējami kā izmisuma solis
Vai šādas translācijas rada problēmas Ukrainai? Kā sarunā ar Latvijas Radio atzīmēja Ukrainas Radio ģenerālproducents Jurijs Tabačenko, lielākā klausītāju daļa dod priekšroku FM, kur valsts sabiedriskajam radio arī ir plašākais raidītāju tīkls visu Ukrainas raidstaciju vidū. Tabačenko savā atbildē vērsa uzmanību, ka starp Krievijas mērķiem tās pilna mēroga iebrukuma pirmajā mēnesī bija gan torņi, gan arī radio raidītāji AM un FM diapazonā.
"Bija acīmredzams, ka viņi mēģinās izmantot šīs frekvences bez atļaujām no jebkādām iestādēm. Viņi sāka izmantot šo frekvenci. Kāpēc? Viņi zināja, ka šai frekvencei bija zināma auditorija. Ne liela, ja salīdzina ar FM, bet tā pastāvēja. Viņi neskaita naudu, nauda viņiem nav problēma. Viņi var tērēt daudz naudas šiem dārgajiem raidītājiem pat mazai auditorijai, jo viņi izmanto visus iespējamos veidus, lai sasniegtu savu auditoriju. Es domāju, ka [apraidei vidējos viļņos] nav nopietna ietekme auditorijai, ja salīdzina ar citiem viļņiem, bet tā veido kādu procentu. Jāsaprot, ka sliktākā Krievijas ietekme ir no viņu TV kanāliem, kas raida uz ārzemēm, kā "Russia Today" un tā tālāk, (..) un sociālie tīkli, kā arī ietekme uz vietējiem medijiem ikvienā valstī," sacīja Tabačenko.
Salīdzinājumam – Krievijas radio staciju uztveramība FM diapazonā Ukrainā aprobežojas tikai ar dažiem pierobežas reģioniem ierobežotā attālumā. Tabačenko atzīmēja, ka tas viņiem ir zināms, arī pateicoties klausītāju ziņotajam.
Vaicāts par to, vai ir plānots atsākt apraidi 549 kHz frekvencē, Ukrainas Radio ģenerālproducents atbildēja, ka tas ir grūts jautājums gan tehniskā, gan finansiālā ziņā. Viņš norādīja, ka bez šobrīd valsts dienvidos esošā vidējo viļņu raidītāja Ukrainas Radio programmas retranslācijai tiek izmantots arī raidītājs Lietuvā, ko Tabačenko vērtēja atzinīgi. Viņaprāt, grūts jautājums ir arī par jauna vidējo viļņu apraides tīkla izbūvi.
Efektīvāki gan ir citi līdzekļi. Ukrainas Radio ēterā katru dienu skan raidījumi, kuros tiek atspēkota Krievijas dezinformācija un viltus ziņas. Tabačenko atzīmēja, ka viltus vēstījumu atspēkošanai tiekot darīts daudz. Viņš arī sacīja, ka lielākā daļa Ukrainas sabiedrības nevēlas skatīties vai klausīties jebko, kas nāk no Krievijas.
Tehnoloģiju attīstības laikmetā Krievijas mēģinājumi izmantot apraidi vidējo viļņu diapazonā panāks skaitliski ierobežotas auditorijas sasniegšanu gan Baltijas valstu reģionā, gan arī Ukrainā. Turklāt atvērts paliek jautājums, kādā apjomā tuvākajos gados šī apraide varētu tikt veikta.
Ukrainas un arī Latvijas piemēri rāda, ka tīmeklis joprojām ir viens no efektīvākajiem Krievijas vēstījumu un dezinformācijas izplatīšanas kanāliem. Ņemot vērā to, ka lielākajā daļā Baltijas un Austrumeiropas valstu iedzīvotāji informāciju jau tagad neizvēlas iegūt no Krievijas informācijas resursiem,
Krievijas mēģinājumi izmantot AM apraidi drīzāk vērtējami kā izmisuma solis. Un labākais veids, kā pretdarboties Krievijas informatīvajai ietekmei neatkarīgi no vides, ir stiprināt gan mediju pieejamību, gan arī sabiedrības izglītotību.
Latvijas Radio ieraksta tapšanas brīdī augusta beigās plānotās translācijas nebija uztveramas – informācijas pieejamības trūkums tīmeklī liek domāt, ka tādas arī nebija notikušas.
