Harkivā aizvadītā nakts bija ļoti skaļa, jo Krievija uz pilsētu palaidusi piecas aviobumbas, no kurām divas sprāga. Viena no tām – dzīvojamo māju rajonā. Troksni un uguns uzplaiksnījumu varēja dzirdēt un redzēt jau iztālēm.

Kaķis joprojām nav atradies

Sprādziens un tad uguns, šausmas un apjukums. Harkivas pilsētas Saltivkas rajonā šis bija kārtējais Krievijas uzlidojums ar aviobumbām. Cietuši cilvēki, nami, automašīnas, ugunsdzēsēji un glābēji steidz attīrīt teritoriju.

Apkārtējo namu iedzīvotāji, iznākuši pagalmā, noraugās postažā.

"Es tajā brīdī gulēju. Pamodos no spēcīga būkšķa. Man virsū bija uzkritis balkona durvju rāmis.

Ar mani bija kaķis, viņu joprojām nevaru atrast. Izlīdu no tā rāmja kailām kājām pa stikliem, sāku kliegt.

Otrā istabā bija vīramāte. Saucu: "Mamma, jūs dzīva? Viņa saka – jā!" Pagrābu somu, atslēgas, telefonu, gājām ārā, jo gāzes balons varēja sprāgt. Man vienkārši trūkst vārdu," stāsta nama iedzīvotāja Ļena.

"Mums piezvanīja draugi un teica – slikti jaunumi, jūsu dzīvoklis deg. Un, jā, ceturtais stāvs ir izdedzis. Tur taču ir tik daudz atmiņu. Tas taču nav vienkārši dzīvoklis. Albumi, fotogrāfijas, tas viss taču ir tik vērtīgs, un tā visa vairs nav," secina nama iemītniece Ina.

Rītdien tā var būt arī tava māja...

Pastāvīgie triecieni pilsētai nogurdina, dzen izmisumā, cilvēki saka. Nav pat laika noskriet paslēpties.

"Stāvu te un joprojām esmu šokā. Šodien tā ir šī māja, rīt – pa labi vai pa kreisi un tā būs mana māja," spriež Harkivas iedzīvotāja Ļiza.

Harkivas apgabala prokuratūras pārstāvis Dmitro Čubenko norāda: "Šis ir absolūts civilais objekts, dzīvojamo namu rajons. Apšaudes ir pilnīgi haotiskas pa rajoniem, apdzīvotām vietām. Mēs pēdējā gada laikā esam ievērojuši, ka šī tendence arvien pastiprinās. Krievija šauj faktiski, kur pagadās, lai tikai būtu pēc iespējas vairāk cilvēku upuru un postījumu."

Sveiciens no "Raškas"

Cilvēki, kuri zaudējuši mājas, iedzīvi turpat pagalmā palīdzības teltīs saņem siltu tēju, maizīti un piereģistrējas, lai varētu saņemt tālāku palīdzību. Bez mājām ar sievu un kaķi Mitju ir palicis arī Pjotrs, kurš pats ir ugunsdzēsējs glābējs un tikko bija atgriezies no smagas darba maiņas.

"Tikko likāmies gulēt un sveiciens no "Raškas" [Krievijas]… Viņi vienmēr ir mērķējuši pa civilajiem objektiem. Visa Harkiva nemitīgās apšaudēs. Katru dienu lido šurp."

Pjotrs saka, ka šajā mājā ir trāpīts jau divreiz – vispirms ar artilērijas šāviņu un tagad – ar aviobumbu.

Sakopšanas darbi ēkā turpinās, strādā izmeklētāji, eksperti. Tā ir ierastā prakse, ko ukraiņi ļoti labi zina. Cilvēkus centīsies izmitināt pagaidu mītnēs, tie, kuriem ir radi citur, dosies pie tuviniekiem.

Bet Harkiva dzīvo nepārtrauktā trauksmē, jo Krievija īsteno pamatīgu spiedienu arī tuvējās frontes līnijās, bet, nespēdama tikt tālāk, terorizē mierīgos iedzīvotājus.

Uguns dzēšana ir beigusies, šķiet, ka cilvēku vairs mājā nav, bet ugunsdzēsēji novāc būvkonstrukcijas, kas var nogāzties.

Darbi ilgst visu nakti. Un pret rīta pusi sirēnas un sprādzieni pilsētā būs dzirdami vēl. Agresoram Krievijai ar to nav gana, terors turpinās.