Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēstīja, ka saskaņā ar sākotnējo informāciju uzbrukumā izmantotas divas ballistiskās raķetes.
Uzlidojumā daļēji sagrauts Militāro sakaru institūts, zem kura gruvešiem joprojām iesprostoti cilvēki. Cietušas arī apkaimē esošās dzīvojamās mājas.
"Gaisa trauksme skanēja vien minūti pirms nogranda divi sprādzieni. Mēs bijām mājās un uzreiz ar bērnu iemukām vannasistabā. Tā kā mums tuvumā nav bumbu patvertnes, bēgšana prasītu ilgu laiku," stāsta Poltavas iedzīvotāja Anastasija.
"Mēs bijām ļoti nobijušies. Par laimi, trieciens mūs neskāra. Bet blakus ir māja, kurai bija izsisti visi logi. Mums mājās nav pagraba, tāpēc viss, kas atlika, bija sēdēt un gaidīt," atzīst Olena.
I received preliminary reports on the Russian strike in Poltava. According to available information, two ballistic missiles hit the area. They targeted an educational institution and a nearby hospital, partially destroying one of the telecommunications institute's buildings.… pic.twitter.com/TNppPr1OwF
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) September 3, 2024
"Cilvēki nokļuva zem gruvešiem. Daudzus izdevās glābt. Vairāk nekā 180 cilvēku ir ievainoti. Diemžēl ir daudz bojāgājušo. Pašlaik zināms par 41 nogalināto. Izsaku līdzjūtību upuru tuviniekiem," vēsta Zelenskis.
Ukrainas Ģenerālprokuratūra vēlāk precizēja, ka nogalināts vismaz 51 cilvēks, bet vairāk nekā 200 ir ievainoti. Domājams, ka Krievija uzbrukumā izmantojusi ballistiskās raķetes "Iskander-M".
Šīs raķetes ar līdz pat 500 km darbības rādiusu un ievērojamām iznīcināšanas spējām varētu būt palaistas no okupētās Krimas.
Horrific scenes in Poltava as Russians have just hit the Poltava Institute of Communications with 2 ballistic missiles.
— KyivPost (@KyivPost) September 3, 2024
41 dead, 180 wounded, rescue efforts ongoing. pic.twitter.com/NR3wN1QH2K
Zelenskis atkārtoti aicinājis sabiedrotos piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes, lai Ukraina varētu efektīvāk aizstāvēties pret Krievijas teroru.
"Krievu nelieši par šo triecienu, bez šaubām, tiks saukti pie atbildības. Un es vēlreiz mudinu visu pasauli, kam ir spēks apturēt šo teroru – pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes ir vajadzīgas Ukrainā, nevis kaut kur tālu noliktavās. Tālas darbības rādiusa ieroči, kas var aizsargāt pret Krievijas teroru, nepieciešami tagad, nevis vēlāk.
Diemžēl katra kavēšanās diena nozīmē vairāk zaudētu dzīvību."
Poltavas pilsēta atrodas Ukrainas vidienē, simtiem kilometru attālumā no frontes līnijas. Pilsētā ir ap 280 000 iedzīvotāju.
Poltava ir piedzīvojusi uzbrukumus iepriekš, bet tā nav bijusi pakļauta tāda mēroga uzlidojumiem kā frontei tuvāk esošās pilsētas. Taču pilsētā ir vairākas militāras iestādes, toskait mācību centri, kuros mācījusies liela daļa ukraiņu militārās komunikācijas speciālistu. Izskan versijas, ka tieši tāpēc Poltava izraudzīta par uzbrukuma mērķi.
3. septembra rītā Poltavas iedzīvotāji dzirdēja divus sprādzienus. Tie atskanēja ap deviņiem rītā. Pirms tam Ukrainas Gaisa spēki savā "Telegram" kanālā ziņoja par raķeti Poltavas virzienā. Dažas minūtes pirms sprādzieniem reģionā tika izsludināta gaisa trauksme.
Poltavas apgabala gubernators Filips Proņins notikušo raksturojis kā lielu traģēdiju Poltavas iedzīvotājiem. Apgabalā no rītdienas izsludinātas trīs dienas ilgas sēras.
Divarpus gadus ilgā iebrukuma laikā Krievijas karaspēks regulāri apšaudījis Ukrainas pilsētas ar raķetēm un droniem, nogalinot civiliedzīvotājus. Piemēram, 2022. gada aprīlī raķetes triecienā pa Kramatorskas pilsētas dzelzceļa staciju tika nogalināti vairāk nekā 60 cilvēki, bet 2023. gada oktobrī Hrozas ciemā Harkivas apgabalā okupantu raidītā raķete nogalināja 59 cilvēkus, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu vietējā kafejnīcā.
Krievijas propagandas kanāli gan apgalvo, ka Krievija uzbrūk tikai militāriem mērķiem Ukrainā; arī šoreiz tiek apgalvots, ka trieciena mērķis bija "elektroniskās karadarbības" centrs.
Poltavā ir izvietots Militārais telekomunikāciju un informatizācijas institūts, kas sagatavo speciālistus Ukrainas armijai.
Ukrainas medijos parādījušās ziņas, ka Krievijas uzbrukums noticis laikā, kad institūta kadeti bija pulcējušies uz zvēresta došanas ceremoniju. Krievija jau agrāk mērķtiecīgi devusi triecienus pa vietām, kur masveidā pulcējas Ukrainas militārpersonas.
Ukrainā izskanējusi kritika pret Bruņoto spēku vadību, ka šādi pasākumi joprojām tiek rīkoti, neraugoties uz risku.
"Neviens vadītājs nav sodīts par triecieniem pa kazarmām Javorivā, Mikolajivā, Desnā, kur bija masu upuri. Tādēļ nav brīnums, ka masu pasākumi turpinās. Nav nekādas atbildības, nekādas analīzes un turpinās kļūdas, no kurām vara nemācās, bet upuru skaits vairojas," raksta Ukrainas kara žurnālists Jurijs Butusovs.
Ukrainas amatpersonas noliegušas, ka uzbrukums noticis parādes laikā. Kadeti bijuši institūta telpās, pēc gaisa trauksmes atskanēšanas devušies uz patvertni, bet nav paspējuši nokļūt drošībā.
