Seims šādu likumu pieņēmis nedēļu pirms Lietuvas parlamenta vēlēšanām, kas notiks 13. oktobrī.
Par likuma pieņemšanu nobalsoja 78 deputāti, neviens nebija pret, bet pieci atturējās.
Rosinās ārzemniekus apgūt lietuviešu valodu
Seimā apstiprinātās izmaiņas Valsts valodas likumā paredz, ka pakalpojumu sniegšanai jābūt nodrošinātai atbilstoši valdības noteiktajam lietuviešu valodas zināšanu līmenim. Izņēmumi attiecas uz gadījumiem, ja ārzemnieks pastāvīgi neapkalpo klientus, nodarbojas ar preču tirdzniecību tikai uz noteiktu laiku, piemēram, gadatirgos.
Citi izņēmumi var tikt noteikti atbilstoši Izglītības un zinātnes likumā noteiktajam, kad prasība pārzināt valsts valodu tiek uzskatīta par nepamatotu ierobežojumu cilvēka tiesībām tikt nodarbinātam.
Atbildību par Valsts valodas likuma normu ievērošanu nesīs ne tikai iestāžu un uzņēmumu vadītāji, bet arī fiziskas personas.
Likumprojekta virzītāju ieskatā izmaiņas veicinās ārzemniekus integrēties Lietuvas sabiedrībā un vismaz sarunvalodas līmenī apgūt lietuviešu valodu.
Viena no ieceres atbalstītājām, konservatīvās "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" deputāte Daļa Asanavičūte norāda, ka arvien vairāk Lietuvas apkalpošanas sfērā tiek izmantotas svešvalodas, it īpaši krievu valoda.
Tiek dots laiks valodas apgūšanai
Gluži kā Latvijā, arī Lietuvā iedzīvotāju neapmierinātību var izraisīt piegādes kurjeru vai pārdevēju nepietiekamās valsts valodas zināšanas.
"Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" frakcijas pārstāvis Viļus Semeška, paužot atbalstu likumprojekta izmaiņu apstiprināšanai, uzsvēra pieņemtā lēmuma nozīmīgumu.
"Šis ir mūsu pašcieņas jautājums: vai mēs cienām mūsu valsti, mūsu pilsoņus un mūsu valsts valodu? Mums ir jāciena gan sava valsts valoda, gan savi pilsoņi.
Cilvēkiem, kas ieradušies no ārzemēm, apkalpojot mūsu pilsoņus, vajadzētu vismaz minimāli apgūt valsts valodu un tajā runāt."
Semeška arī norādīja, ka likuma grozījumu stāšanās spēkā no 2026. gada nozīmē, ka uzņēmumiem tiks dots vesels gads, lai nosūtītu savus darbiniekus uz valodas kursiem.
Nav grūti iemācīties dažus teikumus
Tiesa, izmaiņām attiecīgajos likumos netrūka arī pretinieku. Liberālās partijas deputāts Viktors Pranckietis, aicinot balsot pret izmaiņām, saistīja tās ar spaidiem. Viņš uzskata, ka likums nestrādās, tā kā cilvēki mainās.
Tikmēr "Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas - Kristīgo ģimeņu savienības" deputāte Rita Tamašuniene pauda šaubas par grozījumu efektivitāti, sakot, ka sods nerada cieņu vai motivāciju.
"Šī sistēma neveicinās valodas apguvi. Mēs radām pienākumu, nenodrošinot, kā sistēma strādās. Vai mēs esam radījuši sistēmu, kur strādnieki mācīsies, kā viņi mācīsies, vai ir pietiekami daudz skolotāju, kas mācīs lietuviešu valodu?"
Taču, kā debašu laikā norādīja kristīgo demokrātu deputāts Arvīds Anušausks, izmaiņas likumos skars tikai nelielu daļu cilvēku.
Anušauska kolēģe Daļa Asanavičūte uzsvēra, ka nav grūti iemācīties dažus teikumus A1 vai A2 līmenī. Asanavičūte arī uzsvēra, ka minētās izmaiņas neattieksies uz tiem strādājošajiem, kam nav kontaktu ar klientu, piemēram, noliktavu darbiniekiem vai tiem, kas strādā virtuvē.
Latvijā jau tiek prasītas valsts valodas zināšanas
Valsts valodas centra (VVC) direktora vietniece Madara Rēķe sarunā ar Latvijas Radio uzsver, ka Latvijā spēkā esošie normatīvie akti jau paredz prasību apkalpojošā sfērā nodarbinātajiem, piemēram, kurjeriem, lietot valsts valodu.
Rēķe gan atzīst, ka VVC saņemot sūdzības par kurjeriem, kuri to nedara, bet tie esot atsevišķi gadījumi, tādēļ nevar teikt, ka visi kurjeri nerunā latviešu valodā.
Kā uzsver Rēķe, jebkurai Latvijā nodarbinātai personai, kas strādā apkalpojošā sfērā, ir jālieto valsts valoda atbilstoši likumu prasībām, pretējā gadījumā iespējams piemērot sodu.
Saeimas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) uzskata, ka arī Latvijā būtu nepieciešamas izmaiņas likumos, jo prasība "zināt" un "lietot" valsts valodu ir divas dažādas lietas.
"Ar to, ka mēs visiem liekam zināt valsts valodu noteiktā līmenī, ir par maz, tādēļ domāju, ka pienākums lietot valsts valodu stiprinātu integrēšanos gan esošajām kopienām, gan tiem, kas vēl pievienojas."
