Tikmēr Ukrainā vairākos apgabalos, tostarp Kijivas apgabalā, atkal skanējusi gaisa trauksme un darbojusies pretgaisa aizsardzība. Vakar vakarā trieciens ticis dots arī pa Dnipro pilsētu, kā rezultātā tur nodarīti postījumi dzīvojamajām ēkām. Viens cilvēks nogalināts, bet trīs ievainoti. Par sprādzieniem vēlu vakarā tika ziņots arī Harkivā, bet cietušo nav. Uzbrukts arī Zaporižjai, kur nogalināti divi cilvēki, bet divi ievainoti.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis turpina kritizēt Rietumus, norādot, ka Ukraina nav saņēmusi visus Rietumu apsolītos ieročus.
Kopīgā preses konferencē ar Nīderlandes premjerministru Diku Šofu prezidents uzsvēra, ka Ukrainai ir vajadzīga ne tikai atļauja izmantot tāla darbības rādiusa ieročus triecieniem dziļi Krievijā, bet vajadzīgi arī paši ieroči. ASV un Lielbritānija joprojām saglabā ierobežojumus attiecībā uz tāla darbības rādiusa raķešu, piemēram, ATACMS vai "Storm Shadow", izmantošanu, lai trāpītu dziļi Krievijas iekšienē. Taču šādu ieroču izmantošana ir atkarīga arī no Francijas un Vācijas, jo arī tām ir šādi ieroči, sacīja Zelenskis.
Putins apmeklē Mongoliju
Mongolijā oficiālā vizītē vakar vakarā ieradās Krievijas diktators Vladimirs Putins. Kā jau tika gaidīts, šī valsts Putinu nav aizturējusi, neskatoties uz to, ka tā ir Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā un šī tiesa izdevusi Putina aresta orderi.
Daļa Ukrainas likumdevēju no Ukrainas prezidenta partijas ir uzrakstījusi atklātu vēstuli saviem Mongolijas kolēģiem, mudinot apcietināt Putinu vizītes laikā.
Mongolija nav aktīvi atbalstījusi Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, taču ir arī atturējusies no balsošanas par tā nosodīšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Grossi ieradīsies Kijivā
Kijivā otrdien ieradīsies Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grossi, kurš apmeklēs arī Zaporižjas atomelektrostaciju valsts dienvidaustrumos.
Eiropas lielāko atomelektrostaciju Krievija ir okupējusi kopš 2022. gada, un tā ir bijusi vairākkārtēju uzbrukumu un sabotāžas aktu mērķis.
Augusta vidū Grossi sacīja, ka drošības situācija stacijā pasliktinās.
Dienasgaismu ieraudzījis Ukrainā ražots bruņutransportieris
Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents augustā paziņoja par Ukrainas rīcībā esošu jaunu pašu izstrādātu tāldarbības raķešdronu ar nosaukumu "Paļanicja".
Un vairāki avoti apstiprina, ka augustā šis raķešdrons izmantots vienā no uzbrukumiem Krimas pussalā.
Netiek atklāts, pa kādu mērķi trieciens raidīts, taču operācija bijusi sarežģīta un mērķim esot veiksmīgi trāpīts.
Un tagad Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka dienasgaismu ieraudzījis arī Ukrainā ražots bruņutransportieris ar nosaukumu "Horunžij". Jaunais bruņutransportieris ir padomju bruņutransportiera BTR-60 modernizācija, un tas ir aprīkots ar jaudīgāku dīzeļdzinēju. Tas spēj sasniegt līdz 80 km/h lielu ātrumu. Tā korpuss ir izgatavots no somu tērauda, uzlabojot aizsardzību, un tas ir aprīkots arī ar modernu elektroniku.
Līdz jūnija sākumam Ukrainā ir apstiprināti lietošanai vairāk nekā 110 Ukrainā un ārvalstīs ražotu militāro transportlīdzekļu modeļi. Trešdaļa transportlīdzekļu tiek ražoti vietējā tirgū, bet pārējie ražoti vairāk nekā 20 ārvalstīs, tostarp ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā un Itālijā.
