Putins netraucēti viesojas Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstī Mongolijā 

Ukrainas un plašāku starptautisku nosodījumu izpelnījies Mongolijas lēmums nearestēt Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu viņa oficiālās vizītes laikā šajā Austrumāzijas valstī. Mongolija ir atzinusi Starptautiskās krimināltiesas (SKT) jurisdikciju, tāpēc tai bija jāpilda SKT izdotais Putina aresta orderis saistībā ar Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā. Eksperti uzskata, ka Mongolijas bezdarbībai būs juridiskas sekas.

Putins netraucēti viesojas Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstī Mongolijā 
00:00 / 00:00

Medijos publicētajos foto Krievijas vadonis redzams ar Mongolijas prezidentu Uhnāgīnu Hurelsuhu. Abi arī paviesojās galvaspilsētas Ulanbatoras centrālajā Čingishana laukumā, kā arī viņš ir piedalījies svinīgā uzņemšanas ceremonijā. 

Putina lidmašīna vakar vakarā ielidoja Ulanbatoras lidostā, kur viņu draudzīgi sagaidīja vietējās amatpersonas, neraugoties uz Ukrainas, Eiropas Savienības un virknes cilvēktiesību organizāciju aicinājumiem Mongolijai pildīt savas saistības pret SKT un arestēt Krievijas vadītāju.

Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Mongolijai – Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstij – ir jāpakļaujas tiesas lēmumiem.

Eiropas Savienība (ES) un Ukraina pēdējās dienās ir atgādinājušas Austrumāzijas valstij par šo pienākumu, taču Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs jau iepriekš medijiem norādīja, ka nav nobažījies par Putina vizīti šajā valstī.

Starptautiskā Krimināltiesa 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi, apsūdzot viņu kara noziegumos, kas saistīti ar bērnu deportāciju un pārvietošanu no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krieviju.

Politologs Ivans Preobraženskis uzskata, ka Mongolija nearestēja Putinu, jo atrodas bezizejas stāvoklī.

"Tai nav neviena nopietna sabiedrotā, izņemot Krieviju, iespējamā konfliktā ar Ķīnu. Kā reiz teica Kirgizstānas premjerministrs: ja jums Rietumi ir Eiropa un ASV, tad mums Rietumi diemžēl ir Krievija. Tāpēc Mongolijai Rietumi ir Krievija salīdzinājumā ar Ķīnu," Preobraženskis sacīja telekanālam "Nastojaščeje vremja". "Vēsturiski Mongolijai galvenais drauds ir Ķīna. Lai gan Ķīna ir Krievijas sabiedrotā, mongoļi turpina cerēt, ka Krievija viņus pasargās, ja kaut kas notiks. Armēnija nesen pārliecinājās, ka nekas tāds nenotiks, un vēsturiskais sabiedrotais Krievija var mierīgi pamest sabiedroto likteņa varā. Tāpēc arī mongoļiem nevajadzētu sevi maldināt."

Ukrainas Ārlietu ministrija kritizēja Mongolijas varasiestāžu lēmumu nearestēt Putinu. Ministrijas paziņojumā bija teikts, ka tas ir smags trieciens SKT un starptautiskajai krimināltiesību sistēmai.

Kijiva uzskata, ka Mongolija tādējādi ir uzskatāma par līdzvainīgu Krievijas pastrādātajos kara noziegumos Ukrainā. Tāpēc Ukraina sadarbošoties ar saviem partneriem, lai nodrošinātu, ka tas Mongolijai radīs sekas."

Starptautiskā advokātu asociācija paziņoja, ka Mongolija ir devusi priekšroku politikai, nevis likumam. Organizācija brīdināja, ka SKT varētu ierosināt kriminālvajāšanu pret Mongoliju.

Ja Mongolija tā arī nearestēs Putinu, tai, visticamāk, draud kriminālvajāšana par bezdarbību, sarunā ar izdevumu "Politico" norādīja arī ungāru tiesību eksperts Tamāšs Hofmans.

"Starptautiskā Krimināltiesa tad var nolemt nodot lietu Dalībvalstu asamblejai, kas varētu nosodīt Mongolijas pārkāpumu saskaņā ar tā saukto neatbilstības procedūru. Tomēr valstij, kas izdarījusi pārkāpumu, nav paredzētas nopietnas sekas, piemēram, sankcijas," sacīja Hofmans.

Lai arī Mongolija ir apmēram tikpat liela kā Rietumeiropa un Centrāleiropa kopā, tajā dzīvo tikai aptuveni 3,4 miljoni cilvēku. Ulanbatorai ir svarīgi tirdzniecības sakari ar Krieviju, kas līdzās Ķīnai ir viena no divām valstīm, ar kurām tai ir kopīga robeža.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Padomju laikā tā atradās Maskavas pakļautībā. Kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā tā ir centusies uzturēt draudzīgas attiecības gan ar Kremli, gan Pekinu. Valsts nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā un ir atturējusies no balsošanas par konfliktu ANO.

Mongolijas valdība nav komentējusi aicinājumus apcietināt Putinu. Taču prezidenta Hurelsuha preses pārstāvis svētdien sociālajos tīklos noliedza ziņas, ka SKT ir nosūtījusi vēstuli ar lūgumu izpildīt orderi, kad viņš apmeklēs valsti.

Organizācija "Amnesty International" pirmdien brīdināja, ka Mongolijas nespēja arestēt Putinu var vēl vairāk iedragāt SKT leģitimitāti, vienlaikus viņu iedrošinot.

"Prezidents Putins ir bēguļojošs no tiesas," paziņoja "Amnesty International Mongolia" izpilddirektore Altantuja Batdorža. "Jebkurš ceļojums uz SKT dalībvalsti, kas nebeigsies ar arestu, veicinās prezidenta Putina pašreizējo rīcības kursu, un tas jāuzskata par daļu no stratēģiskiem centieniem graut SKT darbu."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti